Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Nacionālās drošības padomē Maesa Kosinska vietā izvēlējusies Jāni Deklāvu. Kučinskis arī paziņoja par lēmumu pamest ZZS frakciju.
Parlaments 16.jūnijā apstiprināja arī grozījumus Nacionālās drošības komitejas sastāvā.
Kučinskis līdz šim pildīja komitejas priekšsēdētāja pienākumus.
Politiķis iepriekš sacīja, ka paredzējis, ka būs pilnībā jāpamet komisija.
Viņa pārstāvētā Kučinska un Liepājas partija nolēma pārtraukt attiecības ar Zaļo un zemnieku savienību par labu kandidēšanai gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās kopā ar Latvijas Reģionu līgu un Ulda Pīlēna līgu.
Taujāts par Kučinsku, Edgara Tavara un Raimonda Bergmaņa nākotni frakcijā, ZZS frakcijas vadītājs Saeimas Uldis Augusts sacīja, ka, tiklīdz minētā politiskā programma būs oficiāli izveidota, visticamāk, katrai pusei “būs jāizvēlas savs ceļš”.
Ceturtdien, 16.jūnijā, deputāts Saima Māris Kočinskis paziņoja, ka acīmredzot tiks atcelts no minētās komisijas priekšsēdētāja amata, kā arī pametīs ZZS frakciju parlamentā.
ZZS līdzpriekšsēdētājs, Sima Armanda Krauzes vietnieks pastāstīja, ka partija jau pirms Kučinska paziņojuma lēmusi par viņa, Edgara Tavara un Raimonda Bergmaņa izslēgšanu no frakcijas.
Krauze arī sacīja, ka saskaņā ar Seima noteikumiem Nacionālās drošības komitejā drīkst strādāt tikai frakciju deputāti. Tāpēc Kučinski tajā vairs nevar strādāt.
Kučinskis frakcijas lēmumu uzskata par saprātīgu un politiski motivētu.
Viņaprāt, izmaiņas nebija pārsteidzošas. Viņš sacīja, ka gaidījis to pašu, kad Liepājas partija publiski paziņoja par lēmumu pārtraukt sadarbību ar ZZS, kamēr partija strādās ar “Latvijai un Ventspilij” ar Aivaru Lembergu priekšgalā.
“Visam ir robežas, un attiecībā uz Latvijas drošību nevar būt nekādu kompromisu. Lembergs pārkāpa sarkano līniju. Diemžēl šī nav pirmā reize. Ja aizkulišu aktieris manipulē ar veselu frakciju un ir pārliecināts, ka citādi domājoši cilvēki viņam traucē sasniegt savus mērķus, tad demokrātija zaudē jebkādu jēgu,” sacīja Korenskis.
Politiķis pateicās kolēģiem Nacionālās drošības komitejā, piebilstot, ka ir iespējams aizstāvēt Latvijas nacionālās drošības intereses.
“Neskatoties uz ideoloģiskajām atšķirībām, mūsu kopējais mērķis – Latvija ir un paliek demokrātiska Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.”
