Baltijas valstis un Eiropas Aizsardzības fonds: pieejami pirmā uzaicinājuma rezultāti — The European Sting — ziņas un kritiskas atziņas par Eiropas politiku, ekonomiku, ārlietām, Eiropas uzņēmējdarbību un tehnoloģijām

(Kredīts: Unsplash)

Šo rakstu žurnālam The European Sting rakstīja dedzīgs lasītājs Donatas Palavenis. Iekšēji izteiktie viedokļi atspoguļo tikai autora uzskatus un ne vienmēr Stinga eiropeisko nostāju šajā jautājumā.


Komentārā apskatīti 2021. gada Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) projektu konkursu rezultāti, kuros piedalījās dalībnieki no trim Baltijas valstīm, un tiek meklēta veiksmīga formula, kas ļautu palielināt izredzes uzvarēt turpmākajos EAF konkursos.

Eiropas Aizsardzības fonds

Pagājušajā mēnesī tika paziņoti konkursa rezultāti 2021. gadam. Zinātniskās un komerciālās struktūras no visas Eiropas Savienības aktīvi piedalījās šajā iniciatīvā. Kopumā no 142 saņemtajiem projektiem finansējumam tika atlasīts 61 projekts, un tiem tiks atvēlēti 1,2 miljardi eiro.

EDF mērķis ir uzlabot sadarbību starp ES uzņēmumiem, zinātniskajām institūcijām un citiem aizsardzības pētniecības un attīstības pasākumu dalībniekiem. Paredzēts, ka 2021.-2027.gada periodā Ekonomikas attīstības fonds projektiem kopumā atvēlēs 8 miljardus eiro. 2,7 miljardi eiro tiks piešķirti pētniecības finansēšanai un 5,3 miljardi eiro kopīgu attīstības projektu finansēšanai.

EAF tiek īstenots, izmantojot ikgadējas komunikācijas programmas, kas aicina dalībniekus piedalīties 17 tematiskās kategorijās. Jāpiebilst, ka ir viena tēma, kas veltīta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas var sniegt inovatīvus risinājumus aizsardzības tehnoloģiju jomā. Parasti ielūgumi tiek izlikti jūnijā, un dalībniekiem pieteikumi jāiesniedz līdz novembra beigām.

EDF projektu finansējuma intensitāte atšķiras atkarībā no projekta, un vairumā gadījumu pētniecības un izstrādes izmaksas tiek segtas līdz 100 procentiem, savukārt var segt līdz 55 procentiem no prototipu izstrādes izmaksām un līdz 80 procentiem no testēšanas izmaksām. akreditācija. .

Paredzams, ka projektā piedalīsies vismaz trīs dalībnieki no trim dažādām Eiropas Savienības valstīm vai asociētajām valstīm. Turklāt ir nosacījumi, saskaņā ar kuriem projekta finansējums var būt lielāks, ja projektā piedalās mazie un vidējie uzņēmumi un ja projekts atbilst ES pastāvīgajām strukturētās sadarbības programmām aizsardzības jomā.

READ  Covid-19: Eris Subvariant EG.5 Jump Case; Šeit ir simptomi

Lietuvas pārstāvju dalības rezultāti ielūgumā

Kopumā ir deviņi projekti, kuros minēti Lietuvas biznesa un zinātnes priekšmeti, tomēr var atzīmēt, ka Lietuva kopumā ir pārstāvēta ar četriem priekšmetiem. Zināms, ka Baltijas progresīvo tehnoloģiju institūts (BPTI) piedalīsies 8 projektos, savukārt AS ADOS-Tech, Fizikālo un tehnoloģisko zinātņu centrs un AS Aktyvus Photonics – tikai vienā projektā.

BPTI kopā ar konsorcija partneriem piedalīsies sešos konkursos par šādām tēmām: jauni materiāli, radaru tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kiberaizsardzība, bezpilota zemes platformas un militārā mobilitāte. Asociācijas, kurās piedalās BPTI, ir lielas un sastāv no desmit līdz trīsdesmit piecām organizācijām no vairāk nekā deviņām Eiropas Savienības valstīm. Projekta kopējās vērtības ir no 10,8 līdz 26,8 miljoniem eiro. Dažus projektus koordinēs lielākie ES aizsardzības nozares uzņēmumi, piemēram, Leonardo un Indra Sistemas.

Divi citi BPTI projekti ir apstiprināti MVU uzaicinājuma ietvaros. Pirmajā projektā 3,7 miljonu eiro vērtībā tiks izstrādāti risinājumi, lai uzlabotu izpratni par militāro situāciju. Papildus BPTI uzņēmumiem no Spānijas, Nīderlandes un Francijas sadarbosies ar citu Lietuvas uzņēmumu ADOS-Tech. Otrajā 3,9 miljonu projektā BPTI sadarbosies ar iestādēm no Francijas un Slovēnijas ar mērķi identificēt vājus radiosignālus būtisku traucējumu klātbūtnē.

Fizisko un tehnoloģisko zinātņu centrs AS Aktyvaus Photonics kopā ar organizācijām no Beļģijas un Grieķijas ir uzvarējis piedāvājumā izstrādāt vieglu lāzera mērķa lokatoru, ko var uzstādīt mazās vai ļoti mazās bezpilota lidaparātu sistēmās. Projekta, ko koordinē Aktyvus Photonics, vērtība ir 2,8 miljoni eiro.

Rezumējot, Lietuvas subjekti ir plaši iesaistīti EAF uzaicinājumos, piedaloties ar jau pazīstamiem partneriem no iepriekšējiem ES projektiem vai iesniedzot pieteikumus patstāvīgi. Uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus EAF rezultāti, visticamāk, mudinās citus valsts zinātnes un uzņēmējdarbības priekšmetus pievērst lielāku uzmanību šai iespējai.

READ  Pasadena vakcinācijas klīnika COVID-19 tiek pārcelta uz citu reģistrācijas saites pārkāpuma dēļ - NBC Losandželosa

Kā ir ar dalībniekiem no Latvijas un Igaunijas? Vai viņi bija aktīvi un veiksmīgi?

Igaunijas subjekti ir minēti līdz 12 projektos. Jāpiebilst, ka projektu, kura mērķis ir atvieglot datu apmaiņu par militārās tehnikas apriti Eiropas Savienībā un paātrināt nepieciešamo atļauju izsniegšanu, koordinēs Igaunijas uzņēmums Cybernetica. Projekta paredzamā vērtība ir 10,8 miljoni eiro, un tajā piedalīsies 11 subjekti no 10 valstīm. Papildus iepriekš minētajai Cybernetica atlasītajos projektos ir minētas šādas Igaunijas vienības: Cafa Tech, Defsecintel Solutions, Marduk Technologies, Talgen Cybersecurity, Guardtime, Skeleton Technologies un Tallinas Tehnoloģiju universitāte. Iepriekš minētie dalībnieki, tāpat kā Lietuvas gadījumā, ir nevienlīdzīgi iesaistīti projektos, piemēram, Cafa Tech minēts četros, Defsecintel Solutions divos, bet Talgen Cybersecurity vienā.

Tikmēr Latvijas subjekti EAF uzaicinājumā piedalās pieticīgāk nekā Igaunijas vai Lietuvas dalībnieki un ir minēti tikai 5 projektos. Nevienu no projektiem nekoordinē Latvijas zinātnes vai komercsubjekts. Latvijas Mobilais Telefons ir iesaistījies divos projektos, savukārt Cyber ​​​​Circle, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitātes Lāzeru centrs ir iesaistījušies vienā projektā.

Ir vērts atzīmēt, ka Latvijas gadījumā lielāka ir valsts zinātnisko institūtu līdzdalība, savukārt Igaunijas gadījumā lielāka iniciatīva paliek privāto uzņēmumu un pētniecības institūtu rokās.

Vai ir kāds noslēpums? Ceļš uz priekšu nākamajiem dalībniekiem

Iespējams, ka nav vienas veiksmes receptes, bet ir vajadzīgas divas lietas: pretendenta kompetence un cieša sadarbība ar citu ES valstu struktūrām.

Izvērtējot plānoto un iezīmēto finansējumu EAF uzaicinājumu tematiskajām kategorijām, var secināt, ka abās jomās bija maza konkurence, jo daļa no plānotā finansējuma tika pārdalīta.

Novērtējot uzvarējušajos pieteikumos minēto subjektu vispārējo ģeogrāfisko piederību, būtu godīgi atzīmēt, ka pieteikumi, kuros ir iesaistītas Itālijas, Spānijas, Francijas un Vācijas vienības, visticamāk uzvarēs.

READ  Balti attēli šajā attēlā nav zvaigznes vai galaktikas. Tie ir melnie caurumi

Potenciālie dalībnieki gūs labumu no detalizētas EAF programmas 2021.–2027. gadam, EAF Y2021 uzaicinājumu rezultātiem un sagatavošanas programmu (PADR, EDIDP) rezultātiem 2014.–2020. gadam.

Lai palielinātu dalībnieku skaitu no mazajām ES valstīm gaidāmajos EAF uzsaukumos, informācijas izplatīšanā par šo unikālo iespēju būtiski iesaistīt valsts institūcijas, aizsardzības nozares asociācijas, proaktīvas personas un organizācijas. Nav šaubu, ka mazajām ES valstīm ir ko piedāvāt aizsardzības un drošības inovācijās. Šim nolūkam būs nepieciešams rīkot informatīvu semināru, kurā potenciālie dalībnieki iepazīsies ar EAF piemērošanas noteikumiem, iepriekšējā konkursa rezultātiem un dalīsies pieredzē.

Nākamajiem dalībniekiem var būt par vēlu meklēt potenciālos partnerus arodbiedrībā vai mēģināt pievienoties citām organizācijām, lai piekļūtu izsludinātajiem ielūgumiem 2022. gadam, taču noteikti ir pietiekami daudz laika, lai atrastu partnerus Eiropas Savienībā, lai pienācīgi sagatavoties uzaicinājumam no EAF 2023. gadā.

Donatas Palavenis ir BPTI jaunākais pētnieks.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top