Trīs Baltijas valstis asi nosodīja Ķīnas sūtņa Francijā komentārus, kurš nesenajā Francijas televīzijas intervijā, šķiet, norādīja, ka bijušās padomju republikas nav suverēnas valstis.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri atsevišķos paziņojumos sestdienas vakarā uzskatīja Ķīnas vēstnieka Francijā Lu Šai izteikumus par nepieņemamiem.
Nesen intervijā franču ziņu kanālam LCI viņam tika jautāts, vai viņš uzskata, ka Krima pieder Ukrainai. Krievija Krimu no Ukrainas anektēja 2014. gadā, un lielākā daļa pasaules tiek pasludināta par nelikumīgu rīcību.
“Tas ir atkarīgs… no tā, kā cilvēks uztver šo problēmu,” raidorganizācijai sacīja sūtnis. “Ir vēsture. Krima sākumā bija Krievija, vai ne? Tas bija (padomju līderis Ņikita) Hruščovs, kurš padomju laikā atdeva Krimu Ukrainai.”
Kad kanāla vadītājs norādīja, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Krima ir daļa no Ukrainas, Ķīnas vēstnieks vilka paralēli ar bijušajām padomju republikām, tostarp trim Baltijas valstīm, kuras tika atbrīvotas pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā.
“Attiecībā uz starptautiskajām tiesībām, pat bijušās Padomju Savienības valstīm, tām nav tāda statusa — kā lai mēs to sakām? —, kas ir spēkā starptautiskajās tiesībās, jo nav starptautiska līguma, kas noteiktu to suverēna statusu. Valsts.”
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieliuss Landsberģis čivināt ka “ja kāds vēl brīnās, kāpēc Baltijas valstis neuztic Ķīnai “miera starpnieci Ukrainā”, tur ir Ķīnas vēstnieks, kurš apgalvo, ka Krima ir Krievija un ka mūsu valstu robežām nav juridiska pamata.”
Viņa Igaunijas kolēģis Margoss Caksna sacīja, ka Ķīnas vēstnieka izteikumi ir “nepatiesi un nepareiza vēstures interpretācija”, savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkivičs sacīja, ka šie izteikumi ir “pilnīgi nepieņemami”.
Trīs Baltijas valstis paziņoja, ka Tallina, Rīga un Viļņa katra izsauks Ķīnas vēstnieku vai pārstāvi, lai precizētu sūtņa komentārus. Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis Igaunija, Latvija un Lietuva atguva savu neatkarību 1991. gadā, kad sabruka Padomju Savienība pēc gandrīz piecu gadu desmitiem ilgas Maskavas varas.
Atsevišķā paziņojumā Francijas Ārlietu ministrija pauda bažas par vēstnieka izteikumiem par bijušās Padomju Savienības valstīm un sacīja: “Ķīnai ir jāpasaka, vai šie komentāri atspoguļo tās nostāju, kas, mēs ceram, tā nav.”
Francijas ministrija norādīja, ka šīs valstis savu neatkarību ieguva “pēc gadu desmitiem ilgas apspiešanas” un konkrētajā Ukrainas gadījumā “visa starptautiskā sabiedrība, tostarp Ķīna” atzina tās robežas, tostarp Krimu, kad tā 1991.gadā pasludināja savu neatkarību.
Ķīnas sabiedrotais Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākkārt izteicies, ka neatzīst Ukrainas suverenitāti. Kremlis arī skaidri norādījis, ka Baltijas valstu neatkarību un to aktīvo lomu NATO un Eiropas Savienībā uzskata par draudiem Krievijas drošībai.
___
Džons Listers piedalījās šajā ziņojumā no Parīzes.
