Latvija, Igaunija un Lietuva ir pārtraukušas importēt Krievijas gāzi kā daļu no Eiropas centieniem samazināt atkarību no Krievijas enerģētikas.
Latvija norāda, ka Baltijas valstis vairs neimportē Krievijas dabasgāzi, jo Eiropas valstis cenšas distancēties no Krievijas enerģijas avotiem Ukrainas kara iespaidā.
“Ja joprojām ir šaubas par to, vai ir kāda pārliecība par piegādēm no Krievijas, pašreizējie notikumi mums skaidri parāda, ka tā vairs nav. Ir lielāka pārliecība.” .
“Kopš 1.aprīļa Krievijas dabasgāze vairs neieplūst Latvijā, Igaunijā un Lietuvā,” viņš sacīja Latvijas radio, piebilstot, ka šobrīd Baltijas tirgu apkalpo Latvijas pazemes gāzes rezerves.
Šāds solis noticis laikā, kad prezidents Vladimirs Putins ir mēģinājis gūt labumu no Krievijas kā enerģētikas lielvaras statusa.
Tā kā Krievijas ekonomiku ir ievainojušas bezprecedenta starptautiskās sankcijas, Putins ir brīdinājis ES dalībvalstis, ka tām būs jāizveido rubļu konti, lai samaksātu par Krievijas gāzi.
Ceturtdien viņš sacīja, ka esošie līgumi tiks apturēti, ja maksājumi netiks veikti.
Kamēr ASV ir aizliegušas Krievijas naftas un gāzes importu, Eiropas Savienība, kas 2021. gadā saņēma aptuveni 40 procentus no Krievijas piegāžu gāzes, ir saglabājusi sūtījumus no Maskavas.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicināja pārējās Eiropas Savienības valstis sekot Baltijas valstu piemēram.
“No šī mēneša Lietuvā vairs nebūs Krievijas gāzes,” viņš paziņoja tviterī.
“Pirms gadiem mana valsts pieņēma lēmumus, kas ļauj mums šodien bez jebkādām sāpēm saraut enerģijas saites ar agresoru,” viņš piebilda.
“Ja mēs to varam, arī pārējā Eiropa to var izdarīt!”
