Baltijas jaunie uzņēmumi: ekosistēma ir sasniegusi lūzuma punktu un turpinās pieaugt

Ar reģistrētiem 1117 jaunajiem uzņēmumiem Igaunija ir Baltijas valsts ar lielāko startup uzņēmumu skaitu. 2020. gada sākumā tas pieauga virs 1000 uzņēmumiem. Saskaņā ar State of European Tech 2020 ziņojumu Igaunija ir skaidrs jaunuzņēmumu Eiropas kapitāls: tās jaunuzņēmums uz vienu iedzīvotāju ir 4,6 reizes lielāks nekā vidēji Eiropā.

Lietuva nav tālu aiz muguras, jo Startup Lithuania datu bāzē reģistrēti 1049 jauninājumi – nemainīgs skaits saka Roberta Rudokina, Startup Lithuania (Uzņēmējdarbības Lietuvas Startup ekosistēmas attīstības vienība) prezidente. Latvijā ir mazāk startupu, nedaudz vairāk nekā 400 reģistrētu uzņēmumu. Bet šie skaitļi pieaug – un pandēmija viņus nav atturējusi to darīt.

Baltijas jaunie uzņēmumi mēdz koncentrēties uz SaaS (programmatūra kā pakalpojums) un FinTech (finanšu tehnoloģija), attiecīgi 57,1% un 22,2% (Baltic Startup Scene Report 2019-2020). Latvija koncentrējas arī uz Deep Tech: tehnoloģijām, kas balstītas uz inženierzinātnēm vai zinātniskiem atklājumiem.

Igaunijas valdības vadītā iniciatīva Startup Estonia ir noteikusi divas valsts uzmanības jomas: CyberTech (kiberdrošība) un EdTech (izglītība), kā arī ilgtspējīgas starta ekosistēmas attīstīšana Ida-Virumaa (Igaunijas ziemeļaustrumu) reģionā.

Attiecībā uz Lietuvu R. Rudokienė skaidro: “Starta ekosistēma ir labi pazīstama ar FinTech nozari; mēs redzam arī daudz potenciālu kiberdrošības, izglītības tehnoloģiju, dzīvības zinātņu un spēļu industrijas nozarēs.

Vienradži ir pagrieziena punkts, vērtējot valsts starta ekosistēmu. Startup kļūst par vienradzi, kad tā vērtība pārsniedz miljardu USD. Latvija pagaidām nevienu no viņiem neuzņem. 2019. gada novembrī Lietuvā debitēja pirmais vienradzis: lietoto un vintage apģērbu tiešsaistes tirgus Vinted. Šis jaunuzņēmums piesaistīja lielāko investīciju apjomu valstī – vairāk nekā 227 miljonus eiro, piebilst R. Rudokienė.

Igaunija ir sasniegusi vēl nozīmīgāku līmeni: igauņi un / vai Igaunijā (pēc Startup Estonia datiem) dibināja 7 vienradžus: Skype, PlayTech, Wise, Bolt, Pipedrive, Zego, ID.me. Pēdējie divi nesen pievienojās šim iekšējam lokam, 2021. gada martā. Tas padara Igauniju par Eiropas valsti, kurā ir vislielākais degunradžu skaits uz vienu iedzīvotāju.

Interesanti, ka 31% no starta dibinātājiem Igaunijā ir ārvalstu aktīvi. Trīs Baltijas valstīs apmēram 1/3 starta dibinātāju ieguva starptautisku pēcvidusskolas izglītību. Viņi arī pārsvarā nāk no galvaspilsētas: 86% Igaunijas jaunuzņēmumu dibinātāju ir no Tallinas, 94% Latvijas iedzīvotāju nāk no Rīgas un 87% lietuviešu ir Viļņas.

Baltijas starta finansējums veido apmēram 1/5 no kopējā Centrālās un Austrumeiropas finansējuma (Baltic Startup Scene Report 2019-2020): Baltijas valstīs finansējums uz vienu iedzīvotāju ir lielāks nekā citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Tomēr šī procentuālā daļa laika posmā no 2018. līdz 2019. gadam samazinājās par 9,97%.

Baltijas valstu valdības ir izveidojušas atbilstošu un saudzējošu nodokļu sistēmu jaunizveidotajiem uzņēmumiem. Latvija bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas pieņēma Startup likumu. Lietuvā ir trešais zemākais uzņēmumu ienākuma nodoklis Eiropas Savienībā (15%, Tax Foundation dati, 2020). Igaunijā šis ienākuma nodoklis nav piemērots visai reinvestētajai un turētajai peļņai.

Vēl viens valdības veiktais pasākums ir izstrādāt “sākuma vīzas”, lai mudinātu ierasties novatoriskus pilsoņus no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Pieteikšanās process ir 100% angļu valodā, un to var veikt tiešsaistē, lai iegūtu Igaunijas un Lietuvas vīzas. Tomēr Latvijas likumi pieļauj ilgāku uzturēšanos valstī (3 gadi, salīdzinot ar pārējiem 1 gadu).

Kopš 2017. gada Igaunijā ir izsniegtas 620 starta vīzas, Lietuvā – 367 un Latvijā – 128. Pagājušajā gadā Igaunija izveidoja arī digitālo ceļotāju vīzu, kas aicina attālos darbiniekus dzīvot valstī.

Ir vairāki iemesli, kas var izskaidrot Baltijas valstu pievilcību jaunizveidotajiem uzņēmumiem: piekļuve Eiropas Savienības vienotajam tirgum, zemas dzīves dārdzība, iedzīvotāji bieži runā trīs valodās (valsts valodā, angļu un krievu valodā) un ātra piekļuve internetam. Doing Business 2020 reitingā Pasaules Banka, kas ierindoja 190 valstis pēc uzņēmējdarbības vienkāršības, Lietuvu ierindoja 11., Igauniju 18. un Latviju 19. vietā.

R. Rudokienė sniedz sīkāku informāciju par Lietuvu: “Mēs uzskatām, ka mūsu startup ekosistēma ir sasniegusi lūzuma punktu un turpinās augt arī nākamajos gados. Lietuva ir kļuvusi par vienu no startupiem draudzīgākajām valstīm pasaulē: plaukstoša starta ekosistēma, lieliska infrastruktūra, valdības atbalsts, augsta dzīves kvalitāte un zemas dzīves dārdzība ir padarījušas to par novatorisku uzņēmēju magnētu. “

Latvijā notiek liels skaits tehnisko konferenču: Digital Freedom Festival, iNovuss, Deep Tech Atelier, TechChill (sākums tiešsaistē 7. maijā). Igaunija publicē citus argumentus: datorprogrammēšanas kursi no jaunāka vecuma, uzņēmējdarbības uzsākšanas vienkāršība un nodokļu uzlikšana tiešsaistē, kā arī e-pārvaldes risinājumi.

Turklāt Lietuvā notiks “Startup Fair: Recharge 2021”, kas ir starptautisks gadatirgus un viens no svarīgākajiem startapiem.
Notikumi Lietuvā, Viļņā 3.-4. Jūnijā.

Epidēmijas ietekme uz visiem uzņēmumiem. Tomēr saskaņā ar Baltic Startup Scene Report 2019-2020 teikts, ka, salīdzinot ar tradicionālākiem uzņēmumiem, startup uzņēmumiem, iespējams, ir optimistiskāks skatījums uz pašreizējiem notikumiem un to, kā pandēmija ir ietekmējusi viņu darbību. Igaunijā un Lietuvā notika krīze “Hack”, lai rastu risinājumus Covid-19 radītajām problēmām.