Bailes par eirozonas inflāciju atstāj ECB maz iespēju cīnīties ar ekonomisko dilemmu – Siņhua

Inflācija eirozonā augustā sasniedza jaunu rekordu – 9,1 procentu, ko galvenokārt noteica enerģijas un pārtikas produktu sadārdzinājums.

* Bērts Kalens, ING galvenais ekonomists, neredz cerības uz zemāku inflāciju tuvākajā nākotnē Eiropā, jo enerģijas spiediens un sausums turpinās radīt postījumus arī nākamajos mēnešos.

* Eiropas Centrālā banka visskaidrāko norādi, ka tā nepadosies cīņā ar inflāciju, deva 8. septembrī, negaidīti paaugstinot procentu likmes par 75 bāzes punktiem, kā arī apturot likmju paaugstināšanas iespēju tuvāko mēnešu laikā.

* Novērotāji ir nobažījušies, ka gadiem ilgi īstenotās īpaši brīvās monetārās politikas straujā normalizācija var bremzēt ekonomiku, kas jau tā cieš no piegāžu sastrēgumiem un gāzes piegāžu samazinājuma.

FRANKFURTA, 19.septembris (Siņhua) – Inflācija eirozonā ilgstoši svārstās satraucoši augstā līmenī, galvenokārt enerģijas un pārtikas produktu cenu kāpuma dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras uzdevums ir uzturēt cenu stabilitāti eirozonā, agresīvāk paaugstināja procentu likmes, lai ierobežotu straujo inflāciju, vienlaikus riskējot ievest Eiropas ekonomiku recesijā.

Satriecoši augsta inflācija

Inflācija eirozonā augustā sasniegusi jaunu rekordu – 9,1 procentu, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja publicētie dati. Trīs Baltijas valstis Igaunijā, Latvijā un Lietuvā piedzīvo straujāko cenu kāpumu, augustā pieaugot par 20 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Ar gada inflācijas līmeni 38,6 procentiem enerģijas cenas joprojām ir galvenais šī pieauguma faktors, kam seko pārtikas, alkohola un tabakas cenas ar 10,6 procentu pieaugumu augustā. Elektrības cenas atsevišķās Eiropas Savienības valstīs līdz pat desmit reizēm pārsniedz pagājušā gada attiecīgā perioda cenas.

Klienti iepērkas tirgū Kaškaišā, Portugālē, 2022. gada 13. jūlijā (Pedro Fiesa / Xinhua foto)

Inflācija ietekmē algas eirozonā un ir samazinājusi mājsaimniecību pirktspēju.

Eiropas Komisijas ikmēneša rādītājs liecināja, ka patērētāju uzticība eirozonai augustā pieauga līdz -24,9, kas ir nedaudz labāka nekā jūlijā, bet joprojām ir aptuveni Eiropas vēsturē zemākais līmenis. Kamēr pieprasījums joprojām ir vājš, daži ražotāji Eiropā ir spiesti samazināt ražošanu, kas ir izraisījis rūpnieciskās ražošanas samazināšanos Eiropā.

READ  Dombrovskis ieskatās eiro desmit gados Latvijā / Raksts

Laikapstākļi Eiropai nenāca palīgā. Smagais sausums Eiropā šogad ir samazinājis ūdens līmeni dažos no reģiona lielākajiem ūdensceļiem, pastiprinot pieaugošo cenu spiedienu uz transportu, jo vairāk preču ir jānosūta pa dzelzceļu, kas ir dārgāks. Turklāt sagaidāms, ka skarbo laikapstākļu izraisītais lauksaimnieciskās ražošanas kritums pāries uz citiem pārtikas produktiem un palielinās inflācijas spiedienu uz pārtikas cenām, norāda eksperti.

Skats uz Cigara rezervuāru Ekstremadurā, Spānijā, 2022. gada 15. augustā. Lietus trūkuma dēļ ūdens rezervuāros ir atstājis mazāk nekā 40 procentus no to uzglabāšanas jaudas — par 20 procentiem zem vidējā līmeņa šajā gadalaikā. (Siņhua/Meng Dingbo)

Bērts Kolins, Nīderlandes starptautiskās banku un finanšu pakalpojumu kompānijas ING galvenais ekonomists, neredz cerības uz zemāku inflāciju tuvākajā nākotnē Eiropā, jo enerģijas spiediens un sausums turpinās radīt postījumus arī nākamajos mēnešos.

Paredzams, ka dabasgāzes cena Eiropā saglabāsies augsta, jo Eiropas valstīm ir jāpapildina savi krājumi, pērkot dārgāku SDG no ASV un citām valstīm, un pieaug bažas par dabas krājumu līmeni. gāze Eiropā. Visticamāk, ka nākotnē Eiropā pieaugs inflācija.

Lielākā Eiropas Centrālās bankas kustība

Eiropas Centrālā banka sniedza skaidrāko norādi, ka tā nepiekāpsies cīņā pret inflāciju 8. septembrī ar negaidītu procentu likmju paaugstināšanu par 75 bāzes punktiem, kas ir bankas vēsturē lielākais pieaugums.

Vienlaikus Eiropas Centrālā banka prognozēja iespēju tuvāko mēnešu laikā paaugstināt procentu likmes, lai ierobežotu spirālveida inflāciju, kas kļuvusi plaši izplatīta un iesakņojusies un “visticamāk, saglabāsies virs mērķa ilgāku laiku”.

Vēl viens ECB bažu avots ir eiro vājums, kas veicinājis augstāku inflāciju, uzskata ECB prezidente Kristīne Lagarda, kura uzsvēra, ka centrālā banka uzraudzīs eiro kustības ar “ārkārtīgu piesardzību”. Nesen eiro kurss vairākas reizes nokritās zem paritātes ar ASV dolāru un tirgojās ar zemāko kursu gandrīz 20 gadu laikā. Vājāks eiro sadārdzina importu un palielina inflāciju eirozonā, jo par jēlnaftu un daudzām precēm maksā dolāros.

READ  Lidl atlaide šonedēļ atvērs savu pirmo veikalu Latvijā

Cilvēki stāv pie eiro statujas Frankfurtē, Vācijā, 2022. gada 22. augustā. (Siņhua/Šan Vei)

Daži ekonomisti aicināja Eiropas Centrālo banku izpildīt savu lēmumu paaugstināt procentu likmes, savukārt citi uzskatīja to par pretrunīgu, un apšaubīja, vai likmju paaugstināšana palīdzēs izlīdzināt pašreizējo situāciju.

“Tam vajadzētu sekot ar lielāku likmju paaugstināšanu, lai cilvēki varētu turpināt ticēt Eiropas Centrālajai bankai un tās solījumam nodrošināt cenu stabilitāti,” sacīja Vācijas Krājbankas un Žiro asociācijas prezidents Helmuts Šlujs.

Frankfurtes Finanšu un vadības augstskolas finanšu un monetārās ekonomikas profesors Emanuels Munks norādīja, ka lielākā daļa inflācijas ir saistīta ar piegādes ķēdes vājajām vietām un enerģijas cenu pieaugumu. “Tās ir norises, kuras centrālās bankas procentu likmju politika īsti nevar ietekmēt.”

Zem recesijas draudiem

Tomēr novērotāji ir nobažījušies, ka gadiem ilgi īstenotās īpaši pielāgojamās monetārās politikas straujā normalizācija var bremzēt ekonomiku, kas jau tā cieš no piegāžu sastrēgumiem un gāzes piegāžu samazinājuma.

Lagarda sacīja, ka eirozonas ekonomikas perspektīvas ir drūmas, un ekonomikas izaugsme, visticamāk, ievērojami palēnināsies. Eiropas Centrālā banka prognozē, ka eirozonas reālā IKP pieaugums 2022. gadā būs vidēji 3,1% gadā, 2023. gadā tas ievērojami palēnināsies līdz 0,9% un 2024. gadā pieaugs līdz 1,9%.

Vīrietis uzpilda automašīnu degvielas uzpildes stacijā Berlīnē, Vācijā, 2022. gada 8. septembris. (Siņhua/Rens Pengfei)

Frici Kolere-Gepa, valstij piederošās Vācijas Attīstības bankas KFW galvenā ekonomiste, norādīja, ka ekonomika var turpināt ciest, jo mājsaimniecības, uzņēmumi un valsts pieprasa dažus nepieciešamos upurus un korekcijas pieprasījuma pusē.

Globālā investīciju pārvaldības kompānija BlackRock pagājušās nedēļas paziņojumā norādīja, ka Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas stingrības līmenis draud sagraut ekonomisko aktivitāti Eiropā, kuru jau tā ietekmē enerģētikas krīze, piebilstot, ka “enerģētikas krīze izraisīs recesiju Eiropa.”

READ  Tesla, Western Digital, Enphase Energy, and more

“Eiropas Centrālā banka turpinās strauju likmju paaugstināšanu līdz 2022. gada beigām,” sacīja BlackRock analītiķi, bet pēc tam apstāsies, tiklīdz tā sapratīs, ka ekonomika būtiski cieš. (Video reportieri: Sun Xinjing, Shan Wei, Wang Bingbing, Hu Xiaoping; Video redaktori: Jia Xiaotong, Yin Lu, Zhang Yuhong, Ma Ruxuan)

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top