Krievijas līderis sestdien pārraudzīs vērienīgās militārās mācības, pastiprinot spriedzi pēc tam, kad Vašingtona paziņoja, ka Maskava iebruks dažu dienu laikā, un Ukrainas prezidents devās uz Eiropu, lai atbalstītu.
Artilērijas apšaudes Ukrainas austrumos un Krievijas atbalstīto separātistu pavēles civiliedzīvotājiem evakuēties no apgabala piektdien veicināja jau tā drudžainu situāciju, kad Vašingtona uzstāja, ka Maskava apņem savu prorietumniecisko kaimiņvalsti.
Kremlis turpina apgalvot, ka neplāno uzbrukt.
ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka iebrukums notiks nākamās nedēļas vai dienu laikā un ka viņa Krievijas kolēģis prezidents Vladimirs Putins ir “pieņēmis lēmumu” iebrukt. Taču Baidens atstāja durvis atvērtas diplomātiskam risinājumam.
“Krievijai ir izvēle starp karu un visām ciešanām, ko tas radīs, vai diplomātiju, kas radīs nākotni ikvienam,” piektdien Baltajā namā sacīja Baidens.
Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim sestdien paredzēts doties uz Vāciju, lai tiktos ar Rietumu līderiem, un gaidāmas sarunas starp viņu un ASV viceprezidentu Kamalu Herisu.
Baidens apšaubīja, vai tā bija “gudra izvēle” Ukrainas vadītājam pamest savu valsti, jo kara bailes sasniedza augstāko punktu.
ASV norāda, ka ar aptuveni 149 000 Krievijas karavīru pie Ukrainas robežas — līdz pat 190 000, kad tiek iekļauti Krievijas atbalstītie separātistu spēki, ofensīva ir neizbēgama.
Krievi nekad nav minējuši ne izvietošanu gar robežu ar Ukrainu, ne dalībnieku skaitu notiekošajās mācībās ar kaimiņvalsti Baltkrieviju.
Vairojot bažas, Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Putins personīgi uzraudzīs iepriekš paredzētās mācības, kas ietvēra sestdien raķešu palaišanu.
“Viņš ir koncentrējies uz mēģinājumu pārliecināt pasauli, ka viņam ir spēks mainīt dinamiku Eiropā tā, ka viņš nevar,” piebilda Baidens.
Pieaug bažas, ka dzirkstele, par ko Vašingtona brīdina, varētu būt Maskavas organizēts tīšs “viltus karoga” incidents, var izraisīt Eiropas lielāko militāro konfrontāciju kopš Otrā pasaules kara.
NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs, kurš piedalījās Minhenes drošības konferencē, brīdināja, ka apvienoto Krievijas spēku apjoms ievērojami pārsniedz militārajām mācībām nepieciešamo un Krievijai ir iespēja iebrukt bez brīdinājuma.
Francija un Vācija mudināja Krieviju izmantot savu ietekmi pār nemierniekiem strīdīgajā Austrumukrainā, “lai veicinātu savaldību un veicinātu deeskalāciju”.
Taču uz vietas sadursmju saasināšanās ir veicinājusi pieaugošu satraukuma sajūtu.
AFP reportieris netālu no frontes starp Ukrainas valdības spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem Luhanskas apgabalā dzirdēja sprādzienus un redzēja iznīcinātas civilās ēkas līnijas Kijevas pusē.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji sestdien paziņoja, ka ir novērojuši ievērojamu uzbrukumu skaita pieaugumu frontes līnijā, īpaši separātiskajos Doņeckas un Luhanskas reģionos.
Amatpersonas vietējiem medijiem pavēstīja, ka Luhansku pametuši 25 000 cilvēku, bet vairāk nekā 6000 Doņeckas uz Krieviju. Ir saņemtas ziņas par garām automašīnu rindām pie kontrolpunktiem Doņeckā.
Cenšoties mainīt agresora stāstījumu, Maskavas atbalstītie līderi apsūdzēja Kijevu ofensīvas plānošanā, lai atgūtu austrumu reģionus. Tiek ziņots, ka civiliedzīvotāju evakuācija notikusi, reaģējot uz bažām par valdības uzbrukumu.
Krievijas ziņu aģentūras atsaucas uz Luhanskas amatpersonu teikto, ka stundas laikā gāzes vadā notikuši divi sprādzieni, taču ugunsgrēks tika kontrolēts.
Taču ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš ceturtdien tiksies ar savu Krievijas kolēģi sarunām, pēc Baidena vārdiem, apsūdzēja Kremli propagandas kampaņas sākšanā, lai radītu ieganstu karam.
Baidens kārtējo reizi noraidīja ASV karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, taču viņa administrācija apstiprināja, ka tā noteiks pret Maskavu dārgas sankcijas, kas Krieviju pārvērstu par “starptautiskās kopienas nepatiesu valsti”.
