Baidens saka, ka Putina aresta orderis ir “attaisnots”, savukārt Lielbritānija iesaka Maskavai paaugstināt iesaukšanas vecumu

Prezidents Džo Baidens piektdien paziņoja, ka Starptautiskās Krimināltiesas lēmums izdot Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi ir “attaisnots”.

“Ir skaidrs, ka viņš pastrādāja kara noziegumus,” žurnālistiem Baltajā namā sacīja Baidens. Viņš piebilda, ka uzskata, ka orderis ir “pamatots”, lai gan norādīja, ka ASV, tāpat kā Krievija, neatzīst tiesas jurisdikciju.

Viņa komentāri izskanēja pēc tam, kad Starptautiskās Krimināltiesas orderis apsūdzēja Putinu “kara noziegumā”, kas uzraudzīja nelikumīgu bērnu nolaupīšanu un deportāciju no Ukrainas uz Krieviju.

Tajā teikts, ka ir pamatots pamats uzskatīt, ka Putins ir vienīgais atbildīgs par noziegumiem un ka viņš nav spējis pienācīgi kontrolēt savus padotos, kas izdarīja šīs darbības.

Izdots apcietināšanas orderis Putina prezidenta bērnu tiesību komisārei Marijai Aleksejevnai Ļvovai Belovai, kura, pēc Starptautiskās Krimināltiesas apsūdzības, izdarījusi līdzīgus noziegumus.

Šis solis izraisīja sašutumu Krievijā, Putina preses sekretāram Dmitrijam Peskovam rezultātus noraidot. Mēs neatpazīstam šo tiesu, kā arī neatzīstam šīs tiesas jurisdikciju. Tādā veidā mēs ar to tiekam galā, viņš teica Telegram ierakstā.

Maskava konsekventi noliegusi apsūdzības kara noziegumos, raksturojot tās kā “fikciju”, kuras mērķis ir diskreditēt Krieviju. Krievijas vēstniecība ASV pagājušajā mēnesī paziņoja, ka valsts ir uzņēmusi bērnus, kuri bija spiesti bēgt no kaujām.

Lai gan Maskava 2016. gadā oficiāli atsauca savu parakstu no Starptautiskās Krimināltiesas statūtiem, SKT lēmums liktu tiesas 123 dalībvalstīm apcietināt Putinu un pārcelt viņu uz tiesas mītni Hāgā, Nīderlandē, ja viņš šķērsos robežu.

Brīvprātīgie pārvadā raķetes “Uragan” atliekas pēc klostera sagraušanas Dolinas bombardēšanas laikā Ukrainā.Ihors Tkačovs/AFP, izmantojot Getty Images

Tomēr lielākā daļa valdību ievēro arī starptautisko tiesību principu, ka valstu vadītājiem ir tiesiskā imunitāte pret citām tiesām.

READ  Unikāla tropiskā depresija: vētras efekti Floridā

Krievijas iekšienē Lielbritānijas Aizsardzības ministrija sestdien izlūkdienestu brīfingā paziņoja, ka Kremlis ir pastiprinājis militāro iesaukšanu, lai apmierinātu kara vajadzības, un, visticamāk, tiks mainīti vecuma noteikumi un ierobežojumi attiecībā uz dienesta tiesībām.

Krievijas parlamenta Valsts domes amatpersonas pirmdien iesniegušas likumprojektu, lai mainītu vecuma diapazonu iesaukšanai vīriešiem vecumā no 21 līdz 30 gadiem, teikts tviterī publicētajā ikdienas piezīmē. Viņa piebilda, ka šobrīd vecuma grupa svārstās no 18 līdz 27 gadiem, piebilstot, ka jaunais likums stāsies spēkā janvārī.

“Iespējams, varas iestādes mainīs vecuma diapazonu, lai palielinātu karaspēka skaitu, nodrošinot, ka kadeti galu galā tiek spiesti stāties dienestā,” teikts brīfingā.

Lai gan Krievija turpina oficiāli aizliegt vervētiem darbiniekiem operācijas Ukrainā, “vismaz simtiem cilvēku, visticamāk, ir dienējuši administratīvās sajaukšanas vai spiesti parakstīt līgumus”, viņa sacīja.

Tas nodrošinātu lielāku profesionālu karavīru īpatsvaru cīņā, teikts instruktāžā, pat ja iesaucamie nebūtu izvietoti konfliktā Ukrainā.

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top