Zelta importa aizliegums, kas varētu būt sods desmitiem miljardu dolāru apmērā, šķiet, ir sākotnējā jaunā ekonomiskā sankcija, kas vērsta pret Krieviju par tās izkļūšanu no virsotnes. Administrācijas amatpersonas atteicās komentēt, vai tiks veikti turpmāki sodīšanas pasākumi.
“ASV Putinam ir uzlikušas bezprecedenta izmaksas, lai atņemtu viņam ienākumus, kas viņam nepieciešami, lai finansētu karu pret Ukrainu,” sacīja Baidens. čivināt Svētdienas rītā, norādot, ka zelts ir “nozīmīgs eksports, kas Krievijai rada desmitiem miljardu dolāru”.
Baidens un citi rūpnieciski attīstīto valstu vadītāji sāka tikšanās svētdien Vācijas dienvidos uz samitu, kurā dominēs debates par Ukrainas kara sekām.
Baidens, kurš ieradās sestdienas vēlā vakarā, piedalījās misē kopā ar ASV armijas kapelānu, pirms sāka savu dienu ar individuālu tikšanos ar Vācijas kancleru Olafu Šulcu, lai apspriestu karu.
Abiem līderiem bija neliela saruna, kurā Baidens, kura Alpi bija noēnoti, jokoja, ka viņš mēdza daudz slēpot, bet kādu laiku to nav darījis. “Tas ir skaisti,” viņš teica.
Pēc tam saruna kļuva nopietnāka, jo Baidens pateicās Šulcam par Vācijas apņēmību un spēju saglabāt aliansi vienotu. “Mums ir jāpaliek kopā. Jo Putins jau no paša sākuma rēķinājās, ka NATO un G7 kaut kā izjuks,” sacīja Baidens. “Bet mēs to nedarījām un arī nedarīsim.”
Pēcpusdienā samita vadītāji paziņoja par jaunu globālu infrastruktūras investīciju programmu, kuras mērķis ir līdz 2027. gadam mobilizēt 600 miljardus ASV dolāru publiskajās un privātajās investīcijās. Izdevumu mērķis ir ar ASV solītajiem 200 miljardiem ASV dolāru, lai uzlabotu veselības stāvokli, sakarus un infrastruktūras enerģiju. valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Tā mērķis ir palīdzēt pretoties vērienīgajiem tēriņiem visā pasaulē, ko veic Ķīna, kas ir ieguldījusi lielus ieguldījumus Āfrikā un Āzijā, izmantojot iniciatīvu Belt and Road.
“Mūsu tautas un pasaule atrodas patiesā vēstures līkuma punktā,” sacīja Baidens.
Daži no sākotnējiem plāniem, ko uzsvēra Baidena administrācijas amatpersonas, ietver 2 miljardu dolāru projektu, lai izstrādātu saules paneļu projektu Angolas dienvidos; būvēt sakaru kabeļus, kas savienotu Singapūru ar Franciju visā Ēģiptē un Āfrikas ragā, paplašinot piekļuvi ātrdarbīgam internetam; un lielas vairāku vakcīnu ražotnes celtniecība Senegālā.
Diena ietvēra arī mājienus par nesaskaņām starp dažiem augstākajiem līderiem, tostarp Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu.
Dauningstrīta paziņojumā teikts, ka Džonsons bija “uzsvēris” Makronu Tas nav mēģinājums atrisināt [Ukraine] Konflikts tagad novedīs tikai pie pastāvīgas nestabilitātes un dos Putinam licenci uz visiem laikiem manipulēt gan ar suverēnām valstīm, gan starptautiskajiem tirgiem.
Šķiet, ka šie komentāri bija Makrona jūnija vidū izteikto komentāru kritika, ka Ukrainas prezidentam Volodimiram Zeļenskim un viņa amatpersonām kaut kad būs jāved sarunas ar Krieviju. Pirms Makrons, Šulce un citi Eiropas līderi devās uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, šie komentāri raisīja Ukrainas amatpersonu bažas, ka Francija un Vācija varētu virzīt sarunas ar Krieviju, jo kara ekonomiskie izdevumi pieaug.
Francijas amatpersonas noraidīja šīs bažas un skaidri norādīja, ka Ukrainas ziņā ir izlemt, kad sarunas notiks. Francijas prezidentūras pārstāvis svētdien paziņoja, ka Makronam un Džonsonam “bija diskusija par Ukrainu, kurā prezidents stingri apliecināja savu nodomu atbalstīt Ukrainu”.
Francija Ukrainai ir piegādājusi vai ieķīlājusi gandrīz ceturto daļu no saviem pašreizējiem Cēzara artilērijas ieroču sistēmu krājumiem, un valsts mazākā atkarība no Krievijas fosilā kurināmā ir ļāvusi Francijai kļūt par agrīnu čempioni Eiropas Savienības Krievijas naftas embargo.
Taču Makrons un Šulce kopš iebrukuma ar Putinu vairākas reizes ir runājuši pa telefonu, kas ir izpelnījies kritiku, īpaši Austrumeiropā.
ASV ir uzstājušas, lai tiktu panākta vienošanās par Krievijas naftas importa cenu ierobežošanu, lai kaitētu Maskavas iespējām finansēt karu. G7 līderi virzās uz vienprātību par cenu griestiem, sacīja kāds cilvēks, kurš ir pazīstams ar svētdienas diskusijām un vēlējās palikt anonīms, lai apspriestu privātas sarunas.
Mērķis ir ierobežot summu, ko valstis maksā par Krievijas naftu, cerot kaitēt Maskavas iespējām finansēt karu, vienlaikus cenšoties ierobežot inflāciju pie degvielas sūkņa. Augstās naftas cenas ir ierobežojušas valstu centienus diversificēt Krievijas enerģiju, jo Maskava saņem vairāk naudas par mazāku cenu.
Lai motivētu citas valstis iesaistīties, vadītāji apsprieda veidus, kā apgrūtināt Krievijas naftas nodrošināšanu vai piegādi, kas neatbilst cenu griestiem.
Makrons svētdienas tikšanās laikā uzsvēra, ka cenu griestos jāiekļauj arī gāze. Cenu griestus Krievijas dabasgāzei, kas pa cauruļvadiem plūst uz Eiropu, ir vieglāk īstenot, jo infrastruktūras dēļ to nevar pārdot citur.
Šulcs brīdināja, ka naftas cenu ierobežošana būtu izdevīga tikai tad, ja būtu visi pircēji. “Jautājumi, kas jāatrisina, nav triviāli,” sacīja Vācijas amatpersona. “Bet mēs esam ceļā uz vienošanos.”
Itālijas premjerministrs Mario Dragi paudis bažas par cenu kāpuma iespējamo politisko ietekmi. “Enerģētikas krīzei nevajadzētu izraisīt populisma atdzimšanu,” viņš sacīja, runājot par diskusiju.
“No Krievijas importētā fosilā kurināmā cenu ierobežojuma noteikšanai ir ģeopolitisks, kā arī ekonomisks un sociāls mērķis,” sacīja Dragi. Mums ir jāsamazina finansējums Krievijai. Mums ir jānovērš viens no galvenajiem inflācijas cēloņiem.
Brīfingā ar žurnālistiem pirms samita administrācijas amatpersonas soli aizliegt zelta importu raksturoja kā svarīgu pierādījumu tam, ka pasaules lielākās ekonomikas ir gatavas turpināt sodīt Krieviju, vienu no pasaulē lielākajām zelta eksportētājām. Oficiālais paziņojums nāks otrdien, saskaņā ar administrācijas amatpersonu teikto, un ASV Valsts kase pieņems oficiālu lēmumu aizliegt jaunu zelta importu.
“ASV ir mobilizējušas pasauli, lai uzliktu lielas un straujas ekonomiskās izmaksas, lai atņemtu Putinam ienākumus, kas viņam nepieciešami viņa kara finansēšanai,” sacīja viena no amatpersonām, kura vēlējās palikt anonīma saskaņā ar brīfinga pamatnoteikumiem.
Amatpersona deva mājienus uz papildu soļiem, kas varētu tikt veikti, lai vēl vairāk izolētu Krieviju, taču norādīja, ka šie soļi notiks tuvāko nedēļu laikā, nevis uzreiz samita ietvaros.
“Šis ir nozīmīgs eksports, nozīmīgs ieņēmumu avots un liela alternatīva Krievijai, ņemot vērā tās spēju veikt darījumus globālajā finanšu sistēmā,” sacīja amatpersona. “Šī soļa speršana samazina šo kapacitāti un atkal liecina par to, kādus pasākumus G7 varētu kopīgi spert, lai vēl vairāk izolētu un izolētu Krieviju no globālās ekonomikas.”
Amatpersona sacīja, ka viens no ASV un to starptautisko partneru mērķiem ir neļaut Krievijai, kas ir atradusi veidus, kā apiet iepriekšējās sankcijas, izvairīties no importa aizlieguma. Administrācijas amatpersonas saka, ka tas, ka viņi virzās uz zelta importa aizliegšanu, bija efektīvs signāls, ka Krievijai ir nogrieztas citas iespējas iekļūt pasaules finanšu tirgos.
Piemēram, Krievijas oligarhi ir centušies iegādāties zelta stieņus, lai izvairītos no Rietumu sankciju finansiālās ietekmes, un G7 līderi cer, ka tas sūtīs vēl vienu signālu Putina galvenajiem sabiedrotajiem.
Paziņojot par zelta importa aizliegumu, Džonsons sacīja: “Pasākumi, par kuriem mēs šodien paziņojām, būs tieši pret Krievijas oligarhiem un trieciens Putina kara mašīnas centrā.”
“Mums ir jāizsaldē Putina finansēšanas režīms,” viņš piebilda. “Apvienotā Karaliste un mūsu sabiedrotie tieši to dara.”
Ešlija Pārkere no Telfsas un Annabelle Timsita Londonā piedalījās šajā ziņojumā.
