Rietumu līderi otrdien pastiprināja gatavošanos jebkurai Krievijas militārajai darbībai Ukrainā, notiekot sarunām par energoapgādes aizsardzību, un prezidents Džo Baidens paziņoja, ka apsvērs iespēju noteikt tiešas sankcijas pret prezidentu Vladimiru Putinu.
Spriedze saglabājās augsta pēc tam, kad NATO pirmdien paziņoja, ka tā izvieto spēkus gatavībā un pastiprina Austrumeiropu ar vairākiem kuģiem un iznīcinātājiem, reaģējot uz Krievijas karaspēka palielināšanu pie tās robežas ar Ukrainu.
Krievija, kas noliedz uzbrukuma plānošanu, paziņoja, ka to vēro ar “lielām bažām”. Kremlis, preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atkārtoja Maskavas nostāju, ka krīzi izraisīja ASV un NATO rīcība, nevis Krievijas karaspēka palielināšana.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis otrdienas vakarā televīzijas video uzrunā mudināja nomierināt savus tautiešus palikt un sacīja, ka notiek darbs, lai panāktu tikšanos starp viņu un Krievijas, Vācijas un Francijas līderiem.
“Nav rožu briļļu, nav bērnišķīgu ilūziju, viss nav vienkārši… Bet cerība ir,” viņš teica.
Baidens atkārtoja, ka nav plānots sūtīt ASV karaspēku uz Ukrainu, kas nav NATO dalībvalsts, taču sacīja, ka apsvērs iespēju noteikt tiešu sankciju Putinam un ka tam būs “milzīgas sekas”, ja Krievija iebruks.
Žurnālisti jautāja Baidenam, vai viņš pats personīgi sodīs Putinu, ja viņš iebruks Ukrainā.
“Jā,” viņš teica. “Es to redzētu.”
Otrdien Kijevā nolaidās ASV lidmašīna ar militāro aprīkojumu un munīciju, kas ir trešā krava 200 miljonus dolāru vērtā drošības paketē Ukrainas krastam.
ASV Aizsardzības departaments paziņojis, ka aptuveni 8500 ASV karavīru ir izsludināti paaugstinātā gatavībā un gaida pavēles izvietot NATO austrumu flangā. Baidens otrdien sacīja, ka tuvākajā laikā varētu pārvietot karaspēku.
Rietumu līderi saka, ka vienotība ir vissvarīgākā, lai gan starp Eiropas valstīm ir radušās domstarpības par to, kā vislabāk reaģēt.
“Ir absolūti svarīgi, lai Rietumi tagad būtu vienoti, jo tieši mūsu vienotība tagad daudz efektīvāk atturēs no Krievijas agresijas,” parlamentam sacīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, mudinot “mūsu Eiropas draugus” būt gataviem dislocēt. sankcijas, tiklīdz ir noticis kāds iebrukums.
Viņš sacīja, ka Lielbritānija ar ASV apspriež iespēju aizliegt Krievijai no SWIFT globālās maksājumu sistēmas.
Vašingtonā Baidena administrācijas augstākās amatpersonas paziņoja, ka ASV risina sarunas ar lielākajām enerģijas ražotājvalstīm un uzņēmumiem visā pasaulē par iespējamo piegāžu novirzīšanu uz Eiropu, ja Krievija iebruks Ukrainā.
Sarunā ar žurnālistiem amatpersonas nenosauca valstis vai uzņēmumus, kas iesaistīti diskusijās par piegāžu aizsardzību Eiropai, taču norādīja, ka tajās ir plašs piegādātāju loks, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) pārdevēji.
“Mēs esam strādājuši, lai apzinātu papildu ārpus Krievijas dabasgāzes apjomus no dažādām pasaules daļām; no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem līdz Āzijai un ASV,” sacīja augsta līmeņa administrācijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Aptuveni trešdaļa no tās gāzes piegādēm ES ir atkarīga no Krievijas. Jebkuri Krievijas importa pārtraukumi saasinātu esošo enerģētikas krīzi, ko izraisa deficīts.
MILITĀRĀS GĀVAS
Krievija Ukrainas tuvumā atrodas desmitiem tūkstošu karavīru, un tā pieprasa no Rietumiem drošības garantijas, tostarp NATO solījumu nekad neuzņemt Ukrainu. Maskava uzskata bijušo padomju republiku par buferi starp Krieviju un NATO valstīm.
Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien, runājot Berlīnē, sacīja, ka piektdien telefonsarunā ar Putinu prasīs skaidrojumus par Krievijas nodomiem attiecībā uz Ukrainu.
Makrons un Vācijas kanclers Olafs Šolcs atkārtoti uzsvēra, ka Maskava maksās augstu cenu, ja tā uzbruks Ukrainai.
Politiskajiem padomniekiem no Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francijas trešdien Parīzē paredzēts tikties tā dēvētajā Normandijas formātā, lai meklētu veidus, kā izbeigt konfliktu Ukrainas austrumos starp Kijevas spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem.
Šolcs aizstāvēja Vācijas atteikšanos sekot citām rietumvalstīm, sūtot Kijevai nāvējošus ieročus, lai aizstāvētos pret iespējamo Krievijas iebrukumu, minot Berlīnes piesardzības vēsturiskus iemeslus.
Spriedze saistībā ar Ukrainu pēdējās dienās ir jūtama finanšu tirgos un naftas cenā. Saasinātais konflikts starp Krieviju un Ukrainu, iespējams, vēl vairāk palielinātu enerģijas izmaksas daudzām valstīm, saglabājot kopējo inflācijas līmeni paaugstinātu ilgāku laiku, sacīja Gita Gopinath, Starptautiskā Valūtas fonda direktora pirmā vietniece.
ASV pagājušajā gadā ir piešķīrušas Ukrainai drošības palīdzību vairāk nekā 650 miljonu dolāru apmērā un kopumā vairāk nekā 2,7 miljardu dolāru apmērā kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Līdz šim NATO daudznacionālajos bataljonos Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Polijā ir aptuveni 4000 karavīru, kurus atbalsta tanki, pretgaisa aizsardzība un izlūkošanas un novērošanas vienības.
