Baidens ceturtdien runās ar Putinu pēc Krievijas prezidenta lūguma

Putins pieprasīja zvanu, saskaņā ar administrācijas amatpersonas teikto, un Baidens piekrita, jo viņš “uzskata, ka attiecībā uz Krieviju nav alternatīvas tiešam dialogam starp abiem līderiem”.

Horns piebilda: “Baidena administrācija turpina intensīvi iesaistīties diplomātijā ar mūsu Eiropas sabiedrotajiem un partneriem, konsultējoties un koordinējot kopīgu pieeju, reaģējot uz Krievijas militāro spēku palielināšanos uz robežas ar Ukrainu. Prezidents Baidens ir runājis ar līderiem visā Eiropā, un Baidena administrācijas amatpersonas ir sadarbojušās daudzpusēji. (Bukarestes deviņi), kā arī Ukraina.”

Bukarestes deviņu valstu grupa attiecas uz deviņām Eiropas valstīm, kas veido NATO austrumu malu – Poliju, Rumāniju, Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Bulgāriju, Latviju, Lietuvu un Slovākiju.

Amatpersona sacīja, ka Baidens plāno pārskatīt gaidāmās ASV un Krievijas divpusējās sarunas, kas paredzētas 10.janvārī, kā arī pārrunās 12. un 13.janvārī paredzētās NATO, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmes. Apspriešanās ar ASV sabiedrotajiem un partneriem ir bijusi “administrācijas prioritāte jau no paša sākuma”, sacīja amatpersona, un Baidens to apstiprinās arī Putinam.

Kāda augsta līmeņa administrācijas amatpersona trešdien žurnālistiem sacīja, ka, lai gan ASV un to sabiedrotie ir apņēmušies īstenot jēgpilnu diplomātiju ar Krieviju, “mēs esam gatavi arī atbildēt” ar bargām, saskaņotām sankcijām, ja Krievija turpinās iebrukumu Ukrainā.

Amatpersona sacīja, ka ASV “ir plānojušas stiprināt NATO spēku pozu” Austrumeiropā, ja Krievija uzbruks Ukrainai, un ir gatavas sniegt Ukrainai “vairāk palīdzības”, lai vajadzības gadījumā palīdzētu valstij sevi aizstāvēt.

Amatpersona norādīja, ka ASV vēl nav saskatījusi Krievijas centienus mazināt spriedzi.

“Mēs joprojām redzam ievērojamu Krievijas spēku klātbūtni Ukrainas robežās un ap to, un mēs esam turpinājuši skaidri norādīt Krievijas pusei, ka, lai panāktu reālu progresu šajās sarunās, būs nepieciešams deeskalācijas konteksts.”

READ  Latvijas izlase izceļas ar čehiem

Amatpersona sacīja, ka ASV ir arī sagatavojušas “daudz detalizēti” to bažu sarakstu, kuras tās plāno “pienācīgā laikā” dalīties ar Krieviju. “Mēs esam krīzes brīdī un esam bijuši tajā vairākas nedēļas, un būs nepieciešama augsta līmeņa iesaistīšanās, lai to risinātu un mēģinātu atrast ceļu uz deeskalāciju.”

Amatpersona sacīja, ka Baidens un Putins nav gaidāms 10.janvāra sarunās Ženēvā. Sarunās piedalīsies pārstāvji no Pentagona un Nacionālās drošības padomes, un tās vadīs Valsts departaments.

Kremļa pārstāvis žurnālistiem sacīja, ka ceturtdien paredzētais zvans notika pēc Krievijas puses lūguma, jo abām valstīm ir jāapspriež “ārkārtīgi sarežģīti” jautājumi.

“Darba kārtības jautājumi ir ļoti sarežģīti,” sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs. “Kopš pēdējās sarunas (starp Putinu un Baidenu) Krievijas puse ir formulējusi savu nostāju, kā to solīja prezidents Putins, un tā ir izklāstīta divos dokumentu projektos, kuriem ir pievērsta Vašingtonas un dažu Eiropas galvaspilsētu uzmanība. ”

“Tāpēc, ņemot vērā prezidentu Putinu, ir nepieciešama vēl viena saruna pirms iepriekšminētajām (janvāra) sarunām,” piebilda Peskovs.

Valsts sekretārs Entonijs Blinkens trešdien runāja ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par notiekošo spriedzi un pārskatīja Baidena gaidāmo sarunu ar Putinu, ziņo Valsts departaments.

Baidena un Putina zvans, kas paredzēts plkst. 15:30 pēc ET laika, būs otrais tiešais kontakts starp abiem līderiem šomēnes, jo ASV turpina spiedienu uz Krieviju, lai tā samazinātu savu lielo militāro klātbūtni Ukrainas robežu tuvumā. Tur joprojām atrodas vairāk nekā 100 000 Krievijas karavīru, un ASV izlūkdienestu amatpersonas brīdinājušas Ukrainu un tās sabiedrotos, ka Krievija varētu plānot uzbrukumu jau janvārī.
Baidens šomēnes virtuālās tikšanās laikā brīdināja Putinu, ka iebrukums izraisīs briesmīgas sekas, piemēram, bargas ekonomiskās sankcijas un ASV militāro spēku palielināšanos NATO austrumu flangā.
Savukārt Putins brīdināja ASV un NATO, ka Krievijai būs jārīkojas, ja tiks pārkāptas tās “sarkanās līnijas”, īpaši, ja NATO paplašinās savas militārās spējas austrumu virzienā uz Ukrainu. Putins ir pieprasījis no ASV un NATO juridiski saistošas ​​drošības garantijas, ko dažas amerikāņu amatpersonas jau ir nodēvējuši par valstīm, kas nav puses, bet neprecizējot, kas ir ārpus galda.

Nacionālās drošības padomes pārstāvis otrdien paziņoja, ka ASV un Krievijas amatpersonas vienojušās 10. janvārī sēsties uz drošības sarunām, kurās “Krievija var likt galdā savas bažas, un mēs savas bažas liksim uz sarunu galda ar Krievijas aktivitātēm. labi.” . Trešdien administrācijas amatpersona sacīja, ka šo delegāciju vadīs Valsts departaments.

READ  Ansī sacentīsies 19 spēlfilmas

Baltā nama amatpersona otrdien sacīja, ka sarunu statuss nav atkarīgs no tā, vai Krievija vispirms izvedīs savus spēkus, jo Baidena administrācija joprojām uzskata, ka diplomātija ir atbildīgākais ceļš uz priekšu, “pat ja mēs nesaņemam visu, ko vēlamies”.

Kāda Baltā nama amatpersona CNN sacīja, ka ASV amatpersonas plāno regulāri konsultēties ar Ukrainu par to pusi, kurā nākammēnes notiks sarunas ar Krieviju.

CNN Anna Černova Maskavā piedalījās šajā ziņojumā.

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top