Kā iepriekš ziņoja LSM, pēc iecerētās pamatskolas slēgšanas Krāslavas novada dome tās vietā plāno turpināt programmu Varavučnyes mazākumtautību vidusskolā.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nedod piekrišanu poļu skolas likvidācijai, kamēr starp Latvijas un Polijas valstīm nav notikušas politiskās konsultācijas.
“Skolā ir maz bērnu, no 1. līdz 9. klasei ir 45 skolēni. 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. klase kopā, un 9. klase ir atsevišķi. Vidēji skolā mācās seši bērni. klasē.” , lielākajā apvienotajā klasē 10 bērni.Darbu apgrūtina tas, ka nodarbības ir saliktas grupās, bet no otras puses, tik maz bērnu, skolotājiem ir lielākas iespējas sagatavoties un strādāt ar bērniem individuāli, ” sacīja direktores vietniece Aļona Čiževska.
Tik mazs skolēnu skaits un kompaktklases nevar būt parastas izglītības kvalitātes rādītājs, uzskata Krāslavas novada pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne. Šā gada februārī Krāslavas novada dome nolēma no 31. augusta likvidēt Grāfa Blatera poļu skolu.
Krāslavas pilsētas dome nolēma likvidēt grāfu Plāteru poļu skolu kā atsevišķu iestādi un ieviest citas programmas, lai Krāslavas Varāvučņu vidusskolā saglabātu poļu programmu. Jo tā ir mazākumtautību skola, kur visu mācību procesu var organizēt klasē. Arī Varavīksnes vidusskolā bērni mācās priekšmetus latviešu valodā, bet varam sadalīt [minorities] starp krievu un poļu valodu. uz [subjects in Polish] Tā ir poļu valoda, literatūra, dizains, tehnika, teātra māksla poļu valodā un viss pārējais, kas notiek latviešu valodā.
Taču bez IZM saskaņošanas pašvaldības lēmums nav izpildāms.
“7. martā mēs nosūtījām viņiem vēstuli par savu lēmumu, un vakar saņēmām atbildi,” sacīja Lidija Migelana.
Vēstulē norādīts, ka IZM nedod piekrišanu Krāslavā esošās poļu skolas likvidācijai, kamēr nav notikušas politiskās konsultācijas starp Latvijas un Polijas valstīm. Proti, skolas liktenis karājas gaisā trīs mēnešus pirms jaunā mācību gada sākuma.
Kad beidzas mācību gads, pēkšņi sākas politiskās diskusijas. Maija beigās būtu jāsastāda grafiks skolotājiem [..]. Jautājums: Kur mēs bijām agrāk? Kāpēc mēs to iepriekš neapspriedām? Magelāns teica.
Problēmas pamatā bija šī gada sākumā parakstītā Polijas un Latvijas sadarbības programma, kas cita starpā ietvēra skolas darbības turpināšanu, bet bez finansējuma garantijas.
“Ministrija jau bija spērusi pirmo soli, kad oktobrī, neuzklausot mūsu viedokļus, Latvijai un Polijai tika izstrādāta tāda sadarbības programma, ka tika fiksēts, ka skola tiks saglabāta. Un visa atbildības nasta tika uzlikta uz pašvaldības plecus.18.oktobrī nosūtīju IZM darba grupai savus argumentētos iebildumus,kāpēc nevaru programmā ierakstīt,ka Latvijas valsts ir apņēmusies skolu uzturēt,jo tas ir apgrūtinājums pašvaldībai un ar vienu valsts finansējumu, kas piešķirts mērķdotācijās, izglītības programmu nevar turpināt.”
Visvairāk pašvaldībai izmaksā poļu skolas uzturēšana.
“Kopumā pašvaldības poļu skola šogad izmaksā aptuveni 180 000 eiro, kas ir nenormāls skaitlis,” sacīja Miglāns.
Runas par Krāslavas Poļu pamatskolas likvidāciju, nepietiekamo skolēnu skaitu un attiecīgi finansējumu risinājās jau vairākus gadus. Katru reizi šāda veida eskalācijai sekoja rīcība no Polijas puses, lai piešķirtu finansējumu. Taču šoreiz tas nenotika.
Iepriekšējos gados finansējums tika piešķirts martā ar Polijas parlamenta lēmumu. Pērn, pārrēķinot no zlotiem uz eiro, tas bija aptuveni 28 000 eiro. “Šogad nav piešķirts neviens cents,” sacīja Meglins.
Lai komentētu situāciju, Radio Latvija vērsās gan Polijas-Latvijas federācijā, gan Izglītības un zinātnes ministrijā, taču neviena no tām uz zvaniem neatbildēja.
1. septembrī četri bērni plānoja pirmajā kursā mācīties poļu skolā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
