NS6. novembris Paramediķu komandas pilnos aizsargtērpos iesaiņoja ekipējumu Rumānijas militārā transporta lidmašīnā, pirms uzstūma ģimeni ar diviem smagi slimiem COVID-19 pacientiem augšā pa rampu un iekšā. Kad dzenskrūves sāka svārstīties, bagāžas nodalījuma durvis lēnām aizvērās un lidmašīna pacēlās virs skrejceļa, kas devās uz Dāniju. “Nav nekāda noslēpuma”: valsts slimnīcas ir “pilnas,” saka Reds Arafats, kurš koordinē Rumānijas cīņu pret koronavīrusu. Aptuveni 90 pacienti evakuēti uz Dāniju, Vāciju, Ungāriju un citur. Arī ārstu komandas brauc no visas Eiropas, lai palīdzētu saviem nomocītajiem kolēģiem.
Visā Eiropā pieaug to cilvēku skaits, kuriem ir ļoti lipīgs Delta variants, un daudzas valdības apsver vai nosaka jaunus ierobežojumus. Taču šis vilnis dažas valstis ietekmē vairāk nekā citas. No Balkāniem līdz Baltijas valstīm ir izveidojies uzņēmības loks, kas aptver plašu valstu loku ar zemu vakcinācijas līmeni.
Pēdējo nedēļu laikā mirstības līmenis no koronavīrusa Bulgārijā, Latvijā un Rumānijā sasniedzis rekordaugstu līmeni. Nedēļā, kas beidzās 8.novembrī, Bulgārijā bija 22,8 apstiprināti nāves gadījumi uz miljonu cilvēku. Rumānijā šis rādītājs bija 21,8 un Latvijā 18,8. līdz šim par es Kopumā tas bija tikai 3,0. Gadījumu skaits beidzot samazinājās šajās trīs smagi cietušajās valstīs, bet tagad pieaug Horvātijā, Igaunijā, Lietuvā, Slovēnijā un Ukrainā.
Visas valstis, kuras skar vakcināciju, atrodas skalas apakšējā daļā. Divreiz sadurti tika tikai 23% bulgāru un 34% rumāņu. Likme Latvijā ir 57%, bet krietni zemāka tā bija pirms mēneša, kad kārtējais vilnis stabilizējās. Iekš es Kopumā 66% tika vakcinēti divas reizes.
Zemie vakcinācijas rādītāji nav vakcīnu trūkuma rezultāts. Strēlnieka štatos ir pietiekami daudz krājumu, taču tie ir arī skaļi vakcinācijas pretinieki. Neticība valdībai un medicīnas darbiniekiem ir augsta. Eirobarometra aptauja, kas veikta šā gada sākumā, atklāja, ka tikai 22% bulgāru un horvātu, 26% latviešu un 31% rumāņu mēdz uzticēties savām valdībām. Uz jautājumu, vai viņi uzticas medicīnas personālam, 34% bulgāru atbildēja, ka neuzticas, kā arī 32% horvātu, 31% latviešu un 40% rumāņu.
Ironiski, bet salīdzinoši zemais infekcijas līmenis vasarā, šķiet, ir veicinājis pašreizējo uzliesmojumu apjomu. Tie, kuriem bija šaubas par vakcīnu, nesaskatīja, ka tās iegūšana bija steidzama, un tāpēc viņi kļuva neaizsargāti, kad parādījās delta variants. No tiem, kas šobrīd atrodas slimnīcā, saka doktors Arafats, 92% nav vakcinēti. Reālā daļa varētu būt lielāka, jo nezināmi skaitļi iegādājās viltotus vakcinācijas sertifikātus. Viņš dusmīgi nosoda pretekstrēmistu dezinformāciju, ko bieži izplata negodīgi ārsti, pareizticīgo priesteri un galēji labējie nacionālisti, izmantojot “Doctor Facebook”.
Ziņu vietnes Re: Baltica žurnāliste Inga Spriņģe stāsta, ka ievērojami Latvijas ārsti ir devuši neskaidrus signālus par vakcināciju, un daži politiķi sevi reklamē, izmantojot pretvakcinācijas vietnes. Bulgārija šogad 14. novembrī dodas uz vēlēšanu iecirkņiem trešo reizi, un tās politiķi var baidīties, ka viņi atsvešinās pret ekstrēmismu noskaņotajiem vēlētājiem.
Pēc Rumānijas domnīcas GlobalFocus direktores Oanas Popesku teiktā, rumāņu entuziasma trūkums vakcinācijas jomā ir tiešs rezultāts tam, ko viņi uzskata par varas iestāžu gadu desmitiem ilgušo nolaidību. “Kad valdība pēkšņi šķiet, ka par jums rūpējas pirmo reizi 30 gadu laikā, jūs, protams, kļūstat aizdomīgi!” Viņa paskaidroja. Diemžēl rumāņi nav vienīgie, kas tā jūtas. ■
rakt dziļāk
Visi mūsu stāsti, kas saistīti ar pandēmiju, ir atrodami mūsu koronavīrusu centrā. Varat arī atrast izsekošanas rīkus, kas parāda vakcīnu globālo izplatību, pārmērīgo nāves gadījumu skaitu katrā valstī un vīrusa izplatību visā Eiropā.
Šis raksts parādījās drukātā izdevuma Eiropas sadaļā ar virsrakstu “Jūtības loka”