ASV un Krievijas eksperts saka, ka karš Ukrainā sagrāvis Krievijas akadēmiskās attiecības ar Rietumiem

(The Conversation) Kopš Krievijas prezidenta Vladimira Putina iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, universitātes visā Eiropā un ASV ir paaugstinājušas savu balsi pret karu un pilnībā pārtraukušas attiecības ar Krieviju.

Nākamajos jautājumos un atbildēs Ariks Burakovskis, ASV un Krievijas attiecību eksperts un Tuftas universitātes Krievijas un Eirāzijas programmas direktora asistents, izceļ Krievijas un Rietumu sadarbības nākotni augstākajā izglītībā.

Kādas attiecības pastāv starp Rietumu un Krievijas universitātēm?

Kopš aukstā kara beigām 1991. gadā Rietumu un Krievijas augstākās izglītības iestādes ir izveidojušas simtiem partnerību un sadarbojušās dažādās iniciatīvās. Šīs aktivitātes ietvēra akadēmiskās apmaiņas, mācību programmu izstrādi, kopīgus tiešsaistes kursus un sadarbības pētniecības projektus. Krievija pēdējo divu desmitgažu laikā ir strādājusi, lai padarītu savas universitātes slavenākas. Krievijas valdība ir internacionalizējusi un modernizējusi augstākās izglītības sistēmu.
Tas nozīmēja atkāpšanos no padomju tradīcijām un Eiropas augstākās izglītības standartu pieņemšanu, īpaši pāreju no viena līmeņa piecu gadu specializētā grāda uz divu līmeņu bakalaura un maģistra sistēmu. Lai konkurētu globāli, Krievijas universitātes ir izveidojušas starptautiskas pilsētiņas visās bijušās Padomju Savienības valstīs. Tas arī nodrošināja lielākas iespējas krievu studentiem studēt ārzemēs un piesaistīja vairāk starptautisko studentu. Ārvalstu studentu skaits Krievijā ir gandrīz trīskāršojies — no 100 900 2004.-2005. akadēmiskajā gadā līdz 282 900 desmit gadus vēlāk. Krievijas universitātes ir atvērušas vairāk kursu angļu valodā un izveidojušas kopīgas un duālas grādu programmas ar Rietumu universitātēm dažādās disciplīnās. Piemēram, Maskavas sociālo un ekonomikas zinātņu skola piedāvā kopīgus bakalaura un maģistra grādu diplomus ar Mančestras Universitāti Apvienotajā Karalistē.

Ko šīs attiecības radīja?

Rietumu un krievu skolēni uzzināja viens otra kultūru, valodu un sabiedrību.
Zinātnieki Krievijā un Rietumos ir strādājuši kopā pētniecības projektos, kas saistīti ar kosmosa izpēti, daļiņu fiziku, klimata pārmaiņām, Arktikas bioloģisko daudzveidību un daudzām citām jomām.
Tomēr, laika gaitā saasinoties ģeopolitiskajai spriedzei, Krievijas varas iestādes kļuva nobažījušās par, viņuprāt, centieniem izglītot jauniešus prorietumnieciskā veidā, veidot protestu auditoriju un ieaudzināt naidīgu ideoloģiju. Pēc tam Putins sāka apslāpēt starptautiskās akadēmiskās saites, uzliekot tām ierobežojumus. Krievija ir pārtraukusi akadēmiskās saites ar Rietumiem, pieņemot likumdošanu par tā dēvētajiem ārvalstu aģentiem un nevēlamām organizācijām. Valdība pastiprināja ārvalstu finansējuma pārbaudi un aizliedza desmitiem Rietumu ideju laboratoriju, labdarības organizāciju un universitāšu, kas iepriekš darbojās Krievijā. Šīs aizliegtās organizācijas ir Atlantic Council, bezpartejiska starptautisko lietu ideju grupa Vašingtonā, un Bard College, privāta brīvās mākslas koledža Ņujorkas štatā. 2021. gadā Krievija aizliedza visas izglītības aktivitātes, kuras nebija apstiprinājusi valdība. Tas ietver sadarbību ar ārvalstu augstskolām. Pirms Krievijas akadēmiķu tikšanās ar ārvalstu zinātniekiem viņiem par to jāpaziņo valdībai. Kopš 2017. gada, strādājot Flečera tiesību un diplomātijas augstskolā Tufta Universitātē, esmu vadījis sadarbības mācības, pētniecību un akadēmisko apmaiņu ar universitātēm un ideju laboratorijām Maskavā, Sanktpēterburgā un Vladivostokā. Esmu redzējis, ka abu valstu studenti un eksperti iegūst savstarpēju izpratni par starptautiskajām lietām, apmainoties ar dažādām perspektīvām un mācoties vienam no otra. Šīs mijiedarbības oficiāli pārtrauca universitāte, kurā es strādāju 2022. gada 15. martā, jo tagad tās tiek uzskatītas par morāli nepieņemamām.

Vai Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud šīs attiecības?

Jā. Ukrainas valdība aicinājusi akadēmiski boikotēt Krieviju. Daudzas koledžas atsauca studentus no Krievijas. Viņi arī apturēja zinātnisko sadarbību, pārtrauca finansiālās saites un pastiprināja Krievijas ziedojumu pārbaudi. Visi šie soļi ir daļa no vispasaules nosodījuma viļņa pret iebrukumu. Lai gan daudzi akadēmisko aprindu vadītāji ir mudinājuši būt piesardzīgiem par pārāk ātru virzību, dažas Amerikas un Eiropas universitātes jau ir pilnībā iesaldējušas attiecības ar Krieviju. Igaunijas un Beļģijas universitātes kolektīvi nolēma pārtraukt visas attiecības ar Krieviju. MIT beidza savu augsto tehnoloģiju pētniecības un mācību sadarbību ar Skolkovas Zinātnes un tehnoloģijas institūtu Maskavā 25. februārī. Partnerība, kas aizsākās 2010. gadā, ir nostiprināta ar piecu gadu pagarinājumu un vairāku miljonu dolāru finansējumu 2019. gadā. Tomēr programma kopš 2018. gada ir iegrimusi strīdos par to, ka to sponsorēja sankcionētais oligarhs Viktors Vekselbergs. Vairākas Eiropas valdības, piemēram, Vācija, Nīderlande, Dānija, Somija, Polija, Norvēģija, Latvija un Lietuva, ir lūgušas savām augstskolām pilnībā pārtraukt attiecības ar Krieviju. Apvienotā Karaliste 27. martā paziņoja, ka pārtrauks finansēt desmitiem miljonu mārciņu visiem pētniecības projektiem, kas saistīti ar Krieviju.

Kādi iemesli ir par un pret attiecību pārtraukšanu?

Atbalstītāji apgalvo, ka šie pasākumi ir nepieciešami, lai ieņemtu morālu nostāju pret Putinu. Viņi arī norāda, ka viņu mērķis ir apkarot korupciju, samazināt spiegošanas riskus, sagraut Putina propagandas mašīnu un novērst tehnoloģiju zādzību. Apvienotās Karalistes tehnoloģiju un digitālās ekonomikas ministrs Kriss Filips saka, ka viņš nesaprot, kā kāds pēc labākās sirdsapziņas varētu sadarboties ar Krievijas universitātēm. Oponenti apgalvo, ka, izslēdzot Krievijas akadēmisko aprindu, Rietumi atsvešina krievu studentus un zinātniekus un rada sliktu precedentu starptautiskai akadēmiskajai sadarbībai plašā mērogā.
Viņi apgalvo, ka zinātniskā atklātība veicina demokrātiju un cilvēktiesības, palīdz cīnīties pret dezinformāciju Krievijā un veicina konfliktu risināšanu. Lorenss Bako, Hārvardas universitātes prezidents, uzsver akadēmiskās diplomātijas vērtību. Tas norāda, ka indivīdi ne vienmēr ir atbildīgi par savu valdību politiku. Universitātes Deivisa Krievu un Eirāzijas studiju centrs 9. martā pārtrauca attiecības ar Krievijas augstskolām, kuru katedras pauda atbalstu karam.

Kā šīs sarautās attiecības ietekmēs augstāko izglītību Krievijā?

Slēdzot sakarus ar Krieviju, Rietumu universitātes var netīšām palīdzēt Putina centieniem izolēt krievu studentus un akadēmiķus. Putins vēlas pārliecināt jauniešus un akadēmiķus, kuri mēdz būt prorietumnieciskāki un antiautoritārāki nekā pārējie iedzīvotāji, ka viņiem nav cerību tagad, kad viņi ir paši par sevi. Krievu pētnieki saka, ka viņi arvien vairāk jūtas atrautīgi no Rietumiem un ir neapmierināti par Krievijas zinātnes nākotni. Krievijas valdība 22. martā paziņoja, ka aizliegs saviem pētniekiem piedalīties starptautiskās konferencēs.

Vai Krievijas akadēmiķi var brīvi nosodīt iebrukumu?

Starp tiem, kas iebilst pret karu Krievijā, valda baiļu gaisotne. Jauns likums par apzinātu nepatiesu ziņu izplatīšanu par militārpersonām paredz cietumsodu līdz 15 gadiem. Savā televīzijas uzrunā 16. martā Putins solīja attīrīt Krieviju no prorietumnieciskiem sārņiem un nodevējiem, paverot ceļu skarbai iekšzemes kampaņai. Krievu zinātnieki nespēj kritizēt iebrukumu, neriskējot ar atlaišanu, naudas sodiem un cietumsodiem. Sanktpēterburgas Valsts universitāte izraidīja 13 studentus, kuri tika aizturēti pretkara protestos. Kamēr vairāk nekā 700 valdības iecelto Krievijas universitāšu prezidentu nāca klajā ar paziņojumu, atbalstot īpašo militāro operāciju Ukrainā, gandrīz 8000 Krievijas zinātnieku atklātā vēstulē, nosodot karadarbību, pauda iebildumus pret karu. Simtiem tūkstošu liberālo intelektuāļu un politisko pretinieku Krievijā pēc kara aizbēga no valsts. Viņi baidās no politiskās vajāšanas un piespiedu iesaukšanas. Tā kā runas brīvības telpa ātri tika slēgta, dažas ārzemju universitātes ir atvērušas pagaidu mācību un pētniecības darba vietas krievu zinātniekiem, kuri meklē patvērumu. (saruna)

Ievietots: svētdien, 2022. gada 3. aprīlī, plkst. 13:24 IST