ASV apspriež publicēšanu ASV militārie spēki uz Austrumeiropu kopā ar saviem NATO sabiedrotajiemAugstākā administrācijas amatpersona pirmdien sacīja, kad prezidents Džo Baidens nosver Atbildes iespējas uz Krievijas draudi Ukrainai.
Pentagona pārstāvis Džons Kērbijs pirmdien notikušajā brīfingā sacīja, ka aizsardzības ministrs Loids Ostins ir noteicis 8500 karavīru “augstā gatavībā”, lai palīdzētu aizstāvēt NATO sabiedrotos. Viņš teica, ka nav izdoti izvietošanas rīkojumi.
“Es vēlos uzsvērt, ka šobrīd ir pieņemts lēmums šīm vienībām noteikt paaugstinātu gatavību un tikai augstāku gatavību,” sacīja Kērbijs. “Šobrīd nav pieņemti lēmumi par spēku izvietošanu no ASV,” viņš piebilda.
Tā kā Maskava uz savas kaimiņvalsts robežas pulcē vairāk nekā 100 000 karavīru un nav redzams diplomātisks izrāviens, Rietumi paceļ savu atbildi Centrs Pieaugošās bailes no iebrukuma varētu būt nenovēršamas.
Amatpersona sacīja, ka notiek sarunas ar NATO valstīm, kuras varētu saņemt ASV militāros spēkus, īstenojot plānu Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresijas atturēšanai.
Pirmdien NATO paziņoja, ka nosūtīs uz Austrumeiropu kuģus un kaujas lidmašīnas, un Vašingtona “arī skaidri norādījusi, ka apsver iespēju palielināt savu militāro klātbūtni alianses austrumu daļā”.
Baltais nams paziņoja, ka Baidens plāno pēcpusdienā videokonferences veidā runāt ar Eiropas līderiem par Krievijas militāro spēku palielināšanu pie Ukrainas robežas, tostarp NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu, Polijas prezidentu Andžeju Dudu un Francijas prezidentu. Emanuels Makrons, Vācijas kanclers. Olafs Šulcs un Itālijas premjerministrs Mario Dragi.
“Mēs sagaidām, ka viņi apspriedīs diplomātiju, atturēšanu un aizsardzības centienus,” žurnālistiem pirmdien sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.
Viņa piebilst, ka “noteikti” būs diskusija par gaidāmajām sankcijām vai arī to apspriešana būs daļa no sarunām.
“Mēs esam konsultējušies ar sabiedrotajiem un izvietošanu, un pilnveidojām plānus visiem scenārijiem,” pirms videokonferences sacīja Psaki. “Mēs vienmēr esam teikuši, ka atbalstīsim savus sabiedrotos austrumu pusē, un šīs sarunas un diskusijas noteikti ir bijušas daļa no tā, ko mūsu nacionālās drošības amatpersonas jau vairākas nedēļas ir apspriedušas ar saviem kolēģiem.”
Avots, kas ir pazīstams ar šo lietu, sacīja, ka palātas spīkere Nensija Pelosi, demokrāte no Kalifornijas, ir lūgusi Balto namu informēt visus Pārstāvju palātas locekļus par situāciju.
Sestdien aizsardzības ministrs Loids Ostins par to informēja Baidenu ASV iespējas atbildēt ja Krievija iebrūk Ukrainā, kā arī iespējas ASV militārajām darbībām pirms iebrukuma, norāda aizsardzības amatpersona un augsta līmeņa administrācijas amatpersona.
Starp ASV militārpersonām piedāvātajām iespējām pirms iebrukuma bija bumbvedēju lidojumi virs reģiona, kuģu apmeklējumi Melnajā jūrā, kā arī karaspēka un atsevišķas tehnikas pārvietošana no citām Eiropas daļām uz Poliju, Rumāniju un citām Ukrainas kaimiņvalstīm.
Ostina piedāvāja iespējas nomierināt NATO sabiedrotos un stiprināt viņu, īpaši kaimiņvalstu, aizsardzību UkrainaAmatpersonas teica. Amatpersonas norādīja, ka mērķis ir demonstrēt vienotību un spēku NATO ietvaros un atturēt no Krievijas agresijas pret sabiedrotajiem reģionā.
Baidens bija prezidenta rekolekcijās Kempdeividā, Merilendā, un Ostins viņu informēja, izmantojot drošu videokonferenci. Apvienotā štāba priekšnieku padomes priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milleijs bija uz zvanu. Parasti sekretārs informē vadītāju, un pēc tam vadītājs sniedz sīkāku informāciju par darbību.
Dažas instruktāžas detaļas Iepriekš ziņoja The New York Times.
Krievija vairākkārt noliegusi, ka plāno iebrukumu, un vainojusi Rietumus spriedzes izraisīšanā.
Tas viss nenotiek tāpēc, ka mēs, Krievija, darām. Tas notiek NATO un ASV rīcības dēļ, pirmdien konferences sarunā ar žurnālistiem sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Kamēr Baidens izvērtē savas iespējas, Valsts departaments Kijevas vēstniecības darbinieku ģimenes locekļi pavēlēja doties prom Svētdiena un pilnvarots diplomātiskais personāls Ukrainā, kas nav ārkārtējs, doties prom. Tas arī brīdināja amerikāņus nedoties uz Ukrainu vai Krieviju, atsaucoties uz Krievijas militārās darbības iespējamību.
Ukraina velciet kustību atsaukt diplomātu ģimenes kā “pāragri”, savukārt ASV sabiedroto viedokļi dalījās jautājumā par to, vai nekavējoties sekot Amerikas pēdās, Apvienotajai Karalistei to darot, taču ES paziņoja, ka pagaidām tas nenotiks.
Amatpersonas sacīja, ka Baidena instruktāžā tika iekļauti jaunākie izlūkdienestu dati, ka Krievijas armija nav pārtraukusi karaspēka izvietošanu visā Ukrainā.
Cita aizsardzības amatpersona sacīja, ka Putins turpina pievienot papildu militārās vienības un karaspēku pierobežas zonās ap Ukrainu. Viņš kļūst stiprāks, burtiski katru dienu,” sacīja aizsardzības amatpersona.
Amatpersonas neatklāja, vai Baidens apstiprināja kādu no soļiem. Vecākā administrācijas amatpersona sacīja, ka daži spēki un līdzekļi varētu tikt pārvietoti “tuvākajās dienās”.
Aizsardzības amatpersona un augstākā administrācijas amatpersona sacīja, ka ASV pavēlniecības Eiropā komandieris un sabiedroto spēku augstākais komandieris Eiropā ģenerālis Tods Volters ir gatavojis iespējas nedēļām ilgi. Amatpersonas sacīja, ka Valtersam ir tiesības pārvietot daļu karaspēka ap savu teātri, taču viņš informē Ostinu un militāros vadītājus, ņemot vērā situācijas nopietnību.
tajā pašā laikā, NATO paziņoja agri pirmdien Tas paredzēja papildu spēku nosūtīšanu gatavībā un vairāk kuģu un kaujas lidmašīnu nosūtīšanu uz reģionu, tostarp stiprinot savu “atturošo” klātbūtni Baltijas jūrā.
NATO turpinās veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu un aizstāvētu visus sabiedrotos, tostarp stiprinās alianses austrumu daļu. “Mēs vienmēr reaģēsim uz jebkādu mūsu drošības vides pasliktināšanos, tostarp stiprinot mūsu kolektīvo aizsardzību,” sacīja Stoltenbergs.
Krievijas flotes kuģi Mācības Baltijas jūrā sākās pirmdien, koncentrējoties uz jūras spēku un pretgaisa aizsardzību, vēsta Krievijas ziņu aģentūra RIA Novosti.
Tāpat pirmdien ASV militārpersonas un NATO sāka mācības Neptune Strike ’22, kas ietver mācības ar NATO sabiedrotajiem par spējām, kuras var izmantot pret Krieviju. Mācību ietvaros lidmašīnas pārvadātāju grupa USS Harry S Truman no Vidusjūras veiks liela attāluma uzbrukuma mācības un pretzemūdeņu kara mācības.
Mācības ir “paredzētas, lai demonstrētu NATO spēju integrēt lidmašīnu pārvadātāja trieciengrupas uzlabotās jūras spēku trieciena spējas, atbalstot alianses atturēšanu un aizsardzību”, sacīja Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs.
