Krievijas diplomāts Ženēvā ir atkāpies no amata saistībā ar Maskavas rīcību Ukrainā, retā valdības amatpersonas protestā. Kijevas tiesa piespriedusi mūža ieslodzījumu kādam Krievijas karavīram par Ukrainas civiliedzīvotāja slepkavību, tādējādi izbeidzot pirmo kara noziegumu prāvu, kas sākās Vladimira Putina iebrukuma dēļ.
Visvairāk lasīts no Bloomberg
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins sacīja, ka 20 valstis ir vienojušās nosūtīt Ukrainai lielāku drošības palīdzību, tostarp Dānijas piegādāto pretkuģu raķešu sistēmu Harpoon un vairāku valstu artilērijas sistēmas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis aicināja pasaules līderus mudināt Krieviju piekrist karagūstekņu apmaiņai.
(Krievijas sankciju informācijas paneli skatiet Bloomberg vietnē RSAN.)
GALVENĀS IZSTRĀDES
-
Eiropas plāns klibojošo Krievijas gāzi aizstāt ar SDG vājajām vietām
-
Krievija atslābina vairāk kapitāla kontroles, jo rublis turpina pieaugt
-
Zelenskis mudina Davosu turēties tālāk no Krievijas un investēt Ukrainā
-
Putina karš nozīmē, ka Krievijas bagātie vairs nav gaidīti Davosā
Visi laiki ir CET:
ASV ķeras pie cīņas ar itāļu mafiju, lai apspiestu Krievijas bagātību (23:15)
Valsts kases amatpersona ziņo, ka ASV gūst dažas mācības, apkarojot izvairīšanos no sankcijām no itāļiem, kuri ir pilnveidojuši savas mafijas apkarošanas prasmes.
“Viņiem ir lieliska vēsture, liela pieredze, un viņi to dara, reaģējot uz savām organizētās noziedzības struktūrām,” intervijā sacīja terorisma un finanšu izlūkošanas sekretāra vietnieks Braiens Nelsons. “Viņu acis ir skaidras par gaidāmo darbu.”
Itālija ir konfiscējusi trīs jahtas un vairākus īpašumus, kas saistīti ar Krievijas oligarhiem, un ASV cenšas izmantot šo taktiku, identificējot cilvēkus, kuri cenšas izvairīties no sankcijām pret Krieviju, kā arī izsekot un pārvaldīt konfiscētos īpašumus, sacīja Nelsons.
Lavrovs runā par attiecībām ar Ķīnu, saka, ka Krievija var aizstāt Rietumu preces (23:05)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Maskavas apgabala elitārās skolas skolēniem sacīja, ka Krievijas ekonomiskās attiecības ar Ķīnu attīstīsies straujāk pēc tam, kad Rietumvalstis pārtrauks tirdzniecības saites, un tās ekonomikai nepieciešama neatkarība no Rietumiem lielākajās nozarēs. Ministrijas vietne.
Pat ja Rietumvalstis “atgriezīsies pie prāta” un atsāks kaut kādu sadarbību, Krievija “ļoti nopietni padomās, vai mums tas tiešām ir vajadzīgs vai nē”, sacīja Lavrovs. Viņš sacīja, ka ekonomika attīsta importa aizstāšanu un veicina vietējo valūtu tirdzniecību ar Ķīnu, Indiju, Irānu un citiem partneriem.
“Cerams, ka McDonalds atgriezīsies, un primitīvā formā tas atkal nozīmē sēdēt un neko nedarīt, gaidīt, kad viņi atnāks un piegādās mums rezerves daļas, dažas sastāvdaļas un pusvadītājus,” sacīja Lavrovs.
Zelenskis lūdz pasauli izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai tā apmainītos ar karagūstekņiem (21:30)
Zelenskis sacīja, ka vairāki tūkstoši Ukrainas karavīru, tostarp tie, kas iesprostoti tērauda rūpnīcā aplenktajā Mariupoles pilsētā, šobrīd atrodas Krievijas gūstā, un aicināja pasaules līderus pārliecināt Krieviju piekrist gūstekņu apmaiņai.
“Mēs esam gatavi apmainīties līdz rītdienai, mums nav vajadzīgi Krievijas karavīri,” video uzrunā Pasaules ekonomikas forumā Davosā sacīja Zelenskis.
Viņš arī mudināja citas valstis palīdzēt Ukrainai atjaunot savas ostas graudu eksportam, kā arī palīdzēt tiem, kurus, viņaprāt, ir 500 000 ukraiņu, kurus Krievija deportēja uz Krievijas zemi, lai viņi atgrieztos valstī.
Somijas un Zviedrijas sūtņi saka, ka dalība NATO stiprinās (20:54)
Abu valstu vēstnieki ASV sacīja, ka Somijas un Zviedrijas militārās spējas palīdzēs stiprināt NATO visās jomās, tostarp Turcijā.
Zviedriete Karina Olofsdotere un soms Miko Ottala pasākumā Brūkingsas institūtā sacīja, ka apspriežas ar Turciju par savu valstu centieniem pievienoties NATO pēc tam, kad Turcijas amatpersonas pauda bažas par šo soli.
“Mēs ļoti ceram, ka varēsim redzēt turkus aci pret aci,” sacīja Olofsdoters. “Mēs ļoti nopietni uztveram pievienošanos NATO un patiešām uzskatām sevi par partneri, kas stiprina visu aliansi, visu tās teritoriju.”
Divdesmit valstis sūta vairāk ieroču, saka Ostins (19:46)
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins sacīja, ka 20 valstis ir vienojušās nosūtīt Ukrainai vairāk drošības palīdzības. “Mēs pastiprinām savus centienus,” žurnālistiem sacīja Ostins pēc tam, kad Pentagona rīkotajā Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas Zoom sanāksmē piedalījās vairāk nekā 40 valstis.
Ostins sacīja, ka Dānija ir apņēmusies nosūtīt pretkuģu raķešu sistēmu Harpoon, bet Itālija, Grieķija, Norvēģija un Polija nodrošinās artilērijas sistēmas.
ASV Apvienotās štāba priekšnieku padomes priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milleijs sacīja, ka Pentagona kritiskās munīcijas krājumi pēc samazinājumiem joprojām ir pietiekami, lai nosūtītu ieročus uz Ukrainu. “Mums klājas labi, un riski tiek atbilstoši pārvaldīti,” sacīja Milija.
Putina tuvs līdzstrādnieks atdod PhosAgro daļu vīram (19:32)
Uzņēmums paziņoja, ka bijušais OAO PhosAgro vadītājs Vladimirs Ļitviņenko nodevis 20,6% Krievijas mēslojuma ražotāja akciju savai sievai Tatjanai Ļitviņenko.
Ļitviņenko samazināja savu akciju līdz 0,39%.
Ļitviņenko, kurš bija valdes priekšsēdētājs līdz 2011.gadam, bija prezidenta Vladimira Putina kampaņas vadītājs Sanktpēterburgā secīgo prezidenta vēlēšanu laikā un Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības universitātes rektors, kur Putins ieguva doktora grādu 1997.gadā.
Latvija vēlas NATO brigādi, lai atturētu Krieviju (17:48)
Valsts prezidents Ērgls Levits Pasaules ekonomikas foruma kuluāros Davosā, Šveicē, sacīja, ka Latvijai ir nepieciešama NATO brigāde, līdz 5000 karavīru liela militārā vienība, lai atturētu Krieviju no iespējamā uzbrukuma.
“Krieviju neprovocē spēks, bet vājums,” pirmdien Pasaules ekonomikas foruma kuluāros Davosā, Šveicē, sacīja Levits. “Tāpēc mēs skatāmies arī uz NATO spēku klātbūtni brigādes līmenī,” viņš sacīja, un tas “varētu atturēt Krieviju”.
ES krīze padziļinās saistībā ar Krievijas naftas embargo (16:15)
Maz ticams, ka Eiropas Savienība piekritīs Krievijas naftas embargo, kad bloka līderi nākamnedēļ tiksies, Ungārijai turpinot iebilst pret šo pasākumu, norāda cilvēki, kas ir pazīstami ar šo lietu.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans pirms vairākām nedēļām sacīja, ka būs nepieciešams Eiropas līderu samits, lai panāktu vienošanos par naftas embargo, taču viņa valdība tagad norāda, ka jebkāds progress, visticamāk, paslīdēs, agrākais, nākamajā mēnesī. Sarunas starp komisiju un Ungāriju turpinās un var novest pie izrāviena pirms līderu tikšanās uz divu dienu samitu Briselē nākamnedēļ.
ES dalībvalstis nepiekrīt palīdzības paketei Ukrainai (16:05)
Eiropas Savienības valstis strīdas par to, kā izstrādāt plānu jaunai 9 miljardu eiro (9,6 miljardu dolāru) palīdzības paketei Ukrainai.
Cilvēki, kas ir iepazinušies ar diskusiju, sacīja, ka dažas valstis, tostarp Vācija, vēlas piešķirt dotācijas, nevis aizdevumus, kā to ierosinājusi Eiropas Komisija, ES izpildinstitūcija. Turklāt Austrija, Luksemburga, Somija, Malta, Dānija, Ungārija un Grieķija nevēlas precizēt, kurš finanšu instruments tiks izmantots Kijevas atbalstam nākamnedēļ gaidāmā ES samita iznākumā.
Krievijas sūtnis kara protestā atkāpjas no amata (15:59)
Krievijas ANO misijas Ženēvā diplomāts atkāpies no amata, protestējot pret Vladimira Putina iebrukumu Ukrainā, kļūstot par pirmo Krievijas sūtni, kas publiski kritizējis karu.
“Putins ir kļuvis par kara noziedznieku un diktatoru,” telefonintervijā sacīja 41 gadu vecais Boriss Bondarevs, kurš bija iesaistīts misijas atbruņošanās darbā. Es nevaru sadarboties ar saviem kolēģiem, kuri nopietni runā par kodoltriecienu veikšanu Vašingtonas priekšpilsētām, lai iebiedētu amerikāņus, lai viņi padoties. Šīs sarunas kļūst arvien biežākas.”
Kamēr dažas amatpersonas, piemēram, Kremļa klimata sūtnis Anatolijs Čubaiss, klusi atstājuši savus amatus kopš kara sākuma, Bondarevs sociālajā tīklā Facebook ievietoja atkāpšanās paziņojumu angļu un krievu valodā, sakot, ka viņam “nekad nav bijis tik kauns par manu valsti kā 24. februāris”, kad Putins paziņoja par iebrukumu. Viņš sacīja, ka gaidījis līdz šim, lai atstātu savu amatu, jo vēlas nodrošināt savas ģimenes drošību.
Ukraina saka, ka pārtikas krīze sāks ēst jūlijā (15:10)
Ukrainas lauksaimniecības ministrs Mikola Solskis nedēļas nogalē sacīja Amerikas Balss izteikumos, kas pirmdien tika publicēti arī ministrijas tīmekļa vietnē.
“Pasaule to sāks krasi izjust kaut kad jūlija vidū.” Viņš piebilda, ka zemniekiem ir problēmas ar pērnās ražas eksportu, un pašreizējās ražas raža, puse no tās, atrodas okupētajās teritorijās un aktīvo cīņu apvidos. Viņš sacīja, ka jaunajā sezonā lauksaimnieki var pāriet uz mazākām, ienesīgākām kultūrām, kuras ir vieglāk transportēt, piemēram, saulespuķes un rapsi, nevis kukurūzu, vai arī nolemt nestādīt vispār.
Ostina sola ASV atbalstu Ukrainai “tālajos attālumos” (14:31)
Aizsardzības ministrs Loids Ostins sacīja, ka ASV ir apņēmušās palīdzēt Ukrainai “ilgtermiņā” izspiest Krievijas spēkus no tās teritorijas, ievadot runas “Ukrainas kontaktgrupas” konferencei, kurā, pēc viņa teiktā, tika vadīta Zoom dalība 44 valstu pārstāvjiem. NATO. un Eiropas Savienība.
“Kaujām Ukrainā turpinoties, mūsu centieniem ir jāpastiprina,” sacīja Ostins, norādot, ka ASV nesen nosūtīja Ukrainai papildu 18 haubices, kā arī transportlīdzekļus, radaru aprīkojumu un rezerves daļas un ka prezidents Džo Baidens ir likumīgi parakstījis 40 miljardu dolāru palīdzības pakete, kas nodrošinās papildu ieročus.
Krievija sāk rubļa zonas būvniecību okupētajā Ukrainā (13:37)
Krievija no 23.maija ieviesīs rubli Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos kopā ar Ukrainas grivnu, vēsta aģentūra TASS, atsaucoties uz okupācijas varas vadītāju.
Vladimirs Saldo sacīja, ka gājiens, kas ir daļa no Krievijas stratēģijas, lai galu galā anektētu tās sagrābtās teritorijas Ukrainā, būtu notikusi 1.maijā.
Krievu karavīrs notiesāts pirmajā kara noziegumu lietā (plkst. 12:50)
Ziņu dienests Interfax ziņoja, ka Kijevas tiesa piespriedusi mūža ieslodzījumu Vadimam Šišimarinam par Ukrainas pilsoņa slepkavību Sumi reģionā pēc Krievijas iebrukuma sākuma februāra beigās.
Kā vēsta aģentūra Interfax, tiesa lēmusi, ka 21 gadu vecais jaunietis ir “pārkāpis kara likumus un paražas”. Viņš iepriekš bija atzinis savu vainu un lūdzis apžēlošanu no vīrieša, kurš viņu nogalinājis, atraitnei. Kremlim nebija tūlītējas atbildes uz spriedumu lietā, par kuru Krievijā bija maz informācijas.
Ukraina meklē starptautisku tribunālu, lai iztiesātu tūkstošiem lietu saistībā ar iespējamiem Krievijas kara noziegumiem un metodēm, kā sagūstītos karavīrus, piemēram, Šišimarinu, apmainīt pret ukraiņiem, kuri aizstāvēja Mariupoli un pašlaik atrodas Krievijas apcietinājumā.
Ukraina aicina uz lielāku Krievijas izolāciju (11:35)
Zeļenskis pastiprināja savu aicinājumu aizliegt naftas, tehnoloģiju un citu tirdzniecību ar Krieviju, tostarp nedrīkst noteikt izņēmumus no sankcijām pret valsts banku sektoru. Viņš sacīja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jārada precedents, lai atturētu Kremli gan tagad, gan nākotnē.
“Ja rupjš spēks ņems virsroku, nav vajadzības pulcēties Davosā,” viņš teica galvenajā uzrunā. Brutāls spēks neapspriež, tas nogalina. Viņš sacīja, ka Ukraina ir atvērta kompānijām, kas pamet Krieviju. “Jums būs pieejams ne tikai 40 miljonu patērētāju tirgus, bet arī Eiropas Savienības tirgus,” viņš sacīja, atsaucoties uz savas valsts centienus pievienoties tirdzniecības blokam.
Visvairāk lasītais no Bloomberg Businessweek
© Bloomberg LP 2022
