Mēs mēdzam domāt par intelektu kā kaut ko tādu, kas raksturo tikai vienu indivīdu. Bet arī visas grupas var raksturot kā inteliģentas — neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par cilvēku sociālajām grupām, kukaiņu kabatām vai pat par noslēpumaino sēnīšu un sēņu uzvedību. Vīrusi.
Turklāt, vai intelektu var novērot daudz plašākā mērogā – varbūt uz visas planētas? Nesen publicētā pētnieciskajā rakstā kosmosa zinātnieku komanda izpēta šo mulsinošo jautājumu un nonāk pie pārsteidzošiem secinājumiem par planētu Zeme.
“Atklātais jautājums ir par to, vai intelekts var darboties planētu mērogā, un, ja tā, tad kā pāreja uz intelektu var notikt planētas mērogā un vai tas jau ir noticis vai ir mūsu tuvākā laika horizontā.” Komanda raksta.
Viņi atzīmē, ka šī jautājuma izpratne var palīdzēt mums virzīt mūsu planētas nākotni; Tomēr pēc viņu pašu standartiem izskatās, ka mēs vēl neesam tur.
“Mums vēl nav iespēju kolektīvi reaģēt planētas interesēs,” Saka Astrofiziķis Ādams Frenks no Ročesteras universitātes.
“Uz Zemes ir saprāts, bet nav planētu saprāta.”
Pēc pētnieku domām, tehnoloģiskā intelekta rašanos uz planētas — kopīgu atskaites punktu astrobioloģijas pētījumos —, iespējams, nevajadzētu uztvert kā kaut ko, kas notiek. Ieslēgts planēta, bet uz planēta.
Šādā interpretācijā planētu inteliģences attīstība nozīmētu kolektīva zināšanu kopuma iegūšanu un pielietošanu, kas vienlaikus darbojas sarežģītā dažāda veida sistēmā un harmoniski sniedz labumu vai atbalsta visu biosfēru.
Diemžēl – un acīmredzot – cilvēku un Zemes vēl nav.
Faktiski Frenks un viņa kolēģi saka, ka esam sasnieguši tikai hipotētiskā laika grafika trešo posmu planētu intelekta attīstībai.
Pirmajā posmā, kas raksturīgs ļoti agrīnai Zemei, planēta ar “nenobriedušu biosfēru” attīsta dzīvību, taču starp dzīvību un ģeofizikālajiem procesiem nav pietiekami daudz atgriezeniskās saites cilpu dažādu dzīvības veidu līdzevolūcijai.
Otrajā posmā radās “nobriedušā biosfēra”.
Pēc tam planēta varētu kļūt par trešo posmu: “nenobriedušu tehnisko apvalku”, kurā šobrīd atrodas Zeme. Šobrīd uz planētas ir attīstījusies tehnoloģiskā darbība, taču tā nav ilgtspējīgi integrēta ar citām sistēmām, piemēram, fizisko vidi.
Tomēr, ja šīs spriedzes var atrisināt, nenobriedušajai tehnoloģiskajai sfērai ir iespēja attīstīties pēdējā posmā: “nobriedušajā tehniskajā sfērā”, kurā vienlaikus darbojas atgriezeniskās saites cilpas starp tehnoloģisko darbību un citiem bioģeoķīmiskiem un biofizikāliem stāvokļiem, lai nodrošinātu maksimālu stabilitāti un produktivitātes pilnīga sistēma.
Pētnieki apgalvo, ka šis ideālais stāvoklis ir vieta, kur Zemei vajadzētu mēģināt sasniegt.
“Planētas attīstās nenobriedušā un nobriedušā stadijā, un planētu inteliģence norāda laiku, kad jūs sasniedzat nobriedušu planētu.” Frenks saka.
“Miljonu dolāru jautājums ir par to, kā izskatās planētu inteliģence un ko tas mums nozīmē praksē, jo mēs vēl nezinām, kā pāriet uz nobriedušu tehnosfēru.”
Pēc pētnieku domām, mēs šobrīd sēžam uz kraujas malas, kur ir skaidrs, ka mūsu kolektīvajām darbībām ir globālas sekas, bet mēs vēl nekontrolējam šīs sekas.
Ja kopā ar citiem spēkiem uz planētas mēs spēsim izveidot līdzsvaru, kurā šīs sekas tiek kontrolētas, mēs kā planēta beidzot varam attīstīties uz nākamo līmeni.
“Pārejai uz planētu inteliģenci, kā mēs šeit aprakstām, būs tāda intelekta iezīme, kas darbojas planētu mērogā.” Pētnieki raksta savā dokumentā.
“Šāds planētu intelekts varētu vadīt Zemes turpmāko attīstību, darboties saskaņoti ar planētu sistēmām un vadīties pēc dziļas izpratnes par šīm sistēmām.”
Raksts tika publicēts Starptautiskais astrobioloģijas žurnāls.
