Ārzemnieku elektroniskās personas apliecības, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantotas ārvalstīs / raksts

Elektroniskās personas apliecības iegūšana ļauj tās turētājiem izmantot elektroniskā paraksta pakalpojumus un veikt darījumus, nebraucot uz Latviju un pat nepieprasot uzturēšanās atļauju, piemēram, Ziņo LSM palaišanas laikā no shēmas.

Bet, kā norāda Radio Latvija, dokumentu vēlas cita auditorija un citiem mērķiem. Cilvēki no Turcijas, Albānijas un Uzbekistānas var mēģināt nelegāli izmantot dokumentu, lai strādātu ES. Varas iestādes un robežsargi apgalvo, ka viņi laikus uztvēra situāciju un novērsa problēmu, taču šis gadījums parāda, kā paļaušanās uz cilvēku labo gribu var radīt problēmas visā Eiropā.

Latvijā elektroniskie pakalpojumi ir diezgan labi attīstīti, apsteidzot daudzas citas Eiropas valstis. Elektroniskajā vidē sabiedrībai ir pieejams plašs valsts pakalpojumu klāsts, un piekļuve tiem ir salīdzinoši vienkārša. Elektronisko parakstu var iegūt ikviens valsts pilsonis, kurš iegūst personas apliecību vai personas apliecību. Tas arī nodrošina personas identifikāciju elektroniskajā vidē, līdzīgi kā internetbankas rīkos.

Elektroniskā paraksta sistēmas To uztur valsts uzņēmums – PAS “Latvijas Radio un televīzijas centrs” (LVRTC). Viņiem ir visa informācija par to, kas, kur un cik izmanto elektroniskos parakstus.

“Tātad Latvijā tikai elektroniskā paraksta rīkiem ir šāds juridiskais statuss, pielīdzināms iesniegšanai [signed] Personas dokuments. Citiem autentifikācijas rīkiem šāda statusa nav. Un tas, ko mēs redzam, ir tas, ka identitātes apliecinājums pieaug patiešām, ļoti strauji, tāpēc šogad jau 7,5 miljonus reižu cilvēki ir izmantojuši e-paraksta rīkus neatkarīgi no tā, vai tas ir mobilais tālrunis e-parakstam vai e-ID karte. personu apliecinošs dokuments,” sacīja LVRTC komunikāciju nodaļas vadītāja Vinita Sprogyne.

Sprogyne sacīja, ka šogad digitāli parakstīti pieci miljoni dokumentu. Ģeogrāfija, ar kuru lietotājs sazinās, arī ir ļoti plaša.

“Pēc pēdējo 30 dienu datiem pirmajā desmitniekā ir Latvija, Zviedrija, Lielbritānija, Vācija, Lietuva, Norvēģija, Holande, Igaunija, Spānija un Somija. Šīs ir valstis, no kurām portālā reģistrējušies” e -paraksts.lv ”, sacīja LVRTC pārstāvis.

READ  Disney Plus komplekti 42 valsts izlaišana visā Eiropā, Āfrikā un Rietumāzijā

Aizdomīgi pieaug pieprasījums

Elektronisko parakstu ir tiesīgi lietot ne tikai Latvijas pilsoņi. To var iegūt gan personas ar termiņuzturēšanās atļaujām, gan Latvijā dzīvojoši ES un EEZ valstu pilsoņi. Priekšnoteikums ir, lai persona būtu reģistrēta Latvijas Fizisko personu reģistrā. Reģistratūra un dokumenta izsniegšana ir PML-N pārziņā, kas savukārt ir Iekšlietu ministrijas pārziņā.

dokumentus

Ārvalstu personas apliecības informācija. pdf

Lejupielādēt

1,3 MB

Līdz 2021. gada rudenim bija ierobežotas iespējas iegūt elektroniskās personas apliecības un elektroniskos parakstus ārzemniekiem, kuri pastāvīgi nedzīvo Latvijā. Viņiem bija jābrauc uz Latviju, lai izveidotu uzņēmumus vai iegādātos nekustamo īpašumu. Lai novērstu šo trūkumu, PMLP nolēma izveidot īpašu personas apliecību ārzemniekiem.

“Elektronisko parakstu dabūt nebija iespējams, izņemot ārzemniekus, kuriem šeit bija termiņuzturēšanās atļauja. Arī citi šā iemesla dēļ ieguva termiņuzturēšanās atļauju, lai gan bija skaidrs, ka viņu mērķis nebija šeit dzīvot. Viņam bija dzīvesvieta atļauju, bet viņš dzīvoja Citur, kur ienāca [Latvia] Varbūt reizi gadā, bet viņiem bija vajadzīga šī karte,” skaidroja Maira Roza, PML-N priekšsēdētāja.

Viņa sacīja, ka šī karte noder arī patvēruma meklētājiem, kuri šeit uzturas ilgāk par trim mēnešiem.

Ministru kabineta noteikumi par jauno dokumentu stājās spēkā pagājušā gada 16.oktobrī. Sākumā pieprasījums nebija liels. Tomēr vasarā situācija mainījās.

“Tad radās šaubas, un arī tas, ka parādījās lielāks pieprasījums. Tad sapratām, ka šis pieprasījums pēkšņi ir parādījies ļoti ātri,” sacīja Roze.

Vasarā PMLP darbinieki pamanīja saskaņotas ārzemnieku grupas, kas bija ieradušās speciāli, lai iegūtu šo dokumentu. Roze sacīja, ka šie cilvēki nerunā ne latviski, ne angliski, taču vēlas piekļūt Latvijas elektroniskajiem pakalpojumiem un parakstīt dokumentus. “Turcijas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas un Albānijas pilsoņi galvenokārt bija tie, kas mūs satrauca, kas lika mums vēlēties kaut ko mainīt.”

Pazīmes, ka ārzemnieki mēģina izmantot dokumentu kā personas apliecību ceļošanai, nāca arī no robežsargiem.

READ  Lietuvas migrantu krīze ieiet jaunā fāzē, kad plūsma apstājas - WHIO TV 7 un WHIO Radio

“robežsargi [said] Ka daži cilvēki uzrāda tādu karti, braucot ārpus Latvijas, ar domu, ka tā dod arī tiesības palikt,” sacīja PML-N šefs.

Apjukums ar citām valstīm

Vēl viena problēma ir tā, ka daudzas citas valstis joprojām neapzinās dažādo personu apliecinošo dokumentu veidu sarežģījumus Latvijā un to juridisko spēku. Daudzās citās ES valstīs līdzīga izskata kartes tiek izmantotas kā faktiskie personu apliecinoši dokumenti, kas apliecina, ka turētājs ir izdevējas valsts pilsonis. Acīmredzot ar ārzemnieku elektroniskajām personas apliecībām Latvijā tas tā nav.

Roze piebilda: “Jā, mums ir vēl signāli no robežsargiem, ka noticis kāds pārpratums. Un arī tagad, piemēram, vācieši šeit ir lūguši mums pastāstīt, kas tieši tas ir, jo viņi tur kaut ko redzēja.”

Neskaidrības radās ar ārzemnieku elektronisko personas apliecību, jo plastikāta karte ar fotogrāfiju, personas kodu un izsniegšanas datiem izskatās gandrīz identiska Latvijas pilsoņa faktiskajai personas apliecībai. Acīmredzamākās atšķirības ir nelielas, pārskatāmas sadaļas trūkums, nedaudz atšķirīgs informācijas izkārtojums, kā arī tas, ka, rūpīgi ieskatoties, tiek norādīta citas valsts pilsonība.

Elektroniskā karte ārzemniekiem

Foto: PMLP

Iespējams, nav pārsteidzoši, ka trīsvalodu uzraksts “Latvijas Republika, personas apliecība” ir pakļauts nepareizai interpretācijai. Atšķirības starp parasto Latvijas elektronisko personas apliecību un ārvalstu elektronisko personas apliecību var pamanīt tikai tas, kurš ir labi informēts vai veic precīzu Latvijas elektroniskās personas apliecības salīdzinājumu.

Latvijas pilsoņa personas apliecību var izmantot kā ceļošanas dokumentu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas robežās. Ārzemnieku izsniegtā elektroniskā personas apliecība nevar.

“Ja tas ir [the policeman] Redzot, ka viņš nav Latvijas pilsonis, tas nozīmē, ka tas nav dokuments, ar kuru var uzturēties citā valstī,” skaidroja PML-N priekšsēdētājs.

Rouzai ir aizdomas, ka trešo valstu pilsoņi šo dokumentu vēlējušies, lai to nelikumīgi izmantotu darba tirgū Eiropas valstīs, kur bez speciālas atļaujas ir aizliegts pelnīt. Ja pierobežas amatpersonām ir grūti saprast atšķirības Latvijas elektroniskās personas apliecības sistēmā, nav jābrīnās, ka darba devēji ir mazāk informēti.

READ  2022. gada ziemas olimpisko spēļu pēdējā nedēļa: notikumi, ko skatīties

“Viņiem tiek parādīta kaut kāda dokumentācija, un viņi domā: “O, ļoti labi,” sacīja Roze. “Bet, kad pēc tam ir citas procedūras, ar visādām citām iestādēm, tad šī informācija sāks iznākt. “

Dizaina maiņa

Saprotot, ka dokuments arvien biežāk tiek pieprasīts citiem mērķiem, PMLP mainījusi kartes dizainu. Tagad dokumenta otrā pusē lieliem burtiem latviešu un angļu valodā rakstīti vārdi “Šis dokuments nav uzturēšanās atļauja” un “Šis dokuments nav derīgs ceļošanai”.

Grozījumus noteikumos valdība pieņēma oktobra beigās. Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (izstrāde / nomināls!) gan uzskata, ka amatpersonas, kas sagatavojušas dokumenta oriģinālu, nevar vainot nolaidību, vai arī tās nav paredzējušas, ka kartes dizains varētu radīt neskaidrības.

“Jūs cenšaties palīdzēt cilvēkiem, cik vien varat, un ne vienmēr domājat par ļaunprātīgu izmantošanu visos aspektos. Nu, iespējams, tas tā ir – tas ir izskatīgs dokuments, un tas ir atšķirīgs, bet ne tik ļoti, ka neuzmanīgs novērotājs to var palaist garām.”

Slikti varoņi sāka viņu ļaunprātīgi izmantot. Es domāju, ka tā ir tehniska problēma. “Tas bija pilnīgi negaidīti, kā to varēja šādi izmantot,” sacīja ministrs.

“Vizuāls ir mainīts un visām ES valstīm ir nosūtīta informācija, ka to nevar izmantot kā ceļošanas dokumentu.”

Ārzemniekiem gada laikā izsniegtas aptuveni 1500 personas apliecības. Neviens nevar pateikt, cik no tiem elektroniskajā vidē funkcionē, ​​kā paredzēts, un cik, iespējams, ir izmantoti, lai maldinātu citu valstu amatpersonas par tiesībām palikt un strādāt ES.

Savukārt elektronisko identitātes karšu ieviešana Latvijā turpinās steidzīgi, obligātu karšu glabāšanu nosakot no 2023.gada 1.janvāra.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkfailu lietošanai.

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top