Ārvalstu investorus Latvijā visvairāk uztrauc nenoteiktība un nodokļu sistēma – Baltic News Network

Aplūkojot galvenos ekonomiskās konkurētspējas spēkus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā ir atzīmējuši progresu nenoteiktības, nodokļu sistēmas un demogrāfijas mazināšanā, kā tas tika sasniegts jaunākajā Ārvalstu investīciju vides indeksā 2020, kuru izstrādāja Latvijas Ārvalstu investoru padome.

Investori joprojām norāda uz neētiskas vai nelegālas uzņēmējdarbības novēršanas problēmām, kā arī uz uzņēmējdarbību regulējošo likumu kvalitāti. Tomēr investori norāda arī uz progresu, kas panākts finanšu sektora stabilitātes, valdības atbalsta un komunikācijas jomā ar politikas veidotājiem.

Indekss norāda, ka vairāk nekā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, atzīmēja vismaz daļēju progresu piekļuvē darbaspēkam, izglītībai, zinātnes kvalitātei, veselības aprūpei un tieslietu sistēmai.

Pētījuma autors profesors Arnis Sauca no Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā apgalvo, ka 2020. gads bija pirmais gads, kad darbaspēka pieejamība tika vērtēta pozitīvāk nekā iepriekš.

“Tas, iespējams, ir Covid-19 pandēmijas sekas – lai gan piekļuve darbaspēkam ir skaitliski uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir zemāka nekā iepriekšējā gadā. Izglītības, zinātnes, veselības aprūpes un tieslietu jomā veiktie uzlabojumi ir vairāk saistīti ar uzsāktās reformas un pagātnes sasniegumi Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu labus rezultātus. Piemēram, tieslietu sistēmā investori liek lielas cerības uz Ekonomikas tiesas izveidi, uzsverot, ka ir jāgaida un jāskatās, kā tas notiek tiesa strādās, ”saka Sokka.

Aptaujas rezultāti liecina, ka, neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, ārvalstu investori uzskata, ka investīciju klimata pievilcība Latvijā 2020. gadā ir uzlabojusies. Skalā no viena līdz pieciem, kur pieci nozīmē būtisku uzlabojumu,

2020. gadā ieguldītāji deva to 2,7, 2018. gadā – 2,5, bet 2019. gadā – 2,6.

Tikmēr politikas veidotāju darbs investīciju vides uzlabošanā Latvijā 2020. gadā palika 2019. gada līmenī – 3,1 no 5. “Viens šī novērtējuma skaidrojums varētu būt saistīts ar to, ka ne visiem ārvalstu investoriem radās zaudējumi. COVID-19 pandēmijā, ”sacīja Sokka.

READ  Rīgas-Tartu autobusu maršruta atkārtota atvēršana / Raksts

Aptaujas rezultāti rāda, ka vairāk nekā pusi intervēto ārvalstu investīciju apgrozījums un to darbinieku skaits palika 2019. gada līmenī vai uzlabojās 2020. gadā. Pētījuma autori pieņem, ka viens no salīdzinoši labo rezultātu cēloņiem ir tas, ka šie uzņēmumi izrādījās produktīvāki un spējīgāki eksportēt preces nekā Vietējie uzņēmumi, kas norāda uz šādu uzņēmumu veidošanas nozīmi valsts mērogā.

Atbildot uz jautājumu par visredzamākajiem izaicinājumiem Latvijā 2020. gadā, kopš valstī parādījās pirmais Covid-19 vilnis, investori minēja finansiālo pusi.

“Pat uzņēmumi, kuru darbība nav samazinājusies, bieži atzīst, ka Covid-19 ir izraisījis darba slodzes pieaugumu, kas nozīmē, ka biznesa rādītāju izpilde var prasīt lielākas investīcijas. Sauka skaidro, ka investori identificē arī problēmas ar naudas plūsmām, pirktspējas samazināšanos, sarežģījumiem finanšu tirgos, cenu dempingu un nepieciešamajiem papildu ieguldījumiem drošībā, kā arī citas finanšu problēmas nozarēs, kuras skārusi Covid-19 pandēmija.

Pētījuma autori piebilst – lai arī ekspertu intervijās teiktais norādīja, ka vismaz daži ārvalstu investori ir pielāgojušies jaunajai situācijai, teledarbs un uzņēmējdarbības modeļu izmaiņas atbilstoši nestabilajai tirgus videi bieži tiek minēti kā tipiski pandēmijas izaicinājumi.

“Plānošanu vidējā termiņā apgrūtina ne tikai nenoteiktība par pandēmiju – ir arī lielāki riski un neskaidrība par nodokļiem.”

“Šis jautājums ir pieminēts arī iepriekšējos Ārvalstu investoru padomes pētījumos, taču tas ir kļuvis īpaši satraucošs pandēmijā, kur jau ir bijusi daudz neskaidrību. Šis ir viens aspekts, kas politikas veidotājiem ir jābūt uzmanīgiem, pieņemot lēmumus, ”saka pētījuma autori.

Kas attiecas uz Covid-19 seku ierobežošanas prioritātēm, investori galvenokārt atsaucas uz nepieciešamību ieguldīt infrastruktūrā un cilvēkkapitālā. Investori arī minēja nepieciešamību ieguldīt darbinieku pārkvalificēšanā, digitalizācijā, digitālo nekustīgo attēlu izstrādē un digitālo risinājumu pārveidošanā, lai uzlabotu valsts pārvaldi.

READ  Divas ministrijas amatpersonas tika apsūdzētas par kaitējumu Latvijas valstij, izmantojot MPC sistēmu - Baltic News Network

Turklāt investori pieminēja arī nepieciešamību ieguldīt “zaļās ekonomikas” projektos. “Šeit ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. No vienas puses, sagaidāms, ka videi draudzīgai ekonomikai būs liela loma valsts attīstībā, un investori ir gatavi sadarboties ar valsti. No otras puses, investori retoriski jautā: kāds ir zaļais ceļš Latvijā un kā Latvija plāno sasniegt Eiropas Savienības izvirzītos mērķus klimata pārmaiņu jomā? »Kā komentē Sauka.

Ilgtermiņā investori joprojām norāda uz nepieciešamību ieguldīt izglītībā, zinātnē un veselības aprūpē.

Jautāti par nākotnes ieguldījumu plāniem, aptuveni 68% aptaujāto investoru teica, ka plāno palielināt investīciju apjomu, un 27% atbildēja, ka viņiem šādu plānu nav. 5% no aptaujātajiem investoriem sacīja, ka vai nu vēl nav izlēmuši, vai arī viņu reakcija un nākotnes plāni ir atkarīgi no faktoriem, kuri pašlaik nav zināmi.

“Šis ir sestais gads, kad lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā, izmantojot intervijas ar ekspertiem, lūdzām sniegt viņu viedokli par investīciju vidi valstī un priekšlikumus tās uzlabošanai. Gadu no gada mēs varam redzēt, ka investoru identificētās problēmas ir vienlīdz svarīgas arī vietējiem uzņēmumiem, un ka to risināšana nāks par labu valsts uzņēmējdarbības videi, ”piebilst Suka.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top