Latvija pērn piesaistīja par 25% mazāk ārvalstu investīciju nekā pērn, taču tiks radīts vairāk jaunu darba vietu un augstākas pievienotās vērtības nozaru.
“2021. gadā bija daudz investīciju projektu, taču ļoti liels bija enerģijas īpatsvars – vēja enerģija, dažādi saules enerģijas parki –, kas nerada daudz darba vietu.
“Enerģētikas jomā joprojām ir pietiekami daudz projektu, bet pietiekami daudz ir parādījies arī citās augstas pievienotās vērtības nozarēs, kas rada šīs darbavietas. Tas ir ilgtermiņa Latvijas ekonomikas virzītājspēks, lielākais IKT un biznesa pakalpojumu sniedzējs, jo kā arī vitāli svarīgās tautsaimniecības un materiālu nozares Viedi, kas nozīmē, ka nāk tā sauktās viedās investīcijas, ražotnes ar augstu pievienoto vērtību spēj maksāt labāku atalgojumu darbiniekiem un saglabāt konkurētspēju.Mūsuprāt, LIAA direktors Kaspars Rokalens , teica, ka šī transformācija, tāpat kā pieaug investīciju apjoms uz zināšanām balstītām biznesa idejām, ir ļoti būtisks faktors.
Latvijas Centrālās bankas (Latvijas Bankas) ekonomists Matīss Miročikovs sacīja, ka jaunākie dati par pērnā gada trijos ceturkšņos piesaistītajām investīcijām ir iepriecinoši.
Tiešo investīciju darījumi bija salīdzinoši lieli, šo darījumu vērtībai 3. ceturksnī sasniedzot 6% no IKP. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā pirmajās divās ceturtdaļās. Ilgtermiņā mēs skatāmies uz aptuveni 2,3% no IKP gadā un pēc tam kopā 4,4% gadā. Un, ja mēs vēl ņemam vērā to, ka Krievija jau ilgu laiku ir bijusi ļoti nozīmīgs tiešo investīciju avots, tad šobrīd investīciju praktiski nav, un viss šis sniegums ir patiešām labs.
Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Linda Helmane sacīja, ka Latvijā ir vairākas problēmas, ar kurām saskaras investori, un viena no tām ir kvalificētu darbinieku trūkums.
“Mēs noteikti apsveicam gan jaunu investīciju piesaisti, gan to, ka LIAA palielina arī esošo investoru un uzņēmēju investīcijas tieši no esošā kapitāla Latvijā. [..] Diemžēl darba problēmas joprojām tiek minētas kā lielākās problēmas. Gan pieejamība, gan prasmes bieži vien ir jāmeklē augstāk kvalificēts darbaspēks ārzemēs. Un šobrīd, protams, kā iemeslu investīciju pārtraukšanai viņš min inflāciju un ģeopolitisko situāciju atsevišķos gadījumos.
Arī LIAA direktors Rožkalns sacīja, ka izaicinājums Latvijas investoriem ir cilvēkkapitāls.
“Attiecībā uz rūpnīcas atvēršanu būs pieejams dažāds digitālais atbalsts šo rūpnīcu automatizēšanai un robotizēšanai, tāpēc spiediens uz cilvēkkapitālu nebūs īpaši liels. Tomēr cilvēkkapitālam ir jābūt izglītotam, lai varētu strādāt šādas automatizētas vai robotizētas ierīces, un tas būs Tas noteikti ir izaicinājums, lai būtu pietiekami daudz augsti kvalificētu speciālistu, vai arī mēs spēsim tos pietiekami ātri uzstādīt,” sacīja Rožkalns.
Ģeopolitiskie riski saglabājas. Pērn pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā investori lēmumus par investīcijām Latvijā atlika līdz rudenim, līdz saprata, ka Latvija ir drošībā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
