“Tiesu ekspertīze tika veikta 2996 kritušo karavīru ķermeņiem. Kopš kara sākuma no radiniekiem ir paņemti 1816 pieaugušie, bet no mirušajiem – 993. Līķu identificēšanas process turpinās, izmantojot DNS paraugus,” ARMENPRESS sacīja Veselības ministrijas pārstāve Alīna Nikogossiāna. .
2. decembra beigās ministrija ziņoja, ka tika nogalināti 2718 karavīri, kuriem veikta tiesu ekspertīze.
Pagājušajā nedēļā Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka Kalnu Karabahas konfliktā tika nogalināti 2783 azerbaidžāņu karavīri, kopš strīdīgajā reģionā 27. septembrī atsākās smagas kaujas.
Konfliktā tika nogalināti vismaz 93 azerbaidžāņi un 50 armēņu civiliedzīvotāji.
Azerbaidžānas sabiedrotās Turcijas uz konflikta zonu Karabahā ievestie Sīrijas kaujinieki arī piedalījās cīņās Kalnu Karabahas konflikta Azerbaidžānas pusē.
Sīrijas Cilvēktiesību observatorija pagājušajā nedēļā informēja Sīrijas aktīvistus, ka kopumā uz Azerbaidžānu tika nosūtīti 2580 Sīrijas kaujinieki, no kuriem 293 tika nogalināti.
Azerbaidžānas bruņotie spēki 27. septembrī uzsāka plašu ofensīvu Kalnu Karabahas konflikta zonā.
9. novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu Kalnu Karabahas konfliktā panāca pamiera vienošanos.
Vienošanās paredz, ka armēņi zaudēs daļu no galvenajām Kalnu Karabahas zemēm, kā arī visus drošības buferzonas apgabalus, kas kopš 1990. gadiem bija armēņu kontrolē.
Pat pēc vienošanās panākšanas Kalnu Karabahas turpmākais politiskais statuss joprojām ir neskaidrs.
Pagaidām neviena valsts nav atzinusi Kalnu Karabahas neatkarību, to nav darījusi pat Armēnija, kas sniedz visu iespējamo atbalstu Kalnu Karabahai.
26. novembrī Francijas Senāts aicināja Francijas valdību atzīt Kalnu Karabahu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabahs, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvdaļa, kopš 1990. gadu sākuma ir neatkarīga “de facto” Armēnijas republika. Lai gan Azerbaidžāna kopš Padomju Savienības sabrukuma nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā Armēnijas reģionu uzskata par savu teritoriju.
Citi šobrīd lasa
