Tūkstošiem demonstrantu otrdien izgāja Armēnijas galvaspilsētas Erevānas ielās, pieprasot premjerministra Nikolā Pašinjana atkāpšanos no amata pamiera dēļ ar Azerbaidžānu, kamēr valstī sākās opozīcijas vadīts streiks. Aptuveni 25 000 cilvēku pulcējās uz demonstrāciju Erevānas centrā, ap lozungiem “Nodevējs Nikolajs” un “Armēnija bez Nikolaja”. Protestētāji ielenca valdības ēku un aicināja policiju pievienoties cilvēkiem. “Šī valdība mūs vairs nepārstāv. Tās lēmumi ir nelikumīgi, un tāpēc tai ir jāatkāpjas,” protestētājiem sacīja opozīcijā esošās partijas “Dashnaktsutyun” politiķis Išans Sagtlians. Dashnactsution pārstāvis Gigams Manukjans sacīja, ka streikam pievienojās Erevānas metro darbinieki, Erevānas Valsts universitātes federācija un desmitiem uzņēmumu. Viņš solīja, ka streiks turpināsies, kamēr Pašinjans atkāpsies. Dienu iepriekš protestētāji bloķēja ceļu, kas ved uz pierobežas pilsētu Gori, piespiežot Pašinjanu saīsināt oficiālo vizīti trīs dienu nacionālā sēru perioda ietvaros, pieminot karā kritušos. Pilsētas mērs Arušans Arušanjans aicināja protestētājus novērst Pašinjana iekļūšanu Syunika reģionā valsts dienvidos. Policija mēru arestēja vēlāk. Arī protestētāji Gorisā otrdien pulcējās, lai pieprasītu mēra atbrīvošanu. Pašinjans vairākkārt ir teicis, ka negrasās atkāpties, otrdien atkārtojot savu nostāju pirms Erevānas demonstrāciju sākuma, un Facebook solījis, ka “es turpināšu būt premjerministrs”. Azerbaidžānas bruņotie spēki 27. septembrī uzsāka plašu ofensīvu Kalnu Karabahas konflikta zonā. 9. novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu Kalnu Karabahas konfliktā panāca pamiera vienošanos, kuru daudzi Armēnijā uzskata par padošanos. Vienošanās paredz, ka armēņi zaudēs daļu no galvenajām Kalnu Karabahas zemēm, kā arī visus drošības buferzonas apgabalus, kas kopš 1990. gadiem bija armēņu kontrolē. Pat pēc vienošanās panākšanas Kalnu Karabahas turpmākais politiskais statuss joprojām ir neskaidrs. Pagaidām neviena valsts nav atzinusi Kalnu Karabahas neatkarību, to nav darījusi pat Armēnija, kas sniedz visu iespējamo atbalstu Kalnu Karabahai. 26. novembrī Francijas Senāts aicināja Francijas valdību atzīt Kalnu Karabahu par neatkarīgu valsti. Kalnu Karabahs, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvdaļa, kopš 1990. gadu sākuma ir neatkarīga “de facto” Armēnijas republika. Lai gan Azerbaidžāna kopš Padomju Savienības sabrukuma nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā Armēnijas reģionu uzskata par savu teritoriju.