Tādas kā Uzsākumam draudzīga valsts Pasaulē Latvijas tehnoloģiju ekosistēma pēdējās desmitgades laikā ir uzplaukusi – un galvenā izaugsmes nozare ir deeptech.
Šo gadu sauca “vispārējās dziļās tehnoloģijas” investori visā Eiropā. Līdz šim 2022. gadā latiņu ir pacēlis Latvijas robotu tehnoloģiju izstrādes uzņēmums Aerones 9 miljoni dolāru apļveida CENOS inženierijas platforma ir radījusi vēl vienu 1 miljons eiro.
“Deeptech ir uzņēmums, kas lielu daļu sava biznesa ir atkarīgs no inovācijām, kas nāk no augstskolām,” saka Egita Aizsilniece-Ibema. Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju biroja Briselē vadītājs. “Tam ir nepieciešama intelektuālā aizsardzība, daudz testēšanas un daudz sākotnējo ieguldījumu, lai produkts nonāktu tirgū.”
Taču Latvija ir maza valsts, kurā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku, tad kā tad īsti izskatās dziļtehnoloģiju industrija – un ar kādiem šķēršļiem Latvijā saskaras jaunuzņēmumi?
1. Vairāk nekā katrs desmitais Latvijas jaunuzņēmums un uzņēmums ir dziļo tehnoloģiju sektorā
Saskaņā ar Dealroom teikto, 13% Iesācējs un paplašinās uzņēmums Latvijā, kas dibināts kopš 2012. gada deeptech jomā. Aizsilniece-Ibema Viņš stāsta, ka šī nozare ir kļuvusi par valsts īpašu interešu jomu, jo Tā vēlas izstrādāt produktus un pakalpojumus, ko var eksportēt visā pasaulē.
“Latvijas administrācija meklē jomas, kurās mums ir liels potenciāls pievienot vērtību mūsu eksportam,” viņa saka. “Mums nav iekšējo tirgu, mums ir tikai ārējie tirgi, jo esam maza valsts, tāpēc mūsu uzņēmumi jau kopš dzimšanas ir skatīties uz ārzemēm un domāt globāli.
Tā ietvaros Latvijā ir izveidotas piecas dziļo tehnoloģiju specializācijas jomas, piebilst Aizsilniece-Ibema – viedie materiāli (īpaši fotonika, gaismas ģenerēšanas un apstrādes zinātne), biomedicīna, viedā enerģija, IKT ierīces un Bioekonomika.
“Šobrīd es palīdzu ļoti labam uzņēmumam, kas būvē zirņu proteīna ražotni, kurai vajadzētu būt lielākajai šajā reģionā, lai alternatīvas olbaltumvielas varētu atrisināt problēmas saistībā ar pārtikas piegādi nākotnē,” viņa saka. “Un vēsturiski mūsu farmācijas nozare ir ļoti spēcīga reģionā, kas nāk no padomju laikiem, tāpēc mēs balstāmies uz šo pieredzi.”
“Mums nav iekšējo tirgu, mums ir tikai ārējie tirgi, jo esam maza valsts, tāpēc mūsu uzņēmumiem no dzimšanas ir jāskatās uz ārzemēm un jādomā globāli.”
Aija Pope ir TerraWaste izpilddirektore un līdzdibinātāja, kas ir “nepārstrādājamu plastmasas atkritumu pārstrādes uzņēmums, kas cenšas radīt jaunus, klimatam labvēlīgus materiālus, izmantojot procesu bez piesārņojuma”. Viņa saka, ka viņas starta uzņēmums tika izveidots, reaģējot uz klimata krīzi.
“Klimata krīzes dēļ ir pieaugusi nepieciešamība pēc tīro tehnoloģiju un progresīvu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, un Latvijas ekosistēma ir kļuvusi ļoti aktīva un atbalstoša un joprojām aug,” viņa saka. “Ir plašs jaunuzņēmumu tīkls un lieliska iespēja sadarboties ar attiecīgajiem nozares dalībniekiem un finansēšanas iestādēm.”
2. Arvien vairāk Latvijas jauniešu iegūst grādus
Pēc Latvijas oficiālās statistikas datiem, izglītības līmenis Baltijas valstī pieaug kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Jauns katru sekundi Latvijā tagad ir kāda veida augstākā izglītība.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centra direktorei Lienei Briedei tas ir palīdzējis dziļo tehnoloģiju sektoram uzplaukt.
“Latvijā ir plašs izglītojamo pārklājums,” viņa saka. “Tik daudzi izglītojamie, tostarp doktora grāda ieguvēji, var izmantot zināšanas un turpināt zinātnisko darbu ar Rīgas nozari.”
Briede piebilst, ka startup ekosistēma arvien vairāk tiek izmantota zinātnisko produktu tirdzniecībai.
“Notiek liela pāreja no klasiskā zinātniskā komercializācijas procesa un jo īpaši jaunuzņēmumu izmantošanas kā instruments zinātnisko atklājumu komercializēšanai,” viņa saka.
Tomēr Bobs saka par savu jaunuzņēmumu, kuram ir nepieciešamas specializētas zinātniskas zināšanas konkrētā jomā, kas bieži vien ir nepieciešamas mūsdienu tehnoloģiju jaunizveidotiem uzņēmumiem, — atrast talantus ir izaicinājums tik mazā zinātnieku aprindās.
“Mums nav pieejams daudz ķīmiķu, kas varētu sadarboties, ne arī zināšanas šajā jomā, kas ir ļoti svarīgas mūsu attīstībai,” viņa saka.
3. Lēnāk augt, bet ilgtermiņā potenciāli izdevīgāk
Viena no galvenajām atšķirībām starp dziļo tehnoloģiju jaunizveidotiem uzņēmumiem un citiem tehnoloģiju jaunizveidotiem uzņēmumiem ir laiks, kas nepieciešams produktu laišanai tirgū, jo dziļās tehnoloģijas sākas ar ilgu pētniecības un izstrādes periodu. Tas varētu ietekmēt finansējumu, īpaši riska kapitālistus, kas vairāk koncentrējas uz “ātro spēli,” saka Aizsilniece-Ibema..
“priekš [deeptech]”No idejas līdz kaut kam paiet astoņi gadi, un tas ir ļoti ilgs laiks, un šie astoņi gadi ar kaut ko ir jāfinansē,” saka Praids. “Ieguldītājiem ir grūti būt riskantākiem, veikt ilgtermiņa ieguldījumu… tas ir ļoti svarīgi, jo ieguldījuma atdeve nebūs ātra, bet varbūt tā galu galā ir ļoti vērtīga.”
Bobs piekrīt, sakot, ka viens no galvenajiem šķēršļiem dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem Latvijā un ārpus tās ir finansējums.
“Ir milzīga plaisa starp sākotnējo finansējumu un nākamajiem posmiem,” viņa saka. “Tā kā dziļo tehnoloģiju jaunizveidotie uzņēmumi nevar pārvarēt šo plaisu pirmajos sešos attīstības mēnešos, jo pēc noklusējuma izstrādes ceļvedis ir garāks nekā, piemēram, fintech vai lietotņu jaunuzņēmumiem.”
“priekš [deeptech]No idejas līdz kaut kam paiet astoņi gadi, tāpēc tas ir ļoti ilgs laiks, un šie astoņi gadi ar kaut ko ir jāfinansē.
Ilona Golčaka ir Komercializācijas reaktoru fonda direktoru padomes priekšsēdētāja. Fonds, kas apvieno zinātniekus un netehnoloģiju uzņēmējus Latvijā. Tā mērķis ir mazināt finansēšanas problēmu, un tam ir arī divi fondi.
“Mēs sadarbojamies ar dažādām augstskolām dažādās valstīs, ne tikai Latvijā, sniedzot zinātniekiem lieliskas idejas un dažādas tehnoloģijas un savedot kopā ar ārējiem uzņēmējiem,” viņa stāsta. “Zinātnieki, paliekot laboratorijās, ir atbildīgi par tehnoloģiju izstrādi, bet ārpus uzņēmējiem – uzņēmumu attīstību.”
4 … bet ir apetīte pēc investora
Tomēr investoru apetīte pēc deeptech Eiropā ir saglabājusies nemainīga – pat ja tas prasa zināmu pārliecināšanu.
“Ja ir zinātniski pierādījumi par tehnoloģiju attīstību un iespējām, noteikti ir daudz ieinteresētu investoru,” saka Pope. “Taču ir jāpieliek lielas pūles, lai panāktu, ka investori patiešām satiktos pēc pirmā posma, jo viņi ļoti nevēlas ieguldīt jaunizveidotos uzņēmumos ļoti agrīnā stadijā.”
Latvijas jaunuzņēmumi var piesaistīt naudu arī no Eiropas fondiem, stāsta Aizsilniece-Ibema. Viens piemērs ir Lightspace Technologies, kas saņēma EIC dotāciju.
“Viena no lietām, kas Eiropas Inovāciju padomē ir guvusi ļoti labus rezultātus, ir Lightspace Technologies,” viņa saka. “Tās ir virtuālās realitātes aizsargbrilles, kuras pašlaik tiek izmantotas dažādās jomās, un tās tiek pārbaudītas veselības tehnoloģijās, taču tās saskata arī potenciālu automobiļu rūpniecībā un citās tendencēs.”
Vēl viens resurss deeptech startup Latvijā ir Deep Tech Atelier, ikgadējais pasākums Rīgā.
“Pārējos notikumus atšķir tas, ka tie apvieno biznesa un pētniecības pusi vienā telpā vienuviet,” stāsta Aizsilniece-Ibema. “Tas apvieno divas pasaules, kas bieži viena ar otru nesarunājas.”
Izsekojiet jaunumiem par startup ekosistēmu deeptech un citās nozarēs, abonējot Ikmēneša Biļetens.
sponsorēja
StartupLatvia atbalsta uzņēmējus no darbības sākuma līdz attīstībai un paplašināšanai.
