Aptaujas liecina, ka Latvijā vēlēšanās uzvar Putina galvenais kritiķis

Autors Ārons Eglītis | Blumbergs

Aptauja liecina, ka Latvijas premjerministrs Krišjānis Karencs, sīvais Vladimira Putina kritiķis, guvis izšķirošu uzvaru vispārējās vēlēšanās, vēlētājiem sodot krievu izcelsmes partiju.

Pamatojoties uz atklāto opozīciju Krievijas iebrukumam Ukrainā, jaunā Karenca vadītā vienība sestdien ieguva 22,5% balsu, salīdzinot ar 11,5% partiju Apvienotais saraksts, kas ierindojās otrajā vietā, liecina sabiedrisko radiostaciju veiktā aptauja.

Aptauja liecina, ka Saskaņas partija, kas uzvarēja pēdējās trīs vēlēšanās ar daudzu krievu atbalstu, kas veido aptuveni ceturto daļu no 1,9 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, pirmo reizi nespēja iegūt pietiekami daudz balsu, lai iekļūtu parlamentā. Pilni rezultāti gaidāmi agrākais svētdien.

“Šis nav viegls laiks valstij,” pēc balsojuma Latvijas TV sacīja Kārencs. “Mēs turējāmies viens pie otra.”

Vēlēšanas akcentē pieaugošo plaisu starp Eiropas Savienību un NATO.

Latvijā un citās valstīs, kas, pagājušajā gadsimtā sabrūkot komunismam, izrāvās no Maskavas totalitārā apskāviena, dusmas par Krievijas uzbrukumu Ukrainai vairoja atbalstu eiroatlantiskajai solidaritātei.

Tas ir pretstatā tādiem populistiem kā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans un viņa labējie sabiedrotie Itālijā, kuri ir izraisījuši dusmas par inflāciju un imigrāciju un veicinājuši pret ES vērstu noskaņojumu, lai šogad iegūtu balsis.

“Atbalsts jaunajai vienībai tiešām ir saistīts ar karu Ukrainā un sabiedrības reakciju uz to,” pa tālruni sacīja Latvijas Universitātes profesors Joriss Rozenvalds. Latviešiem “NATO un ES nozīmē drošību”.

Kārenss, arī ASV pilsonis, ir izraisījis dramatisku pavērsienu savā partijā, kas bija mazākā partija, kas iekļuvusi parlamenta vēlēšanās pirms četriem gadiem.

Viņa partijas uzvaras pārsvars, ko uzrādīja aptaujas vēlēšanu dienā, pārsniedza vēlētāju aptaujas pagājušā mēneša beigās. Ja tas tiks pamatots oficiālajos rezultātos, Karencs, iespējams, varēs izveidot vairākuma atbalstītu valdības koalīciju ar vēl trim līdzīgi domājošām partijām. Aptauja vēlēšanu dienā liecināja, ka astoņas politiskās grupas ieguva vietas parlamentā.

READ  Klīvlendas Starptautiskais bērnu filmu festivāls

Dzimis Delavērā vecākiem, kuri aizbēga no Latvijas, kad valsts pēc Otrā pasaules kara tika piespiedu kārtā iekļauta Padomju Savienībā, Karenca pārcēlās uz Rīgu 1997. gadā pēc doktora grāda iegūšanas valodniecībā Pensilvānijas Universitātē.

Kopš Krievijas prezidenta Vladimira Putina iebrukuma Ukrainā februārī, Kārenca partija ir viena no ES skaļākajām sankciju stingrāku aizstāvēm. Viņš aicināja NATO stiprināt savu austrumu flangu, tostarp Latvijas robežu ar Krieviju 214 kilometrus (132 jūdzes) garumā.

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top