Aptauja, ko aprīļa vidū veica Latvijas Fakti (Latvijas fakti), parādīja, ka apmēram trešdaļai aptaujāto būs vai jau ir veikta injekcija pret Covid, trešdaļai no tām noteikti nebūs un trešdaļai to nebūs izdevies, Latvija TV nolēma 5. maijā.
Pētījums (pilns teksts latviešu valodā ŠeitAptaujā piedalījās 1003 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tas parāda, ka 12% aptaujāto jau ir saņēmuši vakcīnas devu, 24% saka, ka noteikti to saņems, 30% nav pārliecināti un 31% kategoriski pret to. Vakcinēties gribētāju procentuālais daudzums nedaudz pieauga, salīdzinot ar šī gada februāri.
Infografika no “Latvijas faktiem”
Saskaņā ar aptauju 38% respondentu vecumā no 15 līdz 24 gadiem apgalvoja, ka noteikti nesaņems vakcīnu, salīdzinot ar 18% respondentu vecumā no 65 līdz 74 gadiem.
“Jaunieši ir aizdomīgāki. Dīvainā kārtā, tā kā valsts iestādes ir pieņēmušas, ka pensionāri var būt pasīvāki. Tāpēc tas nav īsti taisnība. Šoreiz jūs redzat jauniešus. Ar nelielu drosmi var teikt,” komentēja direktors Igarcs Freemanis. of Latvijas fakti.
Infografika no “Latvijas faktiem”
Cilvēki ar zemāku izglītības līmeni saka “nē” vakcinācijai vairāk nekā tie, kuriem ir augstākā izglītība (attiecīgi 47% un 20%). Citu valstu pilsoņu atsaucība bija skeptiskāka nekā Latvijas pilsoņi.
Infografika no “Latvijas faktiem”
Kopš pirmdienas, 3. maija, vakcinācija teorētiski kļuvusi pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pašlaik aktivitāte vakcinācijas punktos ir augsta, taču vakcinācijas organizatori saka, ka viņi sagaida, ka līnijas drīz saruks, un vakcināciju būs vairāk nekā cilvēkiem, kuri tās vēlas.
Sociologs Aigars Frymanis uzskata, ka liela daļa no tiem, kas tagad saka “nē”, principā nav pret vakcināciju, bet viņiem vajadzētu vērsties individuāli, ar sava ģimenes ārsta vai pašvaldības sociālā dienesta starpniecību.
“Tur ir pietiekami daudz pasīvu cilvēku, kuri, pirmkārt un galvenokārt, nevar tikt galā ar internetu vai kuri baidās mijiedarboties ar internetu, neraugoties uz savām spējām to darīt,” sacīja Freemannes.
Pašlaik no iedzīvotājiem tiek sagaidīts augsts aktivitātes līmenis, sacīja sociālās psiholoģijas profesors Evars Osters. Bet tie, kas bija gatavi stāvēt garās rindās, tagad ieguva hitu, un tagad procesam jābūt pēc iespējas vienkāršākam tiem, kas ir pasīvāki.
Kopš trešdienas, 5. maija, pirmo streiku kopumā bija saņēmuši 273 500 Latvijas iedzīvotāju, bet 55 000 tika nodurti.
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
