Cenšoties samazināt uzturēšanās izdevumus, Latvijas iedzīvotāji sākuši mazāk naudas tērēt apģērbam, apaviem, mājas remontam un medikamentiem, liecina bankas Citadeles veiktās aptaujas rezultāti.
Taupības aktivitāte šajos amatos atgriezās iepriekš novērotajā līmenī 2022. gada septembrī. Reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju taupības paradumu aptauju banka veica ar pētījumu aģentūras Norstat palīdzību 2022. gada septembra beigās, janvāra sākumā. 2023. un 2023. gada marta beigas. Aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāju Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Salīdzinot tēriņu ierobežošanas tendences šajās trīs aptaujās, galvenā uzmanība tika pievērsta Latvijas iedzīvotāju taupības paradumiem 15 dažādās kategorijās. Rezultāti liecina, ka iedzīvotāji vispiesardzīgāk attiecībā uz saviem izdevumiem bija 2022. gada septembrī, kam sekoja atveseļošanās decembrī. Jaunākie dati liecina, ka 2023. gada martā iedzīvotāju taupības paradumi atkal ir spēcīgāki. Vairākās kategorijās izdevumu ierobežojums ir atgriezies 2022. gada septembra līmenī.
Latvijas iedzīvotāji pārsvarā ietaupa naudu, ēdot ārpus mājas vai pasūtot līdzņemšanai. Septembrī un martā šo praksi izmantoja 41% aptaujāto (decembrī – 40%).
Dati liecina, ka martā iedzīvotāji sāka krāt naudu jaunu apģērbu iegādei: ja decembrī šāda situācija bija 25% aptaujāto, martā tā bija 32% aptaujāto, kas ir identisks rādītājs 2022. gada septembra rezultāti. Jostu savilkšana tika atzīmēta dažādiem ar mājokli saistītiem izdevumiem – mēbeļu iegādi vai remontu atlika 30% aptaujāto (decembrī 24% un septembrī 28%).
Tāpat tika atzīmēts izdevumu ierobežojums medikamentiem: ja decembrī medikamentu iegādei ietaupīja 3% iedzīvotāju, tad martā to skaits pieauga līdz 6%. Dažādām ārstnieciskajām aktivitātēm (operācijām, pārbaudēm, ārsta konsultācijām) martā bija jāuzkrāj 12% iedzīvotāju (decembrī 10%).
Aptaujas rezultāti liecina par to
Latviešiem pagājušajā mēnesī nācās atlikt uzkrājumus.
To decembrī apstiprināja 21% aptaujāto (martā 25%).
Salīdzinot taupības paradumus decembrī un martā, iedzīvotāji identificēja daudzus izdevumus, kas saistīti ar vaļaspriekiem, transportu, ceļošanu vai sevis pilnveidošanu. Vidēji šajās kategorijās finansiāli apdomīgāko iedzīvotāju skaits ir par 3-4% lielāks nekā ziemā, liecina aptaujas dati.
Vienlaikus tendence atlikt izklaidi, piemēram, dažādu kultūras vai atpūtas pasākumu apmeklēšanu sāk zaudēt pamatu – septembrī šādus izdevumus ierobežoja 42% aptaujāto, decembrī to skaits sasniedza 38%, bet martā sasniedza. 38%. Skaitļi sasniedza 36%.
“Decembrī novērotā atveseļošanās skaidrojama ar Ziemassvētkiem un iedzīvotāju plāniem iegādāties dāvanas. Martā iedzīvotāji kļuva piesardzīgāki, pieaugot EURIBOR. Potenciālās izaugsmes izredzes joprojām ir neskaidras. Tāpēc ir jēga būt uzmanīgākam ar ikdienas tēriņiem,” saka Janiss Meirnikss, Bankas Citadeles privātpersonu pakalpojumu daļas vadītājs.
Lasi arī: Latvijas mazumtirdzniecība turpina uzrādīt pārliecinošus patēriņa rādītājus
