Apģērbu nozari smagi skārušas visas mazumtirdzniecības nozares / Article / Eng.lsm.lv

Lai gan mazumtirdzniecības sektors ir pilnībā izdzīvojis, tas nav bijis vienlīdz veiksmīgs visās nozarēs. Pārtikas veikalus tas daudz neietekmēja. Tikmēr apģērbu un apavu veikalos bija vērojams vislielākais aktivitātes kritums, 9. martā ziņoja Euranet Plus.

Apģērbu un apavu nozarē pastāv lielas bažas, ka daudzi tirgotāji var neizdzīvot. Daudzi veikali un ķēdes jau ir uz visiem laikiem aizvēruši durvis.

dati Sastādījis Eurostat Viņš skaidro, ka pagājušā gada decembrī, kas daudziem tirgotājiem ir gada galvenais mārketinga mēnesis, kopējais pārdošanas apjoms Eiropas Savienībā palielinājās par 0,5%, salīdzinot ar 2019. gada pēdējo mēnesi.

Tomēr, aplūkojot atsevišķus sektorus, aina nav pārāk gluda. Izrādās, ka lielāko mazumtirdzniecības nozaru pilnu decembra pieaugumu veido pārtikas produkti. Salīdzinot ar 2019. gada pēdējo mēnesi, tā pārdošanas apjoms Eiropas Savienībā pieauga par 5%.

Citās mazumtirdzniecības nozarēs decembrī pieauguma nav.

Arī Latvija ir ļoti līdzīga visai Eiropai. Centrālā statistikas biroja dati parādīja, ka kopējais mazumtirdzniecības apjoms pagājušajā gadā pieauga par 1,5%, galvenokārt pateicoties pārtikas un degvielas tirdzniecībai. Lai gan decembrī kopējais mazumtirdzniecības apjoms Latvijā samazinājās par 4,4%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, decembrī pārtikas produktu apjoms pieauga par 3,4%.

“Ja mēs salīdzinām pārtikas rūpniecību ar citām, labā vai“ miera ”laikā, kad citas nozares aug ļoti ātri, mēs priecājamies par nelielu pieaugumu, savukārt šādos apstākļos, kad ir smaga situācija vai krīze, nozares piedzīvo strauju un ievērojamu lejupslīdi vai pat bankrotu “Bet pārtikas preču samazināšanās nav krasa. Karš vai miers – vienmēr būs vajadzīga pārtika,” sacīja Orkla Latvija priekšsēdētājs Toms Dīderersons.

Degvielas pārdošanas apjomi pērn Latvijā pieauga par 6,4%. Starp uzvarētājiem ir arī mājsaimniecības elektropreču, medicīnas preču, sporta preču un mājsaimniecības preču tirgotāji.

Starp citām uzņēmējdarbības nozarēm apģērbu un apavu tirgotāji epidēmijas laikā piedzīvoja vislielāko kritumu. Turklāt ar nelielu atelpas brīdi viņi ir saskārušies ar grūtībām, kopš Covid-19 infekcija nonāca Eiropā.

Statistika rāda, ka 2020. gada aprīlī apģērbu un apavu tirdzniecība gandrīz apstājās un piedzīvoja daudz lielāku kritumu nekā citās mazumtirdzniecības nozarēs. Pēc tam apģērbu sektors nedarbojās īpaši labi. Labs notiekošā piemērs ir fakts, ka jūlijā, kad ir tradicionāls vasaras izpārdošanas laiks, apģērbu un apavu pārdošanas apjoms 2020. gadam Eiropas Savienībā bija par 18% zemāks nekā 2019. gada jūlijā. Novembrī un decembrī reģistrēts samazinājums par 30–40%. Apģērbu ražošanas apjoma ziņā kopā ar jauniem ierobežojumiem.

Arī Latvijas statistika rāda, ka pērn apģērbu un apavu pārdošanas apjomi piedzīvoja lielāko kritumu visās mazumtirdzniecības nozarēs – ap 17%. Turklāt decembra kritums, salīdzinot ar šo laiku pērn, bija pat 40,2%.

Milzīgajai lejupslīdei ir divi iemesli. Pirmkārt, tāldarbs ir ieviests pārāk daudzās nozarēs, un cilvēkiem nav katru dienu jādodas uz birojiem un jāapsver, vai viņu ārējais izskats ir pietiekami reprezentatīvs un atbilst uzņēmuma vai viņu pašu cerībām. Tas pats attiecas uz restorāniem, teātriem, naktsklubiem un daudzām citām vietām, kur cilvēki ģērbjas.

Otrkārt, lai gan būtu grūti atrast apģērbu pārdevēju, kurš neizskatītu savus izstrādājumus tiešsaistē, visticamāk, joprojām ir pietiekami liela daļa patērētāju, kuriem pirms apģērba vai apavu iegādes ir svarīgi tos izmēģināt. .

Latvijā arī grāmatu, ierakstu, kosmētikas un IKT aprīkojuma pārdošanas apjomi pagājušajā gadā un dažās jomās ir samazinājušies.

Baltijas reģionā līdz šim lielākās pārmaiņas ir skārušas Igaunijas apģērbu ražotāju un tirgotāju Baltika Group, kas pagājušā gada beigās paziņoja, ka turpinās saglabāt tikai vienu apģērbu zīmolu Ivo Nikkolo, kas piegādā apģērbu sievietēm. Līdz šim Baltika grupas veikali ir strādājuši ar zīmoliem “Monton”, “Mosaic”, “Ivo Nikkolo”, “Baltman” un “Bastion”.

Arī pārdošana tiešsaistē nenes pestīšanu. Ja tirdzniecības uzņēmums Latvijā ir tikai daļa no lielākas komercgrupas, tad interneta veikali visbiežāk tiek reģistrēti nevis Latvijā, bet gan mātes uzņēmuma valstī.

Šobrīd ir izplatīts valdības komentārs, ka visu var iegādāties tiešsaistē, taču uzņēmumiem vienalga ir savi uzņēmējdarbības modeļi. Ja mēs runājam par “Baltika Latvija”, mums nav sava interneta veikala. Mēs esam meitasuzņēmums, bet interneta veikals pieder mātesuzņēmumam, kas pārdod preces tieši no Igaunijas. Mūsu valsts no tā neko nesaņem, un mēs no tā neko nedodam, jo ​​būtībā janvārī veikalu un veikalu pārdošanas apjoms un ienākumi bija pilnīgi nulle. Mēs neko nepārdodam un neuzvaram, aģentūrai LETA sacīja Baltika Latvija valdes loceklis Jevgēņijs Kozlovs.

Pastāstiet mums par kļūdu