Viļņa: Pirmā Krievijas mēslojuma partija Latvija Latvijas Ārlietu ministrija sestdien paziņoja, ka pērn konfiscētā ANO Pasaules pārtikas programma (WFP) to nosūtīs uz Keniju.
Krievija uzskatīja, ka konfiskācija ir galvenais klupšanas akmens tās turpmākajai dalībai Melnās jūras graudu darījumā, kas ļautu Ukrainai eksportēt graudus.
Ministrija informēja, ka piektdien no Rīgas ostas izgājis kuģis, kas piekrauts ar daļu no 200 000 tonnu konfiscēto mēslošanas līdzekļu.
Ministrijas pārstāvis sacīja, ka vairāki citi kuģi pārvadās atlikušo mēslojumu, kas tika konfiscēts 2022. gada martā.
Krievija ir norādījusi, ka neļaus Melnās jūras eksporta darījumu, par kuru 2022. gada jūlijā starpnieki bija ANO un Turcija, turpināties pēc 18. maija, jo nav izpildīts prasību saraksts, lai atvieglotu tās graudu un mēslojuma eksportu.
Krievijas Ārlietu ministrija Baltijas jūras ostās iestrēgušo mēslojumu vairākkārt raksturojusi kā vienu no galvenajiem šķēršļiem darījuma turpināšanai.
Latvijas valdība sūtījumus raksturoja kā “ziedojumu”, ko veicinājis “atbalsts valstīm, kuras skārusi Krievijas kara pret Ukrainu izraisītā pārtikas krīze”.
Uzreiz nebija skaidrs, vai Krievija ir apmierināta ar sūtījumu, vai arī tas palielinās izredzes pagarināt graudu darījumu.
Šāds solis paredzēts pirms nākamnedēļ Ņujorkā gaidāmās Krievijas ārlietu ministra tikšanās Sergejs Lavrovs un ANO ģenerālsekretāru Antonio Gutērrešu, lai cita starpā apspriestu graudu darījumu.
Lavrovs sacīja, ka nav veikti nekādi pasākumi, lai novērstu Krievijas bažas.
Lielākā daļa Latvijā izņemto mēslojumu pieder Uralchem un UralkaleSaskaņā ar Reuters redzētajiem avotiem un tirgus datiem.
Uzņēmumus kontrolēja Krievijas oligarhs Dmitrijs Mazepins, kurš pērn atteicās no troņa pēc tam, kad Eiropas Savienība 2022.gada martā pret viņu kā “iekšējā loka locekli” ieviesa sankcijas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins“.
“Uralchem-Uralkali Group” februārī paziņoja, ka plāno Kenijai ziedot vairāk nekā 34 000 tonnu Latvijā uzglabātā mēslojuma.
Krievija uzskatīja, ka konfiskācija ir galvenais klupšanas akmens tās turpmākajai dalībai Melnās jūras graudu darījumā, kas ļautu Ukrainai eksportēt graudus.
Ministrija informēja, ka piektdien no Rīgas ostas izgājis kuģis, kas piekrauts ar daļu no 200 000 tonnu konfiscēto mēslošanas līdzekļu.
Ministrijas pārstāvis sacīja, ka vairāki citi kuģi pārvadās atlikušo mēslojumu, kas tika konfiscēts 2022. gada martā.
Krievija ir norādījusi, ka neļaus Melnās jūras eksporta darījumu, par kuru 2022. gada jūlijā starpnieki bija ANO un Turcija, turpināties pēc 18. maija, jo nav izpildīts prasību saraksts, lai atvieglotu tās graudu un mēslojuma eksportu.
Krievijas Ārlietu ministrija Baltijas jūras ostās iestrēgušo mēslojumu vairākkārt raksturojusi kā vienu no galvenajiem šķēršļiem darījuma turpināšanai.
Latvijas valdība sūtījumus raksturoja kā “ziedojumu”, ko veicinājis “atbalsts valstīm, kuras skārusi Krievijas kara pret Ukrainu izraisītā pārtikas krīze”.
Uzreiz nebija skaidrs, vai Krievija ir apmierināta ar sūtījumu, vai arī tas palielinās izredzes pagarināt graudu darījumu.
Šāds solis paredzēts pirms nākamnedēļ Ņujorkā gaidāmās Krievijas ārlietu ministra tikšanās Sergejs Lavrovs un ANO ģenerālsekretāru Antonio Gutērrešu, lai cita starpā apspriestu graudu darījumu.
Lavrovs sacīja, ka nav veikti nekādi pasākumi, lai novērstu Krievijas bažas.
Lielākā daļa Latvijā izņemto mēslojumu pieder Uralchem un UralkaleSaskaņā ar Reuters redzētajiem avotiem un tirgus datiem.
Uzņēmumus kontrolēja Krievijas oligarhs Dmitrijs Mazepins, kurš pērn atteicās no troņa pēc tam, kad Eiropas Savienība 2022.gada martā pret viņu kā “iekšējā loka locekli” ieviesa sankcijas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins“.
“Uralchem-Uralkali Group” februārī paziņoja, ka plāno Kenijai ziedot vairāk nekā 34 000 tonnu Latvijā uzglabātā mēslojuma.
