Angelas Merkeles konservatīvie piekāpās sāncenšiem sociāldemokrātiem (SPD)

Gaidāmie rezultāti parādīja, ka Vācijas sociāldemokrāti svētdien notikušajās nacionālajās vēlēšanās uzvarēja nedaudz, pieprasot “skaidru mandātu” vadīt valdību pirmo reizi kopš 2005. gada un izbeigt 16 gadu valdīšanu, kuru vada Angela Merkele.

Radio stacijas ZDF prognozes parādīja, ka SPD ir ceļā uz 26,0% balsu pārsvaru, apsteidzot 24,5% Merkeles konservatīvā bloka CDU/CSU, taču abas grupas uzskata, ka var vadīt nākamo valdību.

Tā kā nevienam no galvenajiem blokiem nav vairākuma un abi nevēlas atkārtot savu mulsinošo “lielo koalīciju” pēdējo četru gadu laikā, visticamākais iznākums ir trīspusēja koalīcija, kuru vada vai nu Merkeles sociāldemokrāti, vai konservatīvie.

Vienošanās par jaunu koalīciju var ilgt mēnešus, un tajā, visticamāk, būs mazākie zaļie un liberāldemokrāti (FDP).

“Mēs esam priekšā visās aptaujās,” pēc balsojuma pie apaļā galda ar citiem kandidātiem sacīja sociāldemokrātu kandidāts Olafs Šulcs.

“Tas ir uzmundrinošs vēstījums un skaidras pilnvaras nodrošināt, lai mēs Vācijai iegūtu labu pragmatisku valdību,” viņš piebilda, iepriekš uzrunājot gavilējošos SPD atbalstītājus.

VPD pieaugums vēsta par Vācijas šūpošanos pa kreisi un iezīmē ievērojamu atgriešanos partijai, kas tikai trīs mēnešu laikā atguva aptuveni 10 punktu atbalstu, lai uzlabotu savu 20,5% rezultātu 2017. gada valsts vēlēšanās.

63 gadus vecais Šulcs kļuva par SPD ceturto pēckara kancleri pēc Villija Brenda, Helmuta Šmita un Gerharda Šrēdera. Merkeles finanšu ministrs, bijušais Hamburgas mērs.

Šulca konservatīvais konkurents Armīns Lasšets atzīmēja, ka viņa bloks vēl nav gatavs piekāpties, lai gan viņa atbalstītāji bija pakļauti sakāvei.

“Ne vienmēr partija bija pirmā vieta, kas iepazīstināja kancleri,” apaļajam galdam sacīja 60 gadus vecais Lasšets. “Es gribu valdību, kurā piedalās katrs partneris, un visi ir redzami – nevis valdību, kurā spīdēt var tikai kanclere,” viņš teica, agrīnā mēģinājumā piesaistīt mazās partijas.

Šmits valdīja septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā koalīcijā ar FDP, lai gan sociāldemokrātiem bija mazāk parlamenta vietu nekā konservatīvajam blokam.

Alianse Ziemassvētkiem?

Tagad uzmanība tiks pievērsta neoficiālām diskusijām, kam sekos formālākas koalīcijas sarunas, kas var ilgt mēnešus, atstājot Merkeles sarga lomu.

Gan Šulcs, gan Lakete sacīja, ka meklē koalīcijas vienošanos pirms Ziemassvētkiem.

Merkele pēc vēlēšanām plāno atkāpties, padarot balsojumu par laikmetu mainīgu notikumu https://reut.rs/3hfDamG, lai noteiktu Eiropas lielākās ekonomikas turpmāko gaitu.

Kopš stāšanās amatā ap 2005. gadu viņa stabili stāv uz Eiropas skatuves – kad Džordžs Bušs bija ASV prezidents, Žaks Širaks Parīzes Elizejas pilī un Tonijs Blērs kā Lielbritānijas premjerministrs.

Pēc uz iekšu vērstas vēlēšanu kampaņas Berlīnes sabiedrotajiem Eiropā un ārpus tās var nākties gaidīt mēnešus, pirms viņi varēs pārliecināties, vai jaunā Vācijas valdība ir gatava risināt ārvalstu jautājumus, cik vien vēlas.

Strīds starp Vašingtonu un Parīzi par vienošanos Austrālijai pirkt ASV, nevis franču zemūdenes, ir radījis Vāciju neērtā situācijā sabiedroto vidū, taču tas arī dod Berlīnei iespēju palīdzēt sakārtot saites un pārdomāt savu kopējo nostāju attiecībā uz Ķīnu.

Attiecībā uz ekonomikas politiku Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas veidot kopēju Eiropas fiskālo politiku, ko atbalsta zaļie, bet CDU/CSU un FDP atsakās. Zaļie arī vēlas “masveida paplašināšanās ofensīvu atjaunojamās enerģijas jomā https://reut.rs/2T1UKS3”.

“Vācijā galu galā būs diezgan vāja kanclere, kura cīnīsies, lai panāktu jebkāda veida vērienīgu finanšu reformu ES līmenī,” sacīja Nazs Masrafs no politiskā riska konsultāciju biroja “Eirāzija”.

Neatkarīgi no tā, kura koalīcija nonāks pie varas, Vācijas draugi var vismaz veicināt, ka dominē mērens centrisms un ka populisms, kas pieņēmās spēkā citās Eiropas valstīs, nespēja izlauzties.

ZDF prognozētie rezultāti liecina, ka galēji labējā Alternatīva Vācijai (AfD) gatavojas iegūt 10,5%, kas ir sliktāk nekā pirms četriem gadiem, kad viņi iekļuva valsts parlamentā ar 12,6% balsu, un visi lielākie koalīcijas bloki tika izslēgti. . ar partiju.