Vācijas kanclere Angela Merkele un Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkārtoja krasi atšķirīgos uzskatus par Krievijas attieksmi pret ieslodzīto Kremļa kritiķi Alekseju Navaļniju, demokrātiskajām vērtībām un citām svarīgām strīdīgām tēmām piektdien, taču solīja turpināt dialogu.
Merkele devās uz Maskavu, tuvojoties gandrīz 16 gadus ilgajai Vācijas vadībai. Neraugoties uz dziļajām domstarpībām, visā savas darbības laikā viņa ir centusies uzturēt ciešus kontaktus ar Putinu, kurš pie varas ir bijis vairāk nekā divas desmitgades.
Viņu tikšanās piektdien notika, pieminot Navaļnija smago slimību iekšzemes lidojumā virs Sibīrijas, kuru vēlāk Eiropas amatpersonas paziņoja, ka to saindējis padomju attīstītais nervu līdzeklis. Pēc tam, kad opozīcijas līderis tika ievainots, pēc sievas uzstājības viņš tika nogādāts ārstēties Vācijā un tur pavadīja piecus mēnešus, lai atveseļotos.
Putina izteiktākais kritiķis Navaļnijs vainoja 2020. gada 20. augusta uzbrukumu Kremlim, ko Krievijas varas iestādes noraida. Janvārī atgriežoties Krievijā, viņš tika nekavējoties arestēts un notiesāts uz diviem gadiem cietumā par nosacītu sodu pārkāpšanu no 2014. gada notiesāšanas par piesavināšanos, kuru viņš noraidīja kā politiski motivētu.
Uzstājoties pēc piektdienas sarunām ar Putinu, Merkele atkārtoja savu aicinājumu atbrīvot Navaļniju, norādot, ka viņa 2014. gada notiesāšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesa kritizēja kā nepārprotami nesamērīgu un nepieļaujamu.
Putins kritiku noraidīja, apgalvojot, ka sods pret Navaļniju nav saistīts ar opozīcijas aktivitātēm.
Krievijas līderis sacīja, ka ir notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, nevis viņa politisko darbību, izvairoties no paražas pieminēt Navaļniju vārdā. Neviens nedrīkst izmantot politiskās aktivitātes kā aizsegu, lai veiktu uzņēmējdarbību, pārkāpjot likumu.
Putins arī noraidīja apsūdzības Navaļnija sabiedroto apspiešanā, gatavojoties Krievijas 19. septembra parlamenta vēlēšanām. Tāpat kā viņš to bija darījis iepriekš, viņš centās pagriezt rietumu virzienu, norādot uz to cilvēku tiesu, kuri janvārī piedalījās ASV Kapitolija vētrā.
Putins arī asi kritizēja Rietumus par Afganistānu, sakot, ka talibu straujais iebrukums valstī demonstrē rietumvalstu mēģinājumu uzspiest savu demokrātijas redzējumu veltīgumu.
Viņš sacīja, ka ir jāaptur bezatbildīgā policija, kas uzspiež citiem savas vērtības un mēģina veidot demokrātiju citās valstīs, pamatojoties uz ārējiem modeļiem, neņemot vērā vēsturiskos, etniskos un reliģiskos jautājumus un pilnībā ignorējot citu tradīcijas.
Tikmēr Merkele mudināja Krieviju izmantot savus kontaktus ar talibiem, lai uzspiestu atļauju Afganistānas pilsoņiem, kuri palīdzēja Vācijai, pamest Afganistānu.
Vēl viens darba kārtības jautājums bija situācija Ukrainas austrumos, kur Vācija un Francija ir centušās palīdzēt panākt miera vienošanos, lai izbeigtu cīņas starp Ukrainas spēkiem un Krievijas atbalstītajiem separātistiem, kas kopš 2014. gada nogalinājuši vairāk nekā 14 000 cilvēku.
Merkele, kura svētdien plāno apmeklēt Kijevu, lika noprast, ka viņa nav zaudējusi cerības uz progresu nākamajās nedēļās ilgstoši apstājušos miera centienos Ukrainas austrumos.
Viņa teica, ka es strādāšu līdz pēdējai dienesta dienai, lai tiktu garantēta Ukrainas teritoriālā integritāte.
Putins atzīmēja pieaugošo pamiera pārkāpumu skaitu Ukrainas austrumos un lūdza Merkeles Lielbritānijas policijas aģentūru gaidāmā ceļojuma laikā vēlreiz uzsvērt Ukrainas varasiestādēm, cik svarīgi ir ievērot savas saistības saskaņā ar Vācijas un Francijas noslēgto 2015. gada miera līgumu Minskā, Baltkrievijā.
Merkele teica, ka mēs vēl neesam sasnieguši mērķus, kurus vēlējāmies sasniegt Minskas vienošanās ietvaros, taču tā ir mūsu sarunu formula .. Mums ir jābūt uzmanīgiem ar šo formulu, kamēr mums nav nekā cita. . .
Katrs neliels progress var būt svarīgs, taču darbs, kas mums jādara, ir ļoti grūts, un ir bijušas visdažādākās vilšanās.
Vācijas līderis un Putins apsprieda arī gandrīz pabeigto Nord Stream 2 cauruļvadu, kas pārvadās dabasgāzi no Krievijas uz Vāciju. Projekts sadusmoja ASV un dažas Eiropas valstis, bet pagājušajā mēnesī ASV un Vācija paziņoja par vienošanos, lai to varētu pabeigt.
Putins, kurš sacīja, ka jāpabeidz tikai 15 kilometri (aptuveni 9 jūdzes), uzsvēra, ka jaunais cauruļvads nodrošina daudz lētāku un drošāku maršrutu Krievijas gāzes piegādēm uz Vāciju un citām ES valstīm.
Merkele apstiprināja savu vēlmi redzēt Krieviju pagarināt tranzīta līgumu, lai sūknētu gāzi caur Ukrainu pēc pašreizējā līguma termiņa beigām 2024. gadā. Putins paziņoja, ka Krievija ir gatava sarunām par līguma pagarināšanu, taču norādīja, ka konkrētas detaļas, piemēram, pārsūtīšanas apjomi, būs atkarīgas par Krievijas gāzes pieprasījumu Eiropā.
Citas tēmas, par kurām abi līderi jau sen ir diskutējuši, bija stabilizācija Lībijā, situācija Sīrijā, centieni palīdzēt atdzīvināt Irānas kodolvienošanos un notikumi Baltkrievijā, kur autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko nerimstoši apspiedis domstarpības. Trīs Baltkrievijas Eiropas Savienības kaimiņvalstis – Lietuva, Polija un Latvija – apsūdzējušas Baltkrievijas varas iestādes migrantu pieplūduma veicināšanā, lai destabilizētu Eiropas Savienību.
67 gadus vecā Merkele, kura uzauga komunistiskajā Austrumvācijā un brīvi runā krieviski, vienmēr ir uzsvērusi, ka attiecības ar Krieviju var uzlabot tikai dialoga ceļā.
Viņas vizīte Maskavā varētu būt viens no viņas pēdējiem ārzemju braucieniem kā kanclere, jo viņa nepiedalījās Vācijas nacionālajās vēlēšanās nākamajā mēnesī. Nav skaidrs, kad viņa atkāpsies, jo aizejošā valdība paliek savā vietā, līdz tiek izveidota jauna.
68 gadus vecais Putins brīvi pārvalda vācu valodu, ko viņš pilnveidoja, 1980. gados strādājot par VDK virsnieku Austrumvācijā. Viņš atzinīgi novērtēja Merkeles lomu Krievijas un Vācijas attiecību attīstīšanā un sacīja, ka viņa vienmēr gaidīs viņas vizīti pēc tam, kad viņa atkāpsies no amata.
Viņš teica, ka Vācija ir viens no mūsu galvenajiem partneriem Eiropā un visā pasaulē, pateicoties jūsu centieniem pēdējo 16 gadu laikā.
“Lai gan šodien noteikti pastāv dziļas atšķirības, mēs runājam viens ar otru – un tam ir jāturpina notikt,” Kremļa sarunu laikā sacīja Merkele.
(Šī pārskata nosaukumu un attēlu, iespējams, ir pārstrādājusi tikai biznesa standarta komanda; pārējais saturs tiek automātiski ģenerēts no koplietotas plūsmas.)
