Analītiķi uzskata, ka Rietumu sankcijas var sagraut Krievijas ekonomiku

LONDONA — Rietumvalstis ir reaģējušas Krievijas iebrukums Ukrainā Ar virkni sankciju, kuru mērķis ir kropļot valsts ekonomiku, ekonomisti ierosina, ka tās varētu darboties.

Septiņu grupa (G7) lielākās ekonomikas ir Tika piemēroti bezprecedenta sodi Pret Krievijas Centrālo banku kopā ar plašiem Rietumu pasākumiem pret oligarhiju un amatpersonām valstī, tostarp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Lielākajām Krievijas bankām tika aizliegts izmantot starptautisko maksājumu sistēmu SWIFT, liedzot tām drošu starptautisko saziņu un izvairoties no lielākās daļas globālās finanšu sistēmas.

Nedēļas nogalē ASV izsludinātās sankcijas bija vērstas arī pret Krievijas Federācijas Nacionālo bagātības fondu un Krievijas Federācijas Finanšu ministriju.

Tas arī faktiski aizliedz Rietumu investoriem veikt darījumus ar centrālo banku un iesaldē tās aizjūras aktīvus, tostarp milzīgās ārvalstu valūtas rezerves, ko Kanādas Centrālā banka ir izmantojusi kā buferi pret iekšzemes aktīvu vērtības samazināšanos.

Jaunākajā represijā pret Maskavu ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņoja, ka pēc līdzīgiem Eiropas Savienības un Kanādas lēmumiem tiks aizliegti Krievijas lidojumi no ASV gaisa telpas.

Otrdien Francijas finanšu ministrs Bruno Le Maire Francijas radiostacijai sacīja, ka pēdējās sankciju kārtas mērķis ir “izraisīt Krievijas ekonomikas sabrukumu”.

Krievijas rubļa kurss ir krities, kopš Krievija pagājušajā nedēļā iebruka kaimiņvalstī un trešdienas rītā sasniedza visu laiku zemāko līmeni – 109,55 pret dolāru. Arī Krievijas akcijas piedzīvoja intensīvu pārdošanu. Trešdien Maskavas akciju tirgi bija slēgti trešo dienu pēc kārtas, varasiestādēm cenšoties apturēt iekšzemes aktīvu cenu asiņošanu.

Tikmēr valsts lielākais aizdevējs, Sberbank, pārtrauca darbību Eiropā un pamanīja, ka tās Londonas biržas sarakstā iekļautās akcijas kritās par vairāk nekā 95%, lai tirgotos par vienu santīmu. Citu valsts lielāko spēlētāju akcijas Londonas biržā, tostarp Rosņeftj Un Lukoilarī sabruka.

Krievijas centrālā banka pirmdien vairāk nekā divas reizes palielināja valsts galveno procentu likmi no 9,5% līdz 20%, cenšoties ierobežot nokrišņus, taču analītiķi uzskata, ka ārvalstu valūtas rezervju iesaldēšana ir galvenais, kas kavē tās spēju stabilizēt Krievijas ekonomiku.

Zviedru ekonomists un bijušais Atlantijas padomes biedrs Anderss Aslunds trešdien tviterī rakstīja, ka Rietumu sankcijas “vienas dienas laikā efektīvi iedragāja Krievijas finanšu resursus”.

“Situācija, visticamāk, pasliktināsies, nekā tā bija 1998.gadā, jo šobrīd nav pozitīva beigas. Šķiet, ka visi kapitāla tirgi Krievijā ir sabrukuši un diez vai atgriezīsies ar kaut ko mazāku par pamatīgām reformām,” viņš piebilda.

Saskaroties ar “nopietnu finanšu krīzi”

“Lai gan centrālā banka iepriekš varēja paļauties uz savām rezervēm, lai izlīdzinātu jebkādas pagaidu rubļa kursa svārstības, tā vairs nevar to darīt. Tā vietā tai būs jāpielāgo likmes un citi ārpustirgus pasākumi, lai stabilizētu rubļa kursu,” sacīja Klemenss Grafs. , Goldman Sachs vecākie Krievijas ekonomisti.

“Rubļa nepastāvības samazināšana bez pietiekamām rezervēm ir grūtāka, un rublis jau ir izpārdots, atstājot ietekmi uz inflāciju un likmēm.”

Goldman Sachs paaugstināja Krievijas inflācijas gada beigu prognozi līdz 17% gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo 5% prognozi, riskam palielinoties, ņemot vērā, ka rublis var tikt tālāk pārdots vai arī Centrālā banka. Viņiem bija jāpaaugstina procentu likmes, lai saglabātu stabilitāti.

Paredzams, ka arī ekonomikas izaugsme tiks smagi ietekmēta, un Volstrītas gigants samazināja 2022. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi no 2% pieauguma līdz 7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, lai gan Greifs atzina, ka ar šiem skaitļiem ir saistīta nenoteiktība. .

“Finansiālie nosacījumi ir kļuvuši stingrāki līdz līmenim, kas līdzīgs 2014.gadam (Krievijas veiktā Krimas aneksija), un tāpēc uzskatām, ka iekšzemes pieprasījums saruks par 10%. [year-on-year] vai nedaudz vairāk.”

“Lai gan eksportu principā sankcijas līdz šim nav būtiski ierobežojušas, mēs sagaidām, ka tas samazināsies par 5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, jo tiek fiziski traucējumi eksportā caur Melnās jūras ostām, kas ir izdevīgi beramkravu eksportam, un eksportu samazinošu sankciju riski. citi”.

Šis samazinājuma rādītājs ir līdzīgs 7,5% kritumam 2008.–2009. gada finanšu krīzes laikā un 6,8% kritumam 1998. gada Krievijas finanšu krīzes laikā.

“Rietumu sankciju eskalācija, kā arī stingrāki finanšu nosacījumi un banku krīzes iespējamība nozīmē, ka Krievijas ekonomika šogad, visticamāk, piedzīvos nopietnu samazinājumu,” sacīja Capital Economics attīstības tirgu ekonomists Liams Bīčs. Piezīme otrdienu.

Lai gan perspektīva joprojām ir ļoti neskaidra, Capital Economics bāzes prognoze paredz, ka Krievijas IKP 2022. gadā samazināsies par 5%, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi par 2,5% pieaugumu, un gada inflācijai šovasar jāsasniedz 15%.

Bīčs norādīja, ka sliktākais scenārijs Krievijai starptautisko sankciju ziņā ietvertu naftas un gāzes plūsmas ierobežojumus, kas veido aptuveni pusi no visa preču eksporta un trešdaļu no valsts ieņēmumiem.

“To ierobežošana arī apslāpētu galveno dolāru ienākumu avotu enerģētikas uzņēmumiem ar parādu ārvalstu valūtā un, iespējams, izraisītu daudz lielāku finanšu krīzi Krievijā,” viņš piebilda.

Lejupslīdes dziļums ir atkarīgs no Ķīnas eksporta

Stīvens Bells, BMO Global Asset Management galvenais ekonomists, sacīja, ka Krievija šobrīd saskaras ar “nopietnu finanšu krīzi”. Ķīnas loma ir svarīgāka nekā jebkad agrāk uz Maskavu izejvielu un enerģijas pieprasījuma dēļ.

“Krievija arī ir pārskaitījusi ievērojamu daļu savu ārvalstu valūtas rezervju Ķīnas valūtā un pārskaitījusi savas maksājumu sistēmas uz Ķīnas bankām. Ķīnai var būt atslēga uz Krievijas spēju uzturēt konfliktu,” piebilda Bels.

Pagaidām sankciju Krievijas eksportam nav, un SWIFT izņēmumi ir vērsti uz konkrētām bankām, lai ļautu turpināt eksporta maksājumu apstrādi. Greifs ieteica Goldman Sachs, ka tas var nenotikt daudz ilgāk.

“G7 vēlme segt izmaksas pieaug, un tas galu galā var nozīmēt, ka Krievijas eksporta ierobežošana un augstāku preču cenu pieņemšana varētu kļūt politiski iespējama,” sacīja Grafs.

Galvenais Krievijas trūkums ir nespēja izmantot savas ārvalstu valūtas rezerves rubļa garantēšanai, taču Grafijs ierosināja to novērst, mainot rubļa atsauces valūtu pret Ķīnas juaņu no ASV dolāra.

“Tas arī ļaus Jordānijas Centrālajai bankai un Finanšu ministrijai ievērot savus finanšu noteikumus, kas augsto naftas cenu radītos liekos finanšu ietaupījumus novirza uz ārvalstu aktīviem,” viņš teica.

Tomēr, lai izveidotu starpvalūtu tirgu, būs nepieciešama pilnīga Pekinas sadarbība, ko Goldman Sachs uzskata par maz ticamu, ņemot vērā sekundāro sankciju risku pret Ķīnu, lai palīdzētu Krievijai izvairīties no Rietumu sankcijām.

Trešdien paziņoja Ķīnas Banku uzraudzības iestāde Valsts iebilst pret finansiālajām sankcijām pret Krieviju un tām nepievienosies. Ķīnas Ārlietu ministrija līdz šim ir atteikusies raksturot uzbrukumu Ukrainai kā iebrukumu Diplomātijas un sarunu stiprināšana.