Algas nākamgad Latvijā var izlīdzināties ar inflāciju / raksts

Šī gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa jeb alga pirms nodokļu nomaksas bija 1362 eiro un bija par 8,3% lielāka nekā pērn. Vidējā alga pēc nodokļu nomaksas ir ap 1000 eiro. Savukārt inflācija gada otrajā ceturksnī pieauga līdz 16,4%, tādējādi pirktspēja samazinājās par aptuveni 8%. Pašreizējās tendences vairāk ietekmēs iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs sacīja: “Algu pieaugums ir ļoti straujš, stabilos laikos tas būs ļoti pozitīvs, bet šobrīd, kā visiem zināms, inflācija ir gandrīz divas reizes lielāka par algu pieaugumu. tas ir iedragājis Reālās algas samazinās. Kas notiks ar inflāciju, vēl nav zināms. Ziemā situācija būs skaidrāka. Uzlabojumi var tuvoties 2023. gadam.”

Lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī transporta un noliktavu nozarēs algu kāpums svārstījās no 12% līdz 15%, savukārt finanšu, apdrošināšanas un veselības aprūpes nozarēs algas dubultojās. . Tikmēr algu pieauguma katalizators ir bezdarba līmeņa kritums, kas 2. ceturksnī turpināja samazināties.

Algu pieaugums, visticamāk, būs jūtams pēc nepilna gada, uzskata Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš: «Domāju, ka nākamā gada otrajā pusē lielākā daļa Latvijas strādājošo jau izbaudīs reālo algu pieaugumu, jo tajā brīdī cenas vai nu stabilizēsies, vai kritīsies uz Visticamāk. Cenas var samazināties dažādu iemeslu dēļ.

Ekonomists sacīja, ka cenu izmaiņas galvenokārt ietekmēs norises gāzes tirgū. Šajā kontekstā Straoutis sacīja, ka būtiska ir valdības pārstāvju apņemšanās pārskatīt un paplašināt valdības palīdzības pasākumus, lai kompensētu enerģijas izmaksu pieaugumu.

Teiksim, ja mēs prasām, vai valsts to var izturēt? Principā var. 2020. gadā, kad sākās pandēmija, Latvijas IKP bija nepilni 30 miljardi eiro. Pagājušajā gadā nedaudz vairāk par 30 miljardiem eiro. Nākamgad, pēc Finanšu ministrijas un citām prognozēm, Latvijas IKP būs virs 40 miljardiem eiro. Šāds IKP pieaugums nozīmē, ka valsts budžets būs par aptuveni 3 miljardiem lielāks. Tātad jā – valsts to var atļauties,” sacīja Strautis.

READ  FNE at Berlinale 2024: latviešu kino Berlīnē

Patlaban bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 6%, un, ja vien ekonomika ziemā nenonāks bezizejā, straujš cenu kāpums radīs spiedienu uz algu kāpumu, sacīja Citadeles ekonomists Martijs Soboličs. Pēc viņa teiktā, šis spiediens būs izteiktāks sabiedriskajā sektorā, kur vidējās algas augušas mazāk.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top