Afganistānas kritums un ASV ārējā tirdzniecība

Afganistānas nonākšana talibu rokās pēc ASV izstāšanās no tās rada bažas par mūsu valsts ārējo tirdzniecību kopumā. Vai mūsu eksporta tirgi turpinās pirkt mūsu produktus un vai mūsu importa avoti turpinās nodrošināt mums preces un pakalpojumus? Vairumā gadījumu Afganistānas pieredzei būs maza ietekme, taču uzmanieties, kas notiek valstīs, kuras paļaujas uz ASV militāro aizsardzību.

Tiešais preču eksports uz Afganistānu ir ļoti zems – aptuveni divdesmit procenti no kopējā ASV eksporta. Šī tirgus zaudēšana nebūtu liels darījums. Bet kā ir ar citiem tirgiem?

Amerikas Savienotās Valstis noteikti ir zaudējušas uzticību pasaules sabiedriskajai domai. ASV saistības ārvalstīs apšaubīs biznesa un politiskie līderi visā pasaulē. Tas koncentrēsies uz valstīm, kuras pašlaik ir atkarīgas no ASV aizsardzības. Starptautiskie darījumi lielākoties attiecas uz labiem produktiem par labām cenām, ar politiku ar sekundāriem vai terciāriem rezultātiem. Taču notiekošie komerciālie darījumi zināmā mērā ir atkarīgi no partnervalstu politiskās stabilitātes. Šo stabilitāti var apšaubīt.

Starp potenciāli riskam pakļautajām valstīm mūsu lielākie tirdzniecības partneri ir Dienvidkoreja (3,6% no ASV preču eksporta) un Taivāna (2,1%). Var iedomāties, ka Ķīna, viņuprāt, ir iedrošinājusi mūsu vājumu Afganistānā. Viņi varētu nosūtīt savu armiju uz Taivānu un mudināt Ziemeļkoreju iebrukt Dienvidkorejā. Ķīna arī izaicināja Filipīnas Dienvidķīnas jūrā. Šai valstij ir jāpārdomā ASV apņemšanās aizsargāt savas ārējās teritoriālās prasības. Tomēr militāra konfrontācija starp ASV un Ķīnu šķiet maz ticama, lai gan nelielas problēmas ir gandrīz drošas.

Honkonga (1,7% no ASV eksporta) Lielbritānija un ASV jau bija pametušas Sji Dzjiņpina žēlastībai.

Vēl Tuvajos Austrumos ne Apvienotie Arābu Emirāti (1,0%), ne Saūda Arābija (0,8%) nevarētu izturēt Irānas uzbrukumu, ja ASV atteiktos palīdzēt.

Izraēla (0,7%) varētu sākt ļoti asu pretuzbrukumu Irānai vai jebkuram citam agresoram, taču ASV atbalsts noteikti palīdz atturēt naidīgumu.

Baltijas valstis Lietuva (0,1%), Igaunija (0,02%) un Latvija (0,02%) bez NATO palīdzības var maz ko darīt pret Krieviju, kas praksē nozīmē atbalstu ASV.

Tomēr viss nav zaudēts, neskatoties uz to, ka Amerika ir zaudējusi seju. Baidena administrācija un nākamie prezidenti, visticamāk, saskarsies ar jebkādu agresiju pret kādu no šīm valstīm.

Jau drīz pēc mūsu ierašanās Afganistāna ir izšķērdējusi ASV resursus – dzīvības, naudu un uzmanību. Bet iepriekšējie priekšnieki vai nu saprata, vai viņiem ieteica, ka aizbraukšana izskatīsies pēc Saigonas krišanas. Tāpat kā prezidenti Kenedijs un Džonsons, arī jaunie prezidenti nolēma, ka izmisīga kara turpināšana būtu labāka par apkaunojošu patiesības atzīšanu. Topošais prezidents Baidens un seši pēc viņa gaidāmie prezidenti atcerēsies izstāšanās politiskās sekas. Viņi turpinās atbalstīt mūsu sabiedrotos. Lai izvairītos no lielas konfrontācijas ar spēcīgu ārvalstu varu, var notikt kāds incidents vai divi, taču ASV, visticamāk, darīs visu, kas nepieciešams, lai atjaunotu zināmu uzticību kā aizsardzības partnerim.

Kuģošanas aizsardzība nākotnē var būt svarīgs jautājums. Lai droši piekļūtu Suecas kanālam, Sarkano jūru ieskaujošās valstis – Ēģipte, Saūda Arābija, Jemena, Džibutija, Eritreja un Sudāna – neiejaucas. Tas ir svarīgs jautājums ne tikai ASV, bet arī Eiropai un Ķīnai (kuras lielākā daļa eksporta uz Eiropu notiek caur Lamanšu). Visas ieinteresētās valstis, visticamāk, atbalstīs visus nepieciešamos kuģošanas aizsardzības pasākumus.

Līdzīgi var iedomāties, ka Ķīna pretendē uz tiesībām pārbaudīt kuģus, kas dodas uz Taivānu un kuri iet garām viņu valstij. Tas var būt pirmais solis ceļā uz lielāku kontroli pār Taivānu. ASV nespēja stāties pretī Ķīnai nostādītu Taivānu tādā pašā stāvoklī kā Afganistānas armija. Bez liela sabiedrotā palīdzības sakāve būtu droša. Un, ja sakāve ir droša, priekšlaicīga padošanās ir labāka nekā vēlā.

Turpmāk lielākā daļa ASV ārējās tirdzniecības turpināsies, neskatoties uz Amerikas prestiža zaudēšanu Afganistānas katastrofas dēļ. Bet meklējiet incidentu, kas definē ASV saistības pret konkrētu ārvalsti un mūsu ārvalstu saistību izpildi kopumā. Cerēsim, ka negadījums bija neliels un labdabīgs.