Advokāts saka, ka pirmais grozījums aizsargā ASV žurnālistus no kriminālvajāšanas, kas līdzīga Latvijai

21:23 GMT 31.03Saņemiet īsu saiti

https://cdn1.img.sputniknews.com/img/07e5/02/05/1081989053_0 9: 2918: 1642_1200x675_80_0_0_aa2c13653f54bfcc185c803f74f54d16.jpg

https://sputniknews.com/world/202103311082502544-lawyer-says-first-am Grozījums-protects-journalists-in-us-from-latvia-style-prosecution/

Vašingtona (Sputnik) – ASV uzņēmuma Marks & Sokolov dibinātājs un izpilddirektors Brūss Marks trešdien paziņoja Sputnik, ka ASV valdība izvairās no sankciju piemērošanas žurnālistiem, komentējot Sputnik reportiera kriminālvajāšanu Latvijā.

“Amerikas Savienoto Valstu valdība ir pieņēmusi politisku lēmumu neizmantot sankcijas, lai iejauktos žurnālistiem, iespējams, lai izvairītos no iespējamām problēmām saskaņā ar pirmo grozījumu, kas aizsargā preses brīvību,” viņš teica.

Dienas sākumā Baltijas valsts ģenerālprokurors atteicās apstrīdēt kriminālizmeklēšanu lietā par Sputnik Latvijas akcionāru Alu Berezovskaju, kas apsūdzēta par ES sankciju pārkāpšanu. Viņas advokāts apgalvoja, ka ES sankcijas tika noteiktas tikai pret Sputnik vecāku organizācijas vadītāju.

Bijušais Pensilvānijas senators Marks sacīja, ka saskaņā ar ASV tiesību aktiem sankcijas uz uzņēmumu neattiecas tikai tāpēc, ka to kontrolē melnajā sarakstā iekļauta persona. Viņš minēja “50 procentu likumu”, kas uzliek uzņēmumam sodu, ja vismaz 50 procenti no tā pieder “aizliegtai” personai.

“Tādējādi, ja vien sankcijas netiks noteiktas pašam uzņēmumam, amerikānis vai ārvalstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs var ar to rīkoties kopumā,” viņš teica, piebilstot, ka ir daži izņēmumi, tostarp uzņēmumi, kuru mērķis ir Krimas sankciju režīms.

Vairāki žurnālisti, kas Latvijā strādā Sputnik, decembrī tika apsūdzēti par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu. Viņu dzīvokļi tika pārmeklēti, un viņiem tika liegta iespēja atstāt valsti. Viņus notiesājot, viņiem draud lielas naudas soda naudas vai ieslodzījums.

Krievija kritizēja Latviju par plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpšanu.

Īpaši Krievijas Ārlietu ministrija nosodīja Rīgas rīcību, raksturojot tās kā “klaju piemēru demokrātiskas sabiedrības pamatu graušanai, un paziņoja, ka ir gatava izvirzīt šo jautājumu EDSO ministru padomē”.