“Mēs bijām koncentrējušies uz savu mērķi,” pirmdien sacīja IDF pārstāvis pulkvežleitnants Ričards Hehts, atsaucoties uz augsta ranga Hamas komandieri Ibrahimu Bijari. “Mēs zinām, ka viņš tika noslepkavots.”
Kopš konflikta sākuma gandrīz 10 000 palestīniešu ir nogalināti, saskaņā ar Gazas Veselības ministrijas datiem, Izraēlas militārpersonām spiežot iznīcināt joslā valdošo kaujinieku grupējumu Hamas. Lai gan Izraēlas amatpersonas uzstāj, ka katrs streiks ir jāapstiprina ar likumu, eksperti saka, ka uz to attiecas iesaistīšanās noteikumi. KlasificētŠķiet, ka tajā ir ietverts augstāks civiliedzīvotāju upuru slieksnis nekā iepriekšējās kaujas kārtās.
“Vienmēr tika veikti apzināti centieni ierobežot civiliedzīvotāju upuru skaitu dažos gadījumos, kad bombardējām apgabalos, kur zinājām, ka būs civiliedzīvotāju upuri,” sacīja IDF starptautiskais pārstāvis Džonatans Konriks. Viņš nekomentēja, vai Izraēla ir mainījusi savus iesaistīšanās noteikumus, un apsūdzēja Hamas bojāgājušo skaita palielināšanā.
“Būtībā bruņota konflikta likumi rada līdzsvaru” starp uzbrukuma militārajām priekšrocībām un paredzamo kaitējumu civiliedzīvotājiem, sacīja Pnina Šaveta Baruča, bijusī Izraēlas militārpersonu padomniece juridiskajos jautājumos.
“Jo lielākas ir militārās priekšrocības, jo lielāks kaitējums civiliedzīvotājiem tiek uzskatīts par proporcionālu,” viņa sacīja, raksturojot Izraēlas loģiku, sakot, ka jebkurš kaitējums civiliedzīvotājiem ir nejaušs, nevis tīšs.
Šo aprēķinu sekas viļņojas visās Gazas slimnīcās un morgos. Ir nogalinātas veselas ģimenes; Bērnus apglabā kopā ar vecākiem masu kapos. Reidi skāra ūdenstorņus, maizes ceptuves, skolas un ātrās palīdzības automašīnas. Cilvēktiesību grupas ir minējušas arvien lielāku skaitu triecienu kā iespējamos kara noziegumus un mudinājušas veikt starptautisku izmeklēšanu.
Pagājušajā mēnesī komentāros Starptautiskās Krimināltiesas prokurors Karims Kāns sacīja, ka ikvienam konflikta militāro lēmumu pieņēmējam ir “skaidri jāapzinās, ka viņiem tiks lūgts pamatot katru triecienu pret katru civilo mērķi”.
Starptautiskie tiesību akti nosaka, ka armijām skaidri jānošķir civiliedzīvotāji no kaujiniekiem un jāveic visi iespējamie piesardzības pasākumi, lai novērstu kaitējumu civiliedzīvotājiem. Proporcionalitātes princips aizliedz armijām nodarīt civiliedzīvotāju zaudējumus, kas ir “pārmērīgi”, salīdzinot ar tiešo militāro priekšrocību, kas sagaidāma trieciena brīdī.
Tas ir neprecīzs standarts un prasa pilnīgu izmeklēšanu, sarežģīts uzdevums aktīvā kara zonā. Tas, kā Izraēla izvēlas savus mērķus, ir apslēpts ar noslēpumu, tāpēc ekspertiem ir ārkārtīgi grūti spriest par tās leģitimitāti. Amerikāņu amatpersonas apgalvo, ka nezina, kā tieši Izraēlas militārie vadītāji novērtē civiliedzīvotāju upuru slieksni, pat ja viņi publiski mudina Izraēlu samazināt nevainīgo nogalināšanu.
Kāda augsta ranga Valsts departamenta amatpersona laikrakstam The Washington Post, vēloties palikt anonīma, lai apspriestu sensitīvas sarunas, sacīja, ka izraēlieši pēdējo dienu laikā ir dramatiski samazinājuši uzlidojumu skaitu, kas ir iespējama zīme, ka amerikāņu vēstījums ir sadzirdēts. Amatpersona piebilda, ka streiki joprojām rada lielus zaudējumus.
Jabalijas uzbrukumā, kurā tika iznīcināta vesela dzīvojamā ēka, Izraēlas armija norādīja, ka tika rūpīgi plānots mērķēt uz ievērojamu Hamas figūru tuneļos zem bēgļu nometnes.
Konriks sacīja: “Mēs viņu piekāvām, un viņš tika izvests, un kopā ar viņu tika nogalināti desmitiem Hamas aktīvistu.” “Protams, ir skumji un žēl, ka ir nogalināti civiliedzīvotāji, taču tas ir likumīgs militārs mērķis.”
Speciālisti norāda, ka, aprēķinot riskus civiliedzīvotājiem, militārie plānotāji varēja pamatoti lēst, ka upuru skaits mērāms simtos.
“Jabalijas trieciens, jo tas bija plānots uzbrukums, parāda, ka Izraēlai ir jāpacieš civiliedzīvotāju upuri, kas ir lielāki par tiem, ko izmanto, piemēram, ASV gaisa spēki karā pret ISIS,” sacīja Marks. Latimers, Civiltiesību uguns pārtraukšanas centra izpilddirektors.
14. oktobrī, tikai nedēļu pēc kara, Izraēlas gaisa spēki Viņš teica Tā nometa 6000 bumbu uz Hamas mērķiem Gazā. Turpretim ASV vadītā koalīcija visā 2019. gadā, kas ir visvairāk nāvējošo aviācijas bombardēšanas gads, uz Afganistānu nometa nedaudz vairāk nekā 7300 bumbas.
Kopš tā laika IDF ir sniegusi tikai sporādiskus atjauninājumus par veikto triecienu skaitu.
Cita administrācijas amatpersona laikrakstam The Washington Post sacīja, ka Izraēlas aprēķini par pieņemamo civiliedzīvotāju upuru līmeni acīmredzami atšķiras no ASV aprēķiniem, taču uzstāja, ka katra trieciena novērtēšanai ir ieviests spēcīgs process. Viņi runāja ar nosacījumu, ka viņi paliks anonīmi, lai runātu par sensitīvām sarunām.
“Profesionāliem amerikāņu konfliktu novēršanas un kampaņu vadības sarunu biedriem ir bijušas šīs diskusijas” ar Izraēlas kolēģiem, sacīja Valsts departamenta vecākā amatpersona.
Amerikas Savienotās Valstis sniedz Izraēlas armijai militāro un izlūkošanas atbalstu, un tāpēc saskaņā ar Ženēvas konvencijām tām ir jānodrošina, lai gaisa triecieni Gazā nepārkāptu starptautiskās tiesības.
Šķita, ka svētdien IDF pārstāvis Daniels Hagari norādīja, ka var tikt vērstas pret lielajām slimnīcām, atsaucoties uz to, ka kaujinieki tās izmantojuši, lai apšaudītu Izraēlas spēkus. Viņš raksturoja medicīnas iestādes kā “būtisku daļu… [Hamas’s] Kara mašīna,” viņi mudināja evakuēties.
Medicīniskās palīdzības organizācijas un ārsti slimnīcās atkārtoti uzsvēra, ka nespēj ievērot noteikumus. Iestādes ir pārpildītas ar simtiem cilvēku, no kuriem daži izmanto dzīvības uzturēšanu, kā arī jaundzimušie inkubatoros. Tūkstošiem pārvietoto iedzīvotāju arī guļ slimnīcas teritorijā, uzskatot, ka viņi ir drošāki par izpostītajiem rajoniem, no kuriem viņi aizbēga.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu karu pret ekstrēmistiem ir formulējis eksistenciālā izteiksmē. Viņš sacīja, ka grupējums un tās infrastruktūra, kas izplatās starp Gazas joslas iedzīvotāju vairāk nekā diviem miljoniem civiliedzīvotāju, var tikt iznīcināta un tiks iznīcināta.
Baruhs sacīja, ka Hamas uzbrukuma Izraēlai brutalitāte 7.oktobrī, kurā gāja bojā vairāk nekā 1400 cilvēku, saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem sniedz Izraēlai lielāku brīvību rīkoties pašaizsardzības nolūkos. “Diemžēl vienīgais veids, kā sevi aizstāvēt, ir izmantot lielu spēku un kaitēt civiliedzīvotājiem, jo cita ceļa nav.”
Taču eksperti norāda, ka proporcionalitātes princips nav mainījies.
Svētdien Hajri atklāja Izraēlas spēku brīdinājumu skaitu palestīniešu civiliedzīvotājiem evakuēties no bombardētajām teritorijām: no debesīm tika nomestas 1 524 000 skrejlapu, uz mobilajiem tālruņiem nosūtīti aptuveni 6 miljoni ziņojumu un 20 000 tālruņa zvanu.
Bet Gaza ir viena no visblīvāk apdzīvotajām teritorijām pasaulē. Tā kā izejas ir slēgtas visiem, izņemot ārvalstu pilsoņus un dažus ievainotos palestīniešus, un pāri joslai krīt bumbas, civiliedzīvotājiem nav lietderīgas bēgšanas vietas.
Tā kā Izraēlas iepriekš pārbaudīto triecienu vietu saraksts ir izsmelts, tās gaisa kampaņas uzmanības centrā ir tā sauktā dinamiskā mērķēšana, kur lēmumi tiek pieņemti salīdzinoši ātri — pieeja, kas ir novedusi pie lieliem civiliedzīvotāju upuriem citos gaisa karos, tostarp šajā. viens. ASV vadītā koalīcija pret ISIS Irākā un Sīrijā.
Bijušais aizsardzības izlūkošanas analītiķis Marks Garlasko sacīja, ka pārmaiņām būs “cilvēciskā kaitējuma sekas”. “Pārslēdzoties uz dinamisko mērķauditorijas atlasi, jūs daudz ātrāk novērtējat papildu bojājumus un nevarat veikt tik daudz piesardzības pasākumu.”
Eksperti saka, ka Izraēla var būt aklāka nekā iepriekšējos periodos, jo simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju meklē patvērumu jaunās vietās, dažkārt pārvietojoties vairākas reizes nedēļā, lai meklētu drošību.
“Kara pirmajās dienās izraēlieši zinās daudz. “Viņi zinās dzīves modeļus un var veikt precīzas papildu zaudējumu aplēses,” sacīja Rīdingas universitātes starptautisko tiesību profesors Maikls Šmits, kurš 20 gadus strādāja ASV gaisa spēkos kā tiesas jurists.
“Šajā brīdī kara telpā šie sliekšņi noteikti būs nedaudz zemāki nekā tie bija pirmajā dienā.”
Ir arī jautājumi par izlūkdatu stiprumu, kas izmantots, lai atlasītu mērķus Gazā, mazāk nekā mēnesi pēc tam, kad tūkstošiem Hamas aktīvistu veica postošu negaidītu uzbrukumu Izraēlas teritorijai.
“Tas rada jautājumus par to, cik labi ir IDF izlūkdati, un tas ietekmē mērķēšanas ieviešanu priekšgalā, kā arī civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem nodarītā papildu kaitējuma novērtēšanu,” sacīja Braiens Finucane, Crisis Group vecākais padomnieks. informēja IDF. ASV valdība par cīņu pret terorismu un militāra spēka izmantošanu.
Šmits sacīja, ka, ņemot vērā nemierus, kas valda okupētajā Rietumkrastā, un raķetes, kas lido gar tās robežu ar Libānu, Izraēlas novērošanas līdzekļi var tikt pakļauti nopietnam spiedienam. “Aprēķins saka: man jāvēro ziemeļi. Man ir jāvēro visi šie citi apgabali. Tāpēc es nevaru atvēlēt visus savus resursus Gazai.”
Bojāgājušo skaitam svētdien turpinot pieaugt, spridzināšanas kampaņas ietekmi uz palestīniešiem varēja redzēt nereģistrētās fotogrāfijās, kuras tiešsaistē kopīgojis plastiskās un rekonstruktīvās ķirurgs Gasans Abu Sitta, kurš strādā reģiona lielākajā slimnīcā. Kādai 9 gadus vecai meitenei roka ar šrapneļa palīdzību bija iegriezusi tik dziļi, ka tā atgādināja haizivs kodumu. Tāda paša vecuma zēnam bija vaļā mute.
“Pat ja katram gaisa triecienam Gazā bija juridisks pamatojums, šis konflikts ir bijis postošs Gazas iedzīvotājiem,” sacīja Finucane. “Iekļaušanās likumā jūs aizvedīs tikai tik tālu.”
Birnbaums ziņoja no Telavivas. Melānija Lidmena Telavivā piedalījās šajā ziņojumā.