Ukrainas prezidents trešdien publiskojis video, kurā redzams, viņaprāt, Krievijas raķete trāpīja daudzdzīvokļu ēkai Zaporožjjas pilsētas dienvidaustrumos pēc tam, kad Krievija palaida sprādzienbīstamus bezpilota lidaparātus, kas nogalināja vismaz četrus cilvēkus kopmītnēs. Kijeva pirms rītausmas.
Tikai dažas stundas iepriekš Japānas premjerministrs pameta Ukrainas galvaspilsētu pēc atbalsta izrādīšanas valstij.
Tajā pašā dienā Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins pameta Maskavu Pēc viņa priekšlikuma izbeigt karu apspriešanasko Rietumi noraidīja kā sākumu.
Video, ko prezidents Volodimirs Zelenskis ievietoja telegrammā, šķiet, ir slēgtas televīzijas kadri, kas iemūžināja brīdi, kad raķete trāpīja deviņstāvu daudzdzīvokļu ēkai uz aizņemta ceļa.
Ukrainas mediji publicēja attēlus, kuros redzami pārogļojušies dzīvokļi vairākos bojāto ēku stāvos, no kuriem dažos paceļas liesmas. Upuru skaits nav zināms.
Taču Maskavas ieceltās Zaporožjes apgabala daļas reģionālās administrācijas amatpersona Vladimirs Rogovs apgalvoja, ka ēkai trāpījusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete, kas palaista, lai pārtvertu Krievijas raķeti.
Viņš neminēja nekādus pierādījumus, kas pamatotu savu apgalvojumu.
Krievija noliedza, ka būtu mērķējusi uz dzīvojamiem rajoniem, lai gan artilērijas un raķešu apšaudes ik dienas skāra dzīvojamās ēkas un civilo infrastruktūru. Krievijas amatpersonas ir vainojušas Ukrainas pretgaisa aizsardzību dažos no pagātnē nāvējošākajiem uzbrukumiem dzīvojamām ēkām, sakot, ka pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietošana dzīvojamos rajonos apdraud civiliedzīvotājus.
Viena vidusskola un divas kopmītnes Ržišivas pilsētā, kas atrodas uz dienvidiem no Ukrainas galvaspilsētas, tika daļēji iznīcināta nakts bezpilota lidaparāta uzbrukumā, paziņoja vietējās amatpersonas. Cik cilvēku tobrīd atradās kopmītnēs, nebija skaidrs.
Kopmītņu piektajā stāvā no drupām izcelts 40 gadus veca vīrieša līķis, informē reģiona policijas priekšnieks Andrejs Ņepetovs.
Vairāk nekā 20 cilvēki ir hospitalizēti, sacīja Ņepetovs, un vēl vairāki nav pamanīti.
Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 16 no 21 Krievijas palaistā bezpilota lidaparāta. Pilsētas militārā administrācija ziņoja, ka astoņi no viņiem nometuši lodes netālu no galvaspilsētas. Citi bezpilota lidaparātu triecieni skāruši Hmeļnickas reģionu valsts centrā un rietumos.
Bezpilota lidaparātu aizsprosti un citi Krievijas uzbrukumi, kas skar civilo infrastruktūru, ir izraisījuši skarbu prezidenta Volodimira Zeļenska reakciju dienu pēc tam, kad Sji un Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsprieda Ķīnas priekšlikumus sarunās par kara izbeigšanu.
“Vairāk nekā 20 nāvējoši Irānas bezpilota lidaparāti, kā arī raķetes, daudzas bombardēšanas reizes, un tas ir tikai vienā no pēdējām Krievijas terora naktīm,” tviterī rakstīja Zelenskis.
Viņš rakstīja: “Katru reizi, kad Maskavā kāds mēģina dzirdēt vārdu “miers”, tur tiek dota cita pavēle ar šādiem noziedzīgiem sitieniem.”
Japānas premjerministrs Fumio Kišida, pašreizējais Septiņu valstu grupas prezidents, otrdien pārsteiguma vizītē ieradās Kijevā, paužot atbalstu Zelenska valdībai, kad viņa Āzijas sāncensis Sji nostājās Putina pusē.
Pēc atgriešanās Polijā trešdienas rītā Kišida sacīja, ka sarunās ar Zelenski ir paudis Japānas un G7 “nelokāmo solidaritāti” pret Ukrainu.
Japānas valdības galvenais pārstāvis trešdien sacīja, ka Kišidas vizītei Ukrainā ir “liela nozīme” Japānas turpmākajam atbalstam šai valstij.
“Ar premjerministra Kišidas vizīti Ukrainā Japāna spēja parādīt ne tikai citām G7 dalībvalstīm, bet arī starptautiskajai sabiedrībai, tostarp globālo dienvidu valstīm, apņēmību iestāties par uz noteikumiem balstīto starptautisko sabiedrību,” sacīja Hirokazu Matsuno. .
Kišīdas vizīte pievērsa uzmanību Sji braucienam uz Maskavu, kur viņš popularizēja Pekinas miera priekšlikumu Ukrainai, ko Rietumvalstis jau ir noraidījušas kā veidu, kā nostiprināt Maskavas sasniegumus. Sji pameta Maskavu trešdienas agri.
Sji un Kišidas vizītes, kas atrodas 800 kilometru (500 jūdzes) attālumā viena no otras, atklāja, kā valstis gandrīz 13 mēnešus ilgā kara laikā ierindojās aiz Maskavas vai Kijevas.
Kopīgā paziņojumā Krievija un Ķīna uzsvēra nepieciešamību “respektēt visu valstu likumīgās drošības bažas”, lai atrisinātu konfliktu, atkārtojot Maskavas argumentu, ka tā ir nosūtījusi karaspēku, lai nepieļautu, ka ASV un tās NATO sabiedrotie pārvērš valsti par pretkrievu cietokšņa valsts.
Turpretim Kišida Krievijas iebrukumu nodēvēja par “kaunu, kas grauj starptautiskās tiesiskās kārtības pamatus” un solīja “turpināt atbalstīt Ukrainu, līdz tiks atjaunots miers skaistajās ukraiņu zemēs”.
Ukrainas Finanšu ministrija trešdien paziņoja, ka ir vienojusies ar Starptautisko Valūtas fondu par aizdevuma paketi 15,6 miljardu dolāru apmērā, kuras mērķis ir nostiprināt Kijevas finanses. Krievijas iebrukums kropļoja ekonomiku, un Ukrainas amatpersonas cer, ka SVF vienošanās mudinās arī viņu sabiedrotos sniegt finansiālu atbalstu.
___
Sekojiet AP reportāžām par karu Ukrainā: https://apnews.com/hub/russia-ukraine
