Putins karu uzskata par cīņu par Krievijas izdzīvošanu

Prezidents Vladimirs Putins konfrontāciju ar Rietumiem par Ukrainas karu raksturojis kā eksistenciālu cīņu par Krievijas un krievu tautas izdzīvošanu un paziņojis, ka viņam ir jāņem vērā NATO kodolspējas.

Gadu pēc pavēles iebrukt Ukrainā Putins karu arvien vairāk piesaka kā Krievijas vēstures noteicošo brīdi, un uzskata, ka uz spēles ir likta Krievijas un tās tautas nākotne.

“Viņiem ir viens mērķis: likvidēt bijušo Padomju Savienību un tās būtisko daļu – Krievijas Federāciju,” Putins sacīja valsts televīzijai Rossija 1 trešdien ierakstītā, bet svētdien publiskotā intervijā.

NATO un Rietumi ir noraidījuši šo apgalvojumu, sakot, ka to mērķis ir palīdzēt Ukrainai aizsargāties pret neizprovocētu uzbrukumu.

Putins sacīja, ka Rietumi vēlas sašķelt Krieviju un pēc tam pārņemt kontroli pār pasaulē lielāko izejvielu ražotāju, kas, viņaprāt, var novest pie daudzu Krievijas tautu, tostarp etnisko krievu vairākuma, iznīcināšanas.

“Es pat nezinu, vai tāda etniskā grupa kā krievu tauta spēs izdzīvot tādā formā, kādā tā pastāv šodien,” sacīja Putins. Viņš sacīja, ka Rietumu plāni ir uzvilkti uz papīra, taču viņš neteica, kur.

ASV noliedza savu vēlmi iznīcināt Krieviju, savukārt prezidents Džo Baidens brīdināja, ka konflikts starp Krieviju un NATO var izraisīt Trešā pasaules kara sākšanos, lai gan viņš arī norādīja, ka Putinam nevajadzētu palikt pie varas.

Putins sacīja, ka desmitiem miljardu dolāru ASV un Eiropas militārajā palīdzībā Ukrainai liecina, ka Krievija tagad saskaras ar vienu un to pašu NATO, kas ir aukstā kara murgs gan padomju, gan Rietumu līderiem.

Ukraina saka, ka tā neliksies mierā, kamēr no Ukrainas netiks izraidīti pēdējie Krievijas karavīri, tostarp no Krimas, ko Krievija anektēja 2014.gadā.

Krievija

Putina eksistenciālais kara ietvars ļauj 70 gadus vecajam Kremļa priekšniekam virzīt krievu tautu uz daudz dziļāku konfliktu, vienlaikus dodot viņiem lielāku brīvību attiecībā uz ieroču veidiem, ko viņi kādreiz var izmantot.

Krievijas oficiālā kodoldoktrīna atļauj izmantot kodolieročus, ja tie – vai cita veida masu iznīcināšanas ieroči – tiek izmantoti pret to, vai ja tiek izmantoti konvencionālie ieroči, apdraudot “pašu valsts pastāvēšanu”.

Putins ir norādījis, ka ir gatavs izjaukt kodolieroču kontroles arhitektūru, tostarp lielvalstu kodolizmēģinājumu apturēšanu, ja vien Rietumi neatkāpsies Ukrainā.

Un otrdien viņš centās uzsvērt Krievijas apņēmību Ukrainā, apturot ievērojamo kodolieroču kontroles līgumu, paziņojot, ka kaujas misijā būs jaunas stratēģiskās sistēmas, un brīdinot, ka Maskava varētu atsākt kodolizmēģinājumus.

Putins sacīja, ka Krievija atsāks diskusijas tikai pēc tam, kad tiks ņemti vērā Francijas un Lielbritānijas kodolieroči.

Krievijai, kas mantojusi PSRS kodolieročus, ir pasaulē lielākās kodollādiņu rezerves. Laikraksts norāda, ka tajā ir vairāk kaujas lādiņu nekā ASV, Francijā un Lielbritānijā kopā Amerikas zinātnieku federācija.

“Mūsdienu apstākļos, kad visas vadošās NATO valstis ir paziņojušas, ka viņu galvenais mērķis ir sagādāt mums stratēģisku sakāvi, lai, kā saka, ciestu mūsu cilvēki, kā mēs varam ignorēt viņu kodolspējas šajos apstākļos?” Putins teica.

Putins sacīja, ka lielākais rezultāts pagājušajā gadā bija Krievijas tautas vienotība.

Reuters ziņo, rediģēja Džejs Folkonbridžs un Tomass Janovskis

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.