Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja piektdien paziņoja, ka tās mēģinājums evakuēt iedzīvotājus aplenktajā ostas pilsētā Mariupolē ir cietis neveiksmi, taču sestdien tā mēģinās vēlreiz.
“Šodien mūsu komanda mēģināja nodrošināt drošu pārvietošanos ārpus Mariupoles,” sacīja Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja Viņš teikts piektdien izplatītajā paziņojumā Twitter. “Taču man bija jāatgriežas Zaporožžjā, jo apstākļi neļāva virzīties uz priekšu. Rīt mēģināsim vēlreiz.”
Mariupoles mēra palīgs Petro Andrjušenko sacīja, ka pilsēta joprojām ir slēgta iebraukšanai un ir “ārkārtīgi bīstama” cilvēkiem, kas mēģina pamest. Viņš piebilda, ka Krievijas spēki kopš ceturtdienas ir bloķējuši humānās palīdzības piegādes, vēsta Reuters.
Pēdējo nedēļu laikā desmitiem tūkstošu cilvēku ir spējuši izkļūt no Mariupoles caur humanitārajiem koridoriem, līdz pagājušajai nedēļai samazinot pilsētas iedzīvotāju skaitu no 430 000 līdz 100 000.
USA Today pa tālruni:Pievienojieties jaunajam Krievijas un Ukrainas kara kanālam, lai saņemtu atjauninājumus tieši savā tālrunī.
Jaunumi nāk pie jums: Saņemiet jaunāko informāciju par situāciju Ukrainā. Reģistrējies šeit
Arī piektdien Krievijas amatpersonas apsūdzēja Ukrainu uzbrukumā degvielas bāzei Belgorodā, kas būtu pirmais Ukrainas gaisa trieciens Krievijas teritorijā, ja tas apstiprināsies. Taču Ukrainas amatpersonas vēlāk noliedza jebkādu saistību. Krievija jau iepriekš ziņoja par pārrobežu bombardēšanu no Ukrainas, tostarp par incidentu pagājušajā nedēļā, kurā gāja bojā militārais kapelāns, bet ne par iebrukumu tās gaisa telpā.
Jaunākie sasniegumi:
Piektdien tika atsāktas sarunas, lai pārtrauktu kaujas starp Krieviju un Ukrainu.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 153 bērni un 245 ievainoti, liecina Ukrainas prokuratūras piektdien publicētā telegrammas ziņa. Lielākā daļa bērnu bija inficēti Kijevas reģionā.
Pilsētas dome piektdien Telegram ierakstā norādīja, ka Mariupoles infrastruktūras atjaunošana kara postījumu dēļ izmaksās vismaz 10 miljardus dolāru. Mērs Vadims Boičenko sacīja, ka maksās par reparācijām no Krievijas, lai kompensētu Mariupoles un tās pilsoņu “ciešanas un zaudējumus”.
– Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien izdeva dekrētu, pieprasot maksāt par dabasgāzi rubļos, taču šķiet, ka tas ir mīkstinājis rīkojumu, atļaujot veikt maksājumus dolāros un eiro, izmantojot noteiktu banku.
Kāda Ukrainas amatpersona sacīja, ka Mariupole joprojām ir “ārkārtīgi bīstama”, jo pilsoņi mēģina aizbēgt
Humānās palīdzības grupas cenšas izvest civiliedzīvotājus no aplenktās ostas pilsētas Mariupoles piektdiena neizdevās.
ICRC komanda plānoja iebraukt Mariupolē, lai piegādātu ārkārtas humāno palīdzību un sāktu iedzīvotāju evakuāciju, taču tai bija jāatgriežas Zaparožjijā.
Mariupoles dome piektdien paziņoja, ka Sarkanā Krusta un Ukrainas Valsts ārkārtas palīdzības dienesta pavadītajos autobusos būs vairāk nekā 2000 pilsoņu. Krievijas armija paziņoja, ka ir apņēmusies panākt pamieru starp Mariupoli un Zaporožju.
Taču Mariupoles mēra palīgs Petro Andrjušenko piektdien sacīja, ka pilsēta joprojām ir slēgta iebraukšanai un ka tā ir “ārkārtīgi bīstama” cilvēkiem, kas mēģina izbraukt, vēsta Reuters. Viņš piebilda, ka Krievijas spēki kopš ceturtdienas ir bloķējuši humānās palīdzības piegādi.
“Šie centieni ir bijuši un joprojām ir ļoti sarežģīti.” Piektdien Twitter rakstīja Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja.
Neskatoties uz lielo pūliņu neveiksmi piektdien, mazākām grupām izdevās pamest pilsētu ar privāto transportu The New York Times Tas tika ziņots, atsaucoties uz premjerministra vietnieces Irinas Vereshukas paziņojumu savā vietnē Telegram. Evakuētie no Berdjanskas un daži no Mariupoles ierodas reģistrācijas centrā Zaporožžjā ar speciāliem transportlīdzekļiem un autobusiem ar somām un mājdzīvniekiem, liecina vietnes fotoattēli.
Ella Lee un Ndia Yancy Prague
Kas notiek un kur:Krievijas iebrukuma Ukrainā kartēšana un izsekošana
Vizuālie materiāli:Mariupoles iznīcināšana
Ukraina noraida Kremļa apgalvojumus par gaisa triecienu Krievijas degvielas bāzei
Vjačeslavs Gladkovs, Belgorodas apgabala gubernators, Ievietots telegrammā piektdien Divi Ukrainas helikopteri ceturtdienas vakarā veica uzlidojumu naftas rūpnīcai Belgorodā, aptuveni 21 jūdzes attālumā no Krievijas robežas ar Ukrainu.
Gladkovs sākotnēji rakstīja, ka ievainoti divi naftas strādnieki, taču vēlāk sacīja, ka cietušo nav. Krievijas naftas kompānija Rosņeftj, kurai pieder degvielas bāze, atsevišķā paziņojumā norādīja, ka ugunsgrēkā neviens nav cietis. Saskaņā ar Reuters.
Kijeva noliedza savu saistību ar uzbrukumu.
“Nez kāpēc viņi saka, ka mēs to izdarījām, bet saskaņā ar mūsu informāciju tas neatbilst realitātei,” Ukrainas televīzijai sacīja Ukrainas Drošības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs.
Pieaug spriedze starp Rietumvalstīm un Ķīnu
Eiropas Savienības līderi piektdien paziņoja Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam, ka Ķīna kaitēs savai globālajai reputācijai, ja tā sniegs Krievijai ekonomisku vai militāru palīdzību.
“Mēs esam aicinājuši Ķīnu izbeigt karu Ukrainā,” pēc sanāksmes žurnālistiem Briselē sacīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels. Saskaņā ar Washington Post. “Ķīna nevar pievērt acis uz Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem.”
Lai gan Ķīna saka, ka tā nenostājas konfliktā, tā ir paziņojusi par “bezrobežu” partnerību ar Maskavu, ir atteikusies nosodīt iebrukumu, iebilst pret sankcijām pret Krieviju un regulāri pārspīlē Krievijas dezinformāciju par konfliktu, tostarp neatsaucoties uz to kā iebrukums.Vai karš saskaņā ar krievu praksi.
Amerikas un Eiropas līderi cenšas panākt sarežģītu līdzsvaru ar Ķīnu, brīdinot tautu par Ukrainu un cerot saglabāt attiecības.
No otras puses, Ķīna iepriekš piektdien apsūdzēja ASV kara musināšanā Ukrainā, sakot, ka NATO būtu bijis jālikvidē pēc Padomju Savienības sabrukuma.
“Kā galvenās Ukrainas krīzes vaininieces un ierosinātājas ASV lika NATO iesaistīties piecās paplašināšanās kārtās austrumu virzienā pēdējo divu desmitgažu laikā pēc 1999.gada,” žurnālistiem ikdienas brīfingā sacīja Ārlietu ministrijas pārstāvis Džao Lidzjans.
Legians piebilda, ka NATO dalībvalstu skaits ir pieaudzis no 16 līdz 30, un tās virzās uz austrumiem un “soli pa solim iespiežot Krieviju sienā”.
– Ella Lī
16 ASV koledžas piešķir Ukrainas prezidentam goda grādu
16 amerikāņu koledžu grupa, no kurām viena ir ukraiņu izcelsmes, plāno izsniegt Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim goda rakstus.
Manor College, privāta katoļu institūcija Pensilvānijā, kuru 1947.gadā dibināja ukraiņu mūķenes, sacīja, ka Zelenskis “iemieso vadību krīžu laikā un rūpes par saviem cilvēkiem, kuri ir pelnījuši šo grādu”, teikts paziņojumā presei.
Pārējās 15 koledžas ietver Adriana koledžu Mičiganā, Barda koledžu Ņujorkā, Lenuāras-Rainas universitāti Ziemeļkarolīnā un Šenandoas universitāti Virdžīnijā. Grupa mudina citas universitātes “pievienoties prezidenta Zelenska varonības un viņa drosmīgo pūliņu aizsardzībai Rietumu civilizācijai atpazīstamības palielināšanā”.
Muižas koledža paziņoja, ka Ukrainas goda konsule Filadelfijā Irina Mazura šo grādu pieņems Zelenska vārdā.
Alfrēda universitātes prezidents Marks Zubans jautāja Ukrainas vēstniecībai, vai Zelenskim izdosies iegūt grādu ar video palīdzību. Democrat & Chronicle, daļa no ASV TODAY tīkla. Vēstniecība teica nē, jo viņš bija iesaistīts karā.
– Kriss Kvintana
Miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju atsāksies piektdien
Krievija un Ukraina piektdien atsāka sarunas tiešsaistē. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis ievietojis notiekošo sarunu fotoattēlu, un Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska birojs aģentūrai Associated Press apstiprināja, ka sarunas ir atsāktas.
Tikmēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka iespējamais uzbrukums Krievijas degvielas bāzei “nevar tikt uzskatīts par komfortablu apstākļu radīšanu sarunu turpināšanai”. Par to ziņoja Krievijas valsts mediji.
Abas valstis otrdien rīkoja klātienes sarunas Turcijā, ANO uzstājot uz pamieru Krievijas brutālajā iebrukumā. Krievijas ziņu aģentūra Tass vēstīja, ka sarunas notikušas Turcijas prezidenta birojā Stambulā un ilga vairāk nekā trīs stundas.
Otrdienas sarunās neizdevās panākt izrāvienu, tāpēc prezidents Džo Baidens šīs nedēļas sākumā apsolīja Ukrainai sniegt papildu palīdzību 500 miljonu dolāru apmērā.
– Selēna Tibora
Kā ukraiņu studenti ASV tiek galā ar karu tūkstošiem jūdžu attālumā
Dartmutas koledžas pirmkursniece Marta Hoļevska ir organizējusi mītiņus universitātes pilsētiņā, lai veicinātu izpratni par karu Ukrainā, lai neļautu viņai lasīt ziņas un uztraukties par ģimeni. Viņas māte, māsas un vecmāmiņa bija spiestas bēgt uz Rietumukrainu, kamēr viņas tēvs palika dzimtajā pilsētā Zaporožhjā.
“Jūs nokļūstat tādā alternatīvā pasaulē, kur jūs neatrodaties Amerikā un neatrodaties Ukrainā, jūs atrodaties kaut kur pa vidu,” viņa sacīja, raksturojot savu pieredzi kā “PTSD”.
“Ir patiešām grūti pārdzīvot krīzi savā valstī, kad neesat savā valstī,” sacīja Starptautiskās izglītības institūta līdzpriekšsēdētāja Sāra Elčmane. “Varbūt mājā bija cilvēki, kas maksātu par izglītību, un tas vairs nepastāv.”
Eilčmans sacīja, ka Starptautiskās izglītības institūts ir uzsācis dotācijas un stipendijas, lai nodrošinātu resursus studentiem. Campus biroji arī atvieglo ārkārtas finansējumu un nodrošina garīgās veselības resursus. Tikmēr dažas iestādes palīdz studentiem iegūt pagaidu aizsardzības statusu, kas pasargās viņus no izraidīšanas turpmākos 18 mēnešus. Vairāk lasiet šeit.
– Ndia Yancy Prāga
Krievijas spēki pēc ilgstošas iedarbības atstāj Černobiļu
Krievijas militārie spēki piektdienas sākumā pameta ļoti piesārņoto Černobiļas atomelektrostaciju, Atdot kontroli ukraiņiem.
Maskava pārņēma kontroli pār Černobiļu uz vairāk nekā mēnesi. Pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, Krievijas spēki pagājušajā nedēļā iznīcināja jaunu laboratoriju rūpnīcā, kas uzlabo radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un kurā atradās “ļoti aktīvi paraugi un radionuklīdu paraugi”.
Citas ziņas liecina, ka vairāk nekā 100 rūpnīcas strādnieku marta sākumā tur bija iestrēguši vairāk nekā 12 dienas pēc tam, kad to sagūstīja Krievijas spēki.
Ukrainas valsts enerģētikas uzņēmums Energoatom paziņoja, ka Krievijas izstāšanos no Černobiļas izraisīja karavīri, kas saņēmuši “lielas devas” radiācijas, rakjot ierakumus mežā aizlieguma zonā ap slēgto rūpnīcu. Bet neatkarīga apstiprinājuma tam nebija.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka Krievijas izstāšanās no valsts ziemeļiem un centra ir tikai militāra taktika.
Piektdien preses konferencē Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels M. Saskaņā ar New York Times. Grosi piebilda, ka starojums rūpnīcas tuvumā ir “pilnīgi normāls”, taču pastāv “salīdzinoši augstāks lokalizētā starojuma līmenis smago transportlīdzekļu kustības dēļ”.
Piedalās: Associated Press