Baidens, atrodoties Briselē, paziņo par jaunām sankcijām pret Krieviju – WSB-TV 2

Prezidents Džo Baidens ceturtdien, tiekoties ar NATO un Eiropas sabiedrotajiem, paziņos par jaunām sankcijām Krievijai, paziņoja augsta ranga nacionālās drošības palīgs.

Sagaidāms, ka Baidens, kurš piedalīsies īpašā NATO sanāksmē un uzstāsies Eiropadomes samitā, arī uzsvērs centienus ieviest pašreizējo sankciju straumi, par kurām jau ir paziņojušas ASV un to sabiedrotie.

“Viņš pievienosies mūsu partneriem, nosakot papildu sankcijas Krievijai un pastiprinot esošās sankcijas, lai apkarotu izvairīšanos un nodrošinātu stingru izpildi,” sacīja Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans, kurš atteicās sīkāk aplūkot jaunās sankcijas, ko prezidents paziņos. .

Baidens dodas uz Briseli un Poliju, kuras uzņēmušas vairāk nekā divus miljonus ukraiņu bēgļu, kuri ir aizbēguši kopš iebrukuma 24.februārī, cenšoties panākt vienotību starp Rietumu sabiedrotajiem, Krievijai turpinot brutālo iebrukumu Ukrainā.

Polijā Baidens tiksies ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu, kurš, karam ieilgstot, lūdzis lielāku ASV palīdzību un pastiprinātu militāro klātbūtni NATO austrumu flangā. ASV jau ir vairāk nekā dubultojušas savu regulāro spēku klātbūtni vairāk nekā 4000 amerikāņu karavīru. Pašlaik Polijā atrodas aptuveni 10 000 ASV karavīru.

Arī Igaunija, Latvija, Lietuva un Rumānija pēdējās nedēļās aicinājušas palielināt NATO vai ASV militāro klātbūtni.

Salivans ierosināja šo jautājumu aktualizēt drīz, kad Baidens plāno rīkot sarunas “par ilgtermiņa pielāgojumiem NATO spēku pozīcijai austrumu pusē”.

“Mēs uzskatām, ka šī ir vieta, kur viņam doties, lai varētu redzēt karaspēku, tikties ar humānās palīdzības ekspertiem un satikt frontes līniju un ļoti neaizsargātu sabiedroto,” par Baidena vizīti Polijā sacīja Salivans.

Sarunas par karaspēka pielāgošanu jau notiek.

Pagājušajā nedēļā NATO galvenajā mītnē Briselē ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins un viņa kolēģi novērtēja aizsardzības sistēmu, kas tiks izveidota organizācijas austrumu pusē, sākot no Igaunijas ziemeļos caur Latviju, Lietuvu un Poliju līdz pat Bulgārijai un Rumānijai. Melnā jūra.

Mērķis ir atturēt prezidentu Vladimiru Putinu no pavēles iebrukt kādā no 30 sabiedrotajiem; Ne tikai uz šī kara laiku, bet uz nākamajiem 5-10 gadiem. Pirms starta Putins pieprasīja NATO pārtraukt paplašināšanos un izvest savus spēkus no austrumiem. Notiek pretējais.

Tikai pēdējo divu mēnešu laikā ASV klātbūtne Eiropā ir pieaugusi no aptuveni 80 000 karavīru līdz aptuveni 100 000, kas ir tuvu skaitlim, kāds tas bija 1997. gadā, kad ASV un to NATO sabiedrotie sāka paplašināt aliansi, kas, pēc Putina teiktā, apdraud Krieviju un ir jāapgriež. Salīdzinājumam, 1991. gadā, Padomju Savienības sabrukuma gadā, saskaņā ar Pentagona ierakstiem ASV bija 305 000 karavīru Eiropā, tostarp Vācijā vien 224 000 karavīru. Pēc tam to skaits ir nepārtraukti samazinājies, sasniedzot 101 000 2005. gadā un gandrīz 64 000 pavisam nesen, 2020. gadā.

Baidens un NATO ir vairākkārt paziņojuši, ka, lai gan ASV un NATO sniegs bruņojumu un citu aizsardzības atbalstu Ukrainai, kas nav NATO sastāvā, viņi cenšas izvairīties no jebkādas eskalācijas Kijevas vārdā, kas apdraud plašāku karu ar Krieviju.

Polijas līderi ir aicinājuši Rietumu miera uzturēšanas misiju iejaukties Ukrainā, un ASV un to sabiedrotie baidās, ka tas varētu paplašināt karu.

Salivans piebilda, ka Baidens “arī paziņos par kopīgu rīcību, lai stiprinātu Eiropas enerģētisko drošību un samazinātu Eiropas atkarību no Krievijas gāzes”.

—

Associated Press rakstnieki Roberts Bērnss un Kolins Longs Vašingtonā un Lorne Kuka Briselē.

Autortiesības 2022 The Associated Press. Visas tiesības aizsargātas. Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt bez atļaujas.