91 gada vecumā miris pēdējais padomju līderis Gorbačovs, kurš beidza auksto karu un ieguva Nobela prēmiju.

(Reuters) – Mihails Gorbačovs, kurš beidza auksto karu bez asinsizliešanas, bet nespēja novērst Padomju Savienības sabrukumu, otrdien nomira 91 gada vecumā, paziņoja slimnīcas amatpersonas.

Pēdējais padomju prezidents Gorbačovs noslēdza bruņojuma samazināšanas līgumus ar ASV un partnerattiecības ar Rietumu lielvarām, lai noņemtu dzelzs priekškaru, kas sadalīja Eiropu kopš Otrā pasaules kara, un panāktu Vācijas atkalapvienošanos.

Taču viņa iekšējās reformas palīdzēja novājināt Padomju Savienību līdz tādam līmenim, ka tā sabruka – brīdi prezidents Vladimirs Putins nodēvēja par “lielāko ģeopolitisko katastrofu” 20. gadsimtā.

“Mihails Gorbačovs šonakt nomira pēc smagas un ilgstošas ​​slimības,” paziņoja Krievijas Centrālā klīniskā slimnīca.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs aģentūrai Interfax sacīja, ka Putins izteicis “visdziļāko līdzjūtību”. “Rīt viņš nosūtīs līdzjūtības telegrammu ģimenei un draugiem,” viņš teica.

Ziņu aģentūras ziņoja, ka Putins 2018. gadā paziņoja, ka, ja vien spēs, atceltu Padomju Savienības sabrukumu.

Pasaules līderi steidzās izrādīt cieņu. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka 1990. gada Nobela Miera prēmijas laureāts Gorbačovs pavēra ceļu brīvai Eiropai.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, atsaucoties uz Putina iebrukumu Ukrainā, sacīja, ka “Gorbačova nenogurstošā apņemšanās atvērt padomju sabiedrību joprojām ir piemērs mums visiem”.

Nebija tūlītējas reakcijas no Baltā nama vai ASV Valsts departamenta. Bijušais ASV valsts sekretārs Džeimss Beikers raksturoja Gorbačovu kā “milzi, kas veda savu lielo nāciju uz demokrātiju”.

Rietumu partnerības

Pēc gadu desmitiem ilgas spriedzes un konfrontācijas aukstajā karā Gorbačovs tuvināja Padomju Savienību Rietumiem nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara.

“Viņš deva brīvību simtiem miljonu cilvēku Krievijā un tās apkārtnē, kā arī pusei Eiropas,” sacīja bijušais Krievijas liberālās opozīcijas līderis Grigorijs Javļinskis. Tikai dažiem vadītājiem vēsturē ir bijusi tik izšķiroša ietekme uz savu laiku.

Bet Gorbačovs redzēja, ka viņa mantojums tika sagrauts vēlā dzīves posmā, kad iebrukums Ukrainā sagrāva Rietumu sankcijas pret Maskavu, un politiķi gan Krievijā, gan Rietumos sāka runāt par jaunu auksto karu.

“Gorbačovs nomira simboliski, kad Putins efektīvi iznīcināja viņa darbu, brīvību,” sacīja Kārnegī Starptautiskā miera fonda vecākais līdzstrādnieks Andrejs Koļesņikovs.

Atsaucoties uz fondu, ko izveidoja bijušais padomju līderis, kad viņš atstāja amatu, TASS paziņoja, ka viņš tiks apbedīts Maskavas Novodevičas kapsētā blakus savai sievai Raisai, kura nomira 1999.gadā.

“Tagad mēs visi esam bāreņi. Taču ne visi to apzinās,” sacīja Aleksejs Venediktovs, liberālās mediju radiostacijas vadītājs, kas savu darbību pārtrauca pēc spiediena par Ukrainas kara atspoguļošanu.

Kad 1989. gadā demokrātijas atbalstītāju protesti satricināja padomju bloka valstis komunistiskajā Austrumeiropā, Gorbačovs atturējās izmantot spēku — atšķirībā no iepriekšējiem Kremļa vadītājiem, kuri sūtīja tankus, lai apspiestu sacelšanos Ungārijā 1956. gadā un Čehoslovākijā 1968. gadā.

Taču protesti veicināja centienus pēc autonomijas 15 Padomju Savienības republikās, kas nākamo divu gadu laikā izjuka haotiskā veidā. Lasīt vairāk

Gorbačovs, kuru 1991. gada augusta apvērsumā uz īsu brīdi gāza partijas stingrās līnijas piekritēji, veltīgi cīnījās, lai novērstu šo sabrukumu.

vardarbīgas reformas

Vladimirs Ševčenko sacīja: “Gorbačova laikmets ir perestroikas laikmets, cerību laikmets, mūsu ienākšanas laikmets pasaulē bez raķetēm… Taču bija viens kļūdains aprēķins: mēs labi nepazinām savu valsti.” Viņš vadīja Gorbačova protokolu biroju, kad viņš bija padomju līderis.

“Mūsu arodbiedrība ir sabrukusi… Tā bija traģēdija un traģēdija,” viņa teikto citē ziņu aģentūra RIA.

Kad viņš 1985. gadā kļuva par Padomju Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru tikai 54 gadu vecumā, viņš bija nolēmis atdzīvināt sistēmu, ieviešot ierobežotas politiskās un ekonomiskās brīvības, taču viņa reformas izgāja no kontroles. Lasīt vairāk

Gorbačova biogrāfs Viljams Tubmans, Masačūsetsas Amherstas koledžas emeritētais profesors, sacīja: “Viņš bija labs cilvēks — viņš bija džentlmenis. Manuprāt, viņa traģēdija bija tādā ziņā, ka viņš bija ļoti piemērots valstij, kuru viņš vadīja.”

Gorbačova “glasnost” – vārda brīvības – politika pieļāva iepriekš neiedomājamu partijas un valsts kritiku, bet arī iedrošināja nacionālistus, kas sāka spaidot neatkarību Baltijas republikās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un citur.

Daudzi krievi nekad nav piedevuši Gorbačovam viņa reformu radītos traucējumus, uzskatot, ka viņu dzīves līmeņa pazemināšanās ir pārāk dārga, lai samaksātu par demokrātiju.

Vladimirs Rogovs, Krievijas ieceltais ierēdnis Ukrainas daļā, kuru tagad okupējuši promaskaviskie spēki, sacīja, ka Gorbačovs “apzināti noveda (Padomju) savienību līdz tai sabrukumam” un nosauca viņu par nodevēju.

“Mums tika dota visa brīvība, taču mēs nezinām, ko ar to iesākt,” pēc Gorbačova apmeklējuma slimnīcā jūnijā ziņu aģentūrai Zvezda sacīja liberālais ekonomists Ruslans Grīnbergs.

Papildu ziņojumi Deivida Leungrēna Otavā, Marka Treveljana Londonā, Krosela Čena Ņujorkā un Elīna Monagana; Rakstījuši Gajs Folkonbridžs un Marks Treveljans; Montāžas autori Metjū Lūiss, Rozalba O’Braiena un Ričards Boleina

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.