Latvijas īpašumtiesību līmenis bija aptuveni tāds pats kā Igaunijā, bet Lietuvā tas bija nedaudz augstāks – 88%.
2020. gadā 70% iedzīvotāju es Viņi dzīvoja kopumā mājas īpašnieka mājā, bet atlikušie 30% dzīvoja īrētā mājoklī.
Visaugstākais īpašumtiesību līmenis ir Rumānijā, kur 96% iedzīvotāju dzīvo mājā ar savu mājokli, kam seko Slovākija (92%), Ungārija un Horvātija (91%).
Visās dalībvalstīs, izņemot Vāciju, valdījums ir izplatītāks. Vācijas gadījumā puse iedzīvotāju dzīvoja mājā, kurai piederēja savs, bet otra puse – īrētā mājā. Arī mājokļu īpašumtiesību daļas bija viszemākās Austrijā (55%) un Dānijā (59%).
Vairāk nekā puse ES iedzīvotāju dzīvo mājās
Dzīvošana mājā vai dzīvoklī arī atšķiras dažādās dalībvalstīs, kā arī atšķiras atkarībā no tā, vai dzīvojat pilsētā vai laukos. ES 2020. gadā 53% iedzīvotāju dzīvoja mājā, bet 46% dzīvoja dzīvoklī (1% dzīvoja citās naktsmītnēs, piemēram, laivās, furgonos utt.). Vislielākais mājās dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars bija Īrijā (92%), kam seko Horvātija (78%), Beļģija (77%) un Nīderlande (75%). Jāņem vērā, ka tas ietver rindu mājas.
Mājas ir visizplatītākās vairāk nekā divās trešdaļās dalībvalstu. Visvairāk dzīvokļu ir Spānijā (66%), Latvijā (65%), Igaunijā (61%), Grieķijā un Lietuvā (59%).
Pilsētās 72% ES iedzīvotāju dzīvo dzīvoklī un 28% mājā. Pilsētās un priekšpilsētās 59% dzīvoja mājā un 41% dzīvoklī, savukārt laukos 82% iedzīvotāju dzīvoja mājā un tikai 18% – dzīvoklī.
Latvijas pilsētās tikai 12,5% iedzīvotāju dzīvo mājās (zemākais līmenis ES) un 87,5% dzīvo dzīvokļos, savukārt laukos šie rādītāji ir attiecīgi 57,5% un 42,5%.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram