6. Ukrainas konflikta diena: trāpīts Kijevas televīzijas tornī, 60 km gara karavāna tuvojas galvaspilsētai

Sprādziens televīzijas tornī Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā Kijevā. / REUTERS / Karloss Barija

Sprādziens televīzijas tornī Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā Kijevā. / REUTERS / Karloss Barija

Populārākie virsraksti

• Krievijas gaisa trieciens skāris galveno Ukrainas televīzijas torni Kijevas centrā, ziņo Ukrainas Iekšlietu ministrija.

• Avārijas dienesti paziņoja, ka sprādzienā gājuši bojā pieci cilvēki.

• Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka uzbrukums noticis netālu no holokausta memoriāla kompleksa Babin Jara.

• Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka Krievijai jāpārtrauc ofensīva, pirms tā sāk jēgpilnas sarunas par pamieru.

• Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko sacīja, ka neviena no viņa valstī esošajām militārajām vienībām nav pārcēlusies no savām bāzēm, taču valsts var mobilizēties divu līdz trīs dienu laikā, vēsta valsts ziņu aģentūra Belta.

• ASV aizsardzības amatpersona sacīja, ka Krievijas militārā kustība Kijevā ir apstājusies, jo tās spēki saskaras ar loģistikas izaicinājumiem.

• Krievijas spēku karavāna 60 km garumā no ziemeļiem virzās Kijevas virzienā

• Ukraina saka, ka 70 tās karavīri gājuši bojā artilērijas apšaudē uz Okhtyrkas pilsētu valsts ziemeļaustrumos.

• Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais cilvēktiesību komisārs saka, ka vairāk nekā 660 000 cilvēku ir aizbēguši no Ukrainas.

Kuģniecības gigants Maersk uz laiku apturējis visus konteineru pārvadājumus uz Krieviju un no tās

• Krievija nosaka pagaidu ierobežojumus ārvalstu investoriem, kuri vēlas iziet no Krievijas aktīviem

01:01

detalizēti

Streiks Harkovai

Krievijas trieciens otrdien izraisīja masīvu sprādzienu Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkovā. Vismaz 10 cilvēki tika nogalināti un 35 ievainoti, sacīja Iekšlietu ministrijas padomnieks Antons Hirašenko, taču “gruveši tiek tīrīti, un būs vairāk upuru un ievainoto”.

Raķete trāpīja reģionālās valdības galvenajai mītnei Harkovas Brīvības laukumā, aptuveni 40 kilometrus no Krievijas robežas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzrunājot Eiropas Parlamentu, izmantojot video saiti, streiku raksturoja kā kara noziegumu un apzinātu cilvēku iznīcināšanu. “Ļaunums ir bruņots ar raķetēm, bumbām un artilēriju, tam nekavējoties jāapstājas un jāiznīcina ekonomiski,” viņš teica. “Mums jāparāda, ka cilvēce spēj sevi aizsargāt.”

“Nekas nevar attaisnot raķešu triecienus daudzdzīvokļu ēkām, bērnudārziem, bērnu namiem, slimnīcām, operatīvajiem transportlīdzekļiem, pasažieru autobusiem un miljoniem bēgļu, kas bēg no Krievijas uguns,” video intervijā Atbruņošanās forumam Ženēvā sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Mērķējiet uz citām pilsētām

Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Aristovičs sacīja, ka Krievijas spēki cenšas ieviest Harkovas un Kijevas blokādi. Aristovičs televīzijas brīfingā sacīja, ka Krievijas spēki naktī ar artilēriju bombardējuši Kijevu, Harkovu un dienvidu ostas pilsētu Mariupoli, bet Ukrainas puse ap galvaspilsētu notrieca Krievijas militārās lidmašīnas. Viņš raksturoja pašreizējo situāciju kā kontrolētu.

READ  Kanāda vs ASV tiešraide

Taču amerikāņu kompānijas Maxar publicētie satelītattēli liecināja, ka Kijevai no ziemeļiem tuvojas 60 kilometru gara Krievijas tanku un degvielas kravas automašīnu kolonna.

Ienaidniekam Kijeva ir galvenais mērķis, sacīja Zelenskis. “Mēs neļāvām viņiem salauzt galvaspilsētas aizsardzību un sūtīt mums diversantus… mēs viņus visus neitralizēsim,” viņš piebilda.

Satelītattēlos redzams, kā Kijevai tuvojas 60 km gara Krievijas militārā karavāna. / Maxar Technologies / AFP

Satelītattēlos redzams, kā Kijevai tuvojas 60 km gara Krievijas militārā karavāna. / Maxar Technologies / AFP

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija izlūkdienestu atjauninājumā norādīja, ka Krievijas virzība Kijevā pēdējo 24 stundu laikā ir maz progresējusi, iespējams, loģistikas problēmu dēļ. Taču viņa arī brīdināja par Krievijas taktikas maiņu. “Smagās artilērijas izmantošana blīvi apdzīvotās pilsētu teritorijās ievērojami palielina civiliedzīvotāju upuru risku,” viņa piebilda.

Kāds Krievijas atbalstītais separātistu līderis Ukrainas austrumos sacīja, ka viņa spēki šodien plāno ielenkt Mariupoli, vēsta ziņu aģentūra RIA. “Šodienas uzdevums ir tieši ielenkt Mariupoli,” citēts Doņeckas separātistu līderis Deniss Pušlins. Pilsētas mērs sacīja, ka tā tiek pastāvīgi bombardēta.

Ukraina ziņo, ka 70 tās karavīri gājuši bojā artilērijas apšaudē Okhtiras pilsētā, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos, starp Harkovu un Kijevu, aptuveni 50 km attālumā no Krievijas robežas.

trakas bailes no krieviem

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka viņa valsts turpinās militāro operāciju Ukrainā, līdz sasniegs savus mērķus, vēsta ziņu aģentūra Interfax, piebilstot, ka Šoigu uzstāja, ka Maskavas galvenais mērķis ir pasargāt sevi no Rietumu radītajiem draudiem, un norādīja, ka Krievija to nedara. okupēt Ukrainas teritoriju. .

Krievijas ārlietu ministrs Ženēvas atbruņošanās sanāksmē sacīja, ka Ukraina cenšas iegūt kodolieročus, raksturojot to kā reālus draudus, kas tai jānovērš. “Ukrainas rīcībā joprojām ir padomju tehnoloģijas un līdzekļi šādu ieroču piegādei,” sacīja Sergejs Lavrovs. “Mēs varam tikai novērst šīs reālās briesmas,” viņš teica.

Lavrovs arī apsūdzēja Eiropas Savienību par iesaistīšanos “pretkrieviskā neprātā”, piegādājot Ukrainai nāvējošus ieročus Maskavas militārās kampaņas laikā tur, un uzstāja, ka Rietumiem nevajadzētu būvēt militāros objektus nevienā no bijušās Padomju Savienības valstīm.

Ziņu aģentūra RIA citēja Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko teikto, ka Ukrainas un Krievijas sarunu sākšana ļauj cerēt uz karadarbības izbeigšanu. Pirmdien Baltkrievijā notikušais pirmais sarunu raunds nedeva taustāmus rezultātus, kaujām turpinoties Ukrainā, bet rīt Baltkrievijas Brestas apgabalā paredzēts sākt sarunu otro kārtu.

Google Trends dati liecina, ka pēdējo nedēļu laikā Krievijā meklēto “imigrācija” skaits pieaudzis piecas reizes. Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka netiks pieļauta tādu kompāniju kā Google un Facebook Metaverse pret Krieviju vērstā propaganda.

READ  Amerikas Savienotās Valstis un tās sabiedrotie nosoda uzbrukumu Honkongas laikrakstam "Apple Daily" Nacionāls

pasaules reakcija

Eiropas Savienības likumdevēji šodien ārkārtas debatēs Krieviju nosauks par “negodīgu valsti” un mudinās 27 valstu bloku vienoties par stingrākām sankcijām. Rezolūcijas projekts paredz sankcijas, kas “mērķētas uz Krievijas ekonomikas un industriālās bāzes, jo īpaši militāri rūpnieciskā kompleksa, stratēģisku vājināšanu”. Nesaistošajā rezolūcijā arī norādīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins “atceras šausminošākos 20. gadsimta diktatoru izteikumus”.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis aicināja veikt soda pasākumus un stiprināt tās aizsardzību. “Sankciju pakete un NATO austrumu flanga stiprināšana ir tas, kas mums šodien ir vajadzīgs un uz ko mēs koncentrējamies,” sacīja Moraveckis.

Ārlietu ministrs Pēters Šijjarto sacīja, ka Ungārija atbalsta astoņu ES līderu iniciatīvu sākt dalības sarunas ar Ukrainu. “Ungārija atbalsta šo iniciatīvu, un mēs mudinām Briseli iekļaut šo jautājumu darba kārtībā,” sacīja Sījarto, atsaucoties uz Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas prezidentu iniciatīvu.

Itālijas premjerministrs Mario Dragi sacīja, ka Itālija īstermiņā spēs izturēt pilnīgu gāzes piegāžu sabrukumu no Krievijas. Itālija cenšas samazināt savu atkarību no Krievijas, kas tai piegādā vairāk nekā 40 procentus no importētās gāzes. “Mēs gaidījām, ka spēsim absorbēt jebkuru maksimālo pieprasījumu no tā, kas mums ir noliktavās vai citiem importa avotiem,” sacīja Dragi.

Aptuveni 100 serbu nacionālisti pulcējās pie pareizticīgo baznīcas Melnkalnē, retā Eiropas atbalsta izrādē Krievijas iebrukumam Ukrainā un prezidentam Vladimiram Putinam. — Lai veicas, Vladimir, tu esi pareizticības aizbildnis! kliedza protestu līderis Veselins Džokovičs.

Vācijas gaisa spēki paziņoja, ka to kara lidmašīnas patrulē debesīs virs Polijas. “Aizsargājam debesis virs Polijas,” tviterī paziņoja gaisa spēki virs fotogrāfijas, kurā redzams, ka paceļas iznīcinātājs.

Vēstnieki un diplomāti atstāj telpu, protestējot, Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam (uz ekrāna) uzrunājot atbruņošanās konferencē Ženēvā. / Salvatore de Nolvi / Keystone caur AP, Pool

Vēstnieki un diplomāti atstāj telpu, protestējot, Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam (uz ekrāna) uzrunājot atbruņošanās konferencē Ženēvā. / Salvatore de Nolvi / Keystone caur AP, Pool

starptautiskās organizācijas

Pēdējo sešu dienu laikā no Ukrainas uz kaimiņvalstīm ir aizbēguši vairāk nekā 660 000 cilvēku, galvenokārt sievietes un bērni, paziņoja UNHCR. Tiek ziņots, ka cilvēki gaida līdz 60 stundām, lai iekļūtu Polijā, savukārt rindas uz Rumānijas robežas ir līdz 20 kilometru garas, preses brīfingā Ženēvā sacīja uzņēmuma pārstāve Šabija Manto. Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau sacīja, ka viņa valsts līdz šim ir uzņēmusi 400 000 bēgļu.

READ  Čelmsfordas Šifons Forgans ar ASV kamaniņu sportu dodas pilnā ātrumā

Sarkanā Krusta aģentūras ir lūgušas 273 miljonus dolāru, lai nodrošinātu pārtiku, ūdeni un pajumti miljoniem cilvēku – gan Ukrainā, kur humanitārā situācija “strauji pasliktinās”, gan tiem, kas aizbēguši uz ārzemēm. “Mums ir vajadzīga nauda, ​​lai apmierinātu jau tā satriecošās humānās vajadzības – pārtiku, ūdeni, pajumti, veselības aprūpi un psiholoģisko atbalstu -, un tās pieaug ar katru stundu,” sacīja ICRC reģionālais direktors Martins Šveps.

ANO Cilvēktiesību birojs paziņoja, ka kopš Krievijas pagājušās nedēļas militārās operācijas uzsākšanas ir nogalināti vismaz 136 civiliedzīvotāji, tostarp 13 bērni, un 400 ievainoti. “Reālie zaudējumi, visticamāk, būs daudz lielāki,” sacīja preses pārstāve Liza Trosela, piebilstot, ka 253 no upuriem atradās Doņeckas un Luganskas apgabalos Ukrainas austrumos. Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules pārtikas programma strādā, lai paplašinātu savu darbību Ukrainā, lai tā varētu atbalstīt līdz 3,1 miljonam cilvēku, sacīja WFP pārstāvis Tomsons Ferijs, piebilstot: “Pārtikas krājumi beidzas.”

Kuģniecības gigants Maersk pievienojies kompānijām, kas rīkojas pret Krievijas interesēm. / Stīvs Helpers / AFP

Kuģniecības gigants Maersk pievienojies kompānijām, kas rīkojas pret Krievijas interesēm. / Stīvs Helpers / AFP

Sankcijas un atbildes

YouTube visā Eiropā efektīvi bloķē kanālus, kas savienoti ar Krievijas valsts atbalstītajiem medijiem RT un Sputnik. “Mūsu sistēmu uzlabošana prasīs ilgu laiku. Mūsu komandas turpina uzraudzīt situāciju visu diennakti, lai ātri rīkoties,” teikts YouTube pārstāvja paziņojumā. Pirmdien Facebook paziņoja, ka ierobežos piekļuvi RT un Sputnik savā platformā visā Eiropas Savienībā, savukārt Twitter paziņoja, ka filtrēs tvītus no Krievijas valsts kontrolētajiem medijiem un samazinās to redzamību.

Kuģniecības gigants Maersk uz laiku apturēs visus konteineru pārvadājumus uz Krieviju un no tās. Enerģētikas uzņēmumi BP un ​​Shell ir atteikušies no miljardiem dolāru, savukārt vadošās bankas, aviokompānijas, autoražotāji un citi ir samazinājuši sūtījumus, izbeiguši partnerattiecības un nodēvējuši Krievijas rīcību par nepieņemamu.

Premjerministrs sacīja, ka Krievija noteiks pagaidu ierobežojumus ārvalstu investoriem, kuri vēlas iziet no Krievijas aktīviem, lai nodrošinātu, ka viņi pieņem apzinātu lēmumu, nevis tādu, ko vada politisks spiediens. “Pašreizējā sankciju situācijā ārvalstu uzņēmēji ir spiesti vadīties nevis no ekonomiskiem faktoriem, bet gan pieņemt lēmumus politiska spiediena ietekmē,” sacīja premjerministrs Mihails Mišustins.

Pasaules badmintona un peldēšanas pārvaldes institūcijas otrdien atstādināja Krieviju un Baltkrieviju no dalības starptautiskajos turnīros, lai gan paziņoja, ka sportisti drīkstēs startēt zem neitrāla karoga.

Avots(-i): Reuters, Agence France-Presse, Associated Press

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top