Kas izraisīja sākotnējo interesi par kūdras izpēti?
To izraisīja mans kolēģis, ar kuru kopā veicām izmeklēšanu, Niall Sargent. Galvenais iemesls, kāpēc ar mums sazināties, ir tas, ka Latvija ir viena no lielākajām kūdras eksportētājām pasaulē. Tāpēc viņš jautāja: “Vai jūs zināt kaut ko par kūdras biznesu?” Un es atbildēju: “Patiesībā nē, es domāju, ka neviens neko daudz nezina par šo biznesu, izņemot cilvēkus, kas tajā strādā”. Tāpēc, kad viņš man piezvanīja, es domāju, ka man vajadzētu to izpētīt. Kad es sāku lasīt un pētīt, izrādījās, ka neviens nebija apgrūtināts ar dziļu niršanu. Bija tikai daži raksti par noteiktiem uzņēmumiem, bet neviens neko lielāku nedarīja. Un es domāju: tas izklausās jautri. Tad darīsim to.
Kā tas atšķiras no jūsu iepriekšējām izmeklēšanām? Kādi jauni šķēršļi jums bija jāpārvar?
Lielākais šķērslis bija zinātne kopumā. Aiz kūdras ir daudz zinātnes, daudz bioloģijas, kuras es īsti nepārzinu. Man bija daudz jālasa un jāizglītojas. Piemēram, es nekad nedomāju, ka kūdrāji ir patiešām svarīgi oglekļa dioksīda uzglabāšanai. Tā man bija pilnīgi jauna pasaule.
Galvenokārt biju pionieris šajā jomā Latvijā, tāpēc nebija daudz informācijas. Ne daudzi cilvēki domāja par lietām, par kurām es viņiem jautāju, un dažiem bija atbildes. Nācās nopietni meklēt dažus jau pazīstamus cilvēkus. Mums ir daudz ekspertu kūdras un bioloģijas jomā, bet viņi pārsvarā veic tikai zinātniskus pētījumus par šo tēmu un neko citu. Mans galvenais jautājums bija: cik daudz kūdras ir? Nu neviens īsti nezina!
Kā jūsu pieredze Latvijā atšķiras ar Niall Īrijā?
Nu, galvenās līdzības ir birokrātijā. Mēs ar Niallu turpinājām par to smieties. Tas patiešām rada vilšanos. Bet, runājot ar kolēģiem, par to var pasmieties. Mēs ar Niallu esam daudz runājuši par to, ka šīs lietas ir vienādas visās vietās.
Atšķirība likumdošanā un noteikumos. Piemēram, kūdras ieguve Īrijā ir nelikumīga, taču daudzi uzņēmumi to joprojām dara neatkarīgi. Manam kolēģim bija plašāka izmeklēšanas joma, savukārt Īrijā tiesību akti nebija tik skaidri. Un otrādi, likumdošana Latvijā pastāv, taču tā ir salīdzinoši nezināma un netiek plaši ievērota. Šīs bija galvenās atšķirības starp mūsu eksperimentiem. Šos jautājumus ar kolēģi pārrunāt bija grūti, jo saskārāmies ar dažādiem juridiskiem izaicinājumiem.
Kurš tiesību akts, jūsuprāt, ir pārredzamāks un pieejamāks pētnieciskajiem žurnālistiem: Īrija vai Latvija?
Es teiktu Latvija, jo, kā sapratu no kolēģes, Īrijā bija lielākas grūtības piekļūt informācijai. Iespējams, tas ir tāpēc, ka kāds mēģina noslēpt noteiktas detaļas, kas apgrūtina kolēģes darbu.
Vai kopš projekta publicēšanas esat pamanījis kādu pozitīvu ietekmi uz nozari?
Eiropas Vides aģentūra ir sākusi izmeklēt uzņēmumus. Ir bijušas arī diskusijas par spiediena palielināšanu uz kūdras biznesu un skaidrāku noteikumu ieviešanu ar iespējamu kūdras ieguves aizliegumu līdz 2030. gadam. Lai gan ietekme var nebūt uzreiz pamanāma, ir iepriecinoši redzēt, ka šie jautājumi tiek apspriesti un risināti.
Kā jūs jūtaties par sava darba ietekmi?
Man kā žurnālistam ir liels prieks redzēt, ka manam darbam ir nozīme. Sekojot stāstiem, kas man ir svarīgi, ir labi apzināties, ka mans darbs veicina pozitīvas pārmaiņas. Ir patīkami redzēt, ka mans darbs tiek pamanīts un maina, pat ja es nevaru spriest, vai tas ir labākais. Galu galā es daru tikai to, kas man patīk, un jebkura pozitīva ietekme ir papildu bonuss.
