Piecpadsmit ES dalībvalstis 2020. gadā subsidēja vairāk fosilā kurināmā nekā atjaunojamās enerģijas, neskatoties uz to saistībām klimata jomā. jauns ziņojums No Eiropas Revīzijas palātas atklāja pirmdien (31. janvārī).
Vidēji atjaunīgās enerģijas subsīdijas visā ES ir lielākas nekā fosilā kurināmā subsīdijas, taču starp ES valstīm pastāv būtiskas atšķirības.
2020. gadā Somija, Īrija, Kipra, Beļģija, Francija, Grieķija, Rumānija, Lietuva, Polija, Bulgārija, Zviedrija, Ungārija, Slovākija, Slovēnija un Latvija fosilā kurināmā subsīdijām atvēlēja vairāk nekā vidēji ES – visas ir lielākas nekā vidēji ES. atjaunojamie resursi.
Fosilā kurināmā subsīdijas no 2008. līdz 2019. gadam veidoja 55-58 miljardus eiro gadā, bet divas trešdaļas no šīm subsīdijām (35 miljardi eiro 2018. gadā) bija nodokļu atvieglojumi vai nodokļu samazinājumi.
Rūpniecība, transports un lauksaimniecība ir tās nozares, kuras Eiropas Savienībā gūst vislielāko labumu no fosilā kurināmā subsīdijām.
Tomēr saskaņā ar auditoru ziņojumu šīs subsīdijas var mazināt oglekļa cenu indeksu efektivitāti un izkropļot tirgus, padarot tīras, energoefektīvas tehnoloģijas salīdzinoši dārgākas.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem G-20 valstis aicināja līdz 2020. gadam izbeigt subsīdijas fosilā kurināmā. Taču ES un tās dalībvalstis ir spējušas apņemties to pakāpeniski pārtraukt līdz 2025. gadam, un tas būtu “sarežģīts sociāls process”. un ekonomikas transformācija”, kā brīdinājuši ES novērotāji.
Pašlaik tikai ducis ES valstu ir izteikušas nodomu pakāpeniski atcelt dažas no pašreizējām fosilā kurināmā subsīdijām, un sešām valstīm ir noteikts pakāpeniskas pārtraukšanas grafiks.
Savā ziņojumā revidenti apgalvoja, ka “bezmaksas kvotas” saskaņā ar ES oglekļa tirgus ierobežojumu un tirdzniecību arī varētu uzskatīt par fosilā kurināmā subsīdijām, jo tās galvenokārt sedz emisijas no fosilā kurināmā izmantošanas.
Šīs bezmaksas caurlaides ir paredzētas, lai palīdzētu smagajai rūpniecībai, aviācijai un dažās dalībvalstīs arī elektroenerģijas nozarei saglabāt konkurētspēju ar konkurentiem, kas atrodas citās valstīs ārpus ES, taču Iepriekšējie ziņojumi Tas radīja šaubas par tā efektivitāti.
“Bezmaksas kvotas… ir palēninājušas zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešanu,” teikts ziņojumā, norādot, ka Eiropas Komisijai būtu labāk jāmērķē uz šādām atļaujām, it īpaši, ja sistēma darbosies vēl desmit gadus.
Viņi arī brīdināja valstu galvaspilsētas, ka visa veida subsīdijas fosilā kurināmā var radīt netaisnīgu attieksmi pret dažām nozarēm, izraisot pretestību pārejai uz zaļāku ekonomiku, piemēram, tā dēvētajiem “dzelteno vestu” protestiem Francijā.
nekonsekvence
Tikmēr ziņojumā norādīts, ka viens no bloka vides darba izaicinājumiem ir nodrošināt konsekvenci starp enerģijas nodokļiem un klimata mērķiem – tā dēvētā “piesārņotājs maksā” principa ievērošanu.
Piemēram, oglēm tiek uzlikti mazāki nodokļi nekā dabasgāzei, un daži fosilie kurināmie tiek aplikti ar nodokļiem daudz mazāki nekā elektroenerģija, ko var ražot no atjaunojamiem enerģijas avotiem.
Praksē tas nozīmē, ka minimālo nodokļa likmi var piemērot visvairāk piesārņojošajam enerģijas avotam.
Taču jaunie noteikumi, kas pašlaik tiek apspriesti, ieviestu jaunus nodokļus, pamatojoties uz ekoloģiskos raksturlielumus, atceltu preferenciālu režīmu dīzeļdegvielai salīdzinājumā ar benzīnu un atceltu nodokļu atlaidi par petroleju pasažieru lidojumiem.
Pašas Komisijas veiktajā nodokļu pamatnostādņu novērtējumā secināts, ka pašreizējie noteikumi neatbalsta zemu oglekļa emisiju alternatīvu ieviešanu un nesniedz juridisku skaidrību dažiem jauniem energoproduktiem.
Tā arī piebilda, ka vadlīnijās noteiktās minimālās nodokļu likmes vairs nesasniedza savu sākotnējo mērķi – samazināt atšķirības valstu enerģijas nodokļu līmeņos.
Eiropas Savienības auditori norādīja, ka, lai gan dažas valstis ir noteikušas augstus nodokļus, citas uztur degvielas nodokļus tuvu minimumam, tādējādi radot kropļojumus iekšējā tirgū.
