1373 dziesmas parādījās kā Eirovīzijas finālisti: virsrakstu statistika

Palestīnas ziņu aģentūra analizēja 10 raksturlielumus katrai no 1373 dziesmām, kas Eirovīzijas dziesmu konkursā no 1956. līdz 2022. gadam parādījās kā finālistes.

Šeit ir galvenie atklājumi:

– atslēga

Dziesmas minora toņos Eirovīzijas pirmajos gados bija reti sastopamas: 1957.–1959. gadā vai 1964. gadā konkursos vispār nebija nevienas, lai gan 1961. gadā tika uzvarēts pirmais mazākais uzvarētājs (Nous Les Amoureux, autors Žans Klods Paskāls no Luksemburgas).

Dziesmas minorā 1965. gadā pirmo reizi ieņēma ceturtā ceturkšņa augšgalu, bet trešo vietu ieguva tikai 1979. gadā, un bija nepieciešams līdz 2002. gadam, lai izpildītu 50%.

Kopš 2005. gada vairāk nekā puse fināla dziesmu ir bijušas minorā, izņemot vienu gadu (2013. gadu), kad 2021. gadā procentuālā daļa pieauga līdz 73%.

(PA grafika)

Paraksta laiks

Eirovīzijas pirmajās divās desmitgadēs bija lielāka laika zīmju dažādība.

Dziesmas, kas nebija noteiktā laikā, 4/4 veidoja pusi no visiem ierakstiem gan 1964., gan 1966. gadā un 44% 1965. gadā, bet 70. gadu vidū ritmi sāka kļūt standartizētāki.

1974. gads bija pirmais gads kopš 1959. gada, kad visām dziesmām bija četri sitieni, un 1976. un 1977. gads sastāvēja no ierakstiem tikai 4/4 laikā.

Tika izveidots modelis: no šī brīža dziesmas, kas nav 4/4, reti pārsniedza 10% un parasti svārstījās no 5% līdz nullei. Ievērojami izņēmumi bija 1996. gads, kad 17% dziesmu nebija stingri noteiktas 4/4 laikā (ieskaitot uzvarētāju The Voice of Ireland Eimear Quinn), un pavisam nesen — 2018. gads (12%).

Dažkārt bija ieraksti ar neparastiem laika zīmēm, pirmais piemērs ir Intets Er Nytts Under Solen, ko 1966. gadā veica Ase Klēvelands Norvēģijai, kurā bija pieci sitieni.

Pavisam nesen Serbijai un Melnkalnei un Maķedonijai attiecīgi 7/4 2005. un 2007. gadā, savukārt šogad Latvijas dalībniecei ir dalījums 5/4.

READ  Francija ir gatava palīdzēt piekļuves atļaušanai Odesas ostai

(PA grafika)

– Slēdža atslēga

Eirovīzijā populāras bija dziesmas ar vismaz vienu taustiņu maiņu – bieži vien divas vai trīs.

Tā kulminācija bija 20. gadsimta 60. gadu beigās, 82% dziesmu 1968. gadā un 63% dziesmu 1969. gadā.

Tās turpināja būt populāras nākamajās desmitgadēs, katru gadu tiekot iekļautas aptuveni pusē no visām dziesmām. Rietumvācijas pieteikumā 1987. gada konkursā bija ne mazāk kā četras galvenās izmaiņas, un Apvienotās Karalistes uzvarējušajā Bucks Fizz dziesmā Make Your Mind Up 1981. gadā bija divas.

Eirovīzijas dziesmu konkurss - Pax Fays - Hītrovas lidosta - Londona
Bakss Fizs ieradās Londonas Hītrovas lidostā 1981. gadā pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā (PA)

Pavisam nesen 2013. gadā tie parādījās vairāk nekā trešdaļā dziesmu, bet pēc tam pēkšņi izkrita no modes, noslīdot līdz 15% 2014. gadā, 8% 2017. gadā un 4% 2022. gadā. Neviena no dziesmām necerēja iegūt vietu šogad. Eirovīzijas finālā ir būtiskas pārmaiņas: pirmo reizi tas notiek.

(PA grafika)

– Ilgums

Ja neskaita dažus pirmos konkursus 50. gadu beigās, pastāvēja stingrs noteikums, ka neviena Eirovīzijas dziesma nedrīkstēja ilgt vairāk par trim minūtēm.

Tas ir saprotami novedis pie lielas konsekvences vidējā ierakstu garumā, lai gan ne katra valsts izmanto visas 180 sekundes.

Dažus gadus vidējais dziesmu garums ir samazinājies zem trīs minūtēm, īpaši 1960. gadu beigās, kad tas samazinājās līdz divām minūtēm un 32 sekundēm (1966. gadā), bet vēl 1982. gadā vidējais ilgums bija divas minūtes un 43 sekundes.

Kopš 1997. gada vidējais rādītājs nekad nav bijis mazāks par 2 minūtēm 54 sekundēm.

– Ātrums

Turpretim dziesmu vidējais ātrums vai temps Eirovīzijas finālā vienmēr ir bijis izstiepts līdz galējībai.

READ  ES šķelšanās jautājumā par Krievijas vīzu aizliegumu, pārlieku apgrūtina Ukrainas armijas mācības - WSB-TV 2.

Pirmajā konkursā 1956. gadā tika iekļautas dziesmas no 63 sitieniem minūtē līdz 180, kā arī dziesmas, kas tika paātrinātas vai kurām bija atsevišķas sadaļas lēnā un ātrā tempā.

Šī daudzveidība ir saglabājusies gadu desmitiem. Pavisam nesen, 2014. gadā, tempi svārstījās no 53 sitieniem minūtē līdz 177 sitieniem minūtē, savukārt pagājušā gada finālā dziesmas bija tik lēnas kā 55 sitieni minūtē un pat 142 sitieni minūtē.

Ievads

Vidējais laika posms no dziesmas sākuma līdz vietai, kur sākas galvenā melodijas līnija, kļūst īsāks.

Eirovīzijas pirmajos gados ievada ilgums bija vidēji 13 vai 14 sekundes, 1960. gadu sākumā samazinoties līdz 10 līdz 12 sekundēm, bet septiņdesmitajos gados tas noslīdēja nedaudz zem 10 sekundēm.

Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados vidējais rādītājs atkal pieauga virs 10 sekundēm, bet šajā gadsimtā ir strauji samazinājies: kopš 2013. gada tas vienmēr ir bijis mazāks par 10 sekundēm, kopš 2015. gada tas vienmēr ir bijis piecas sekundes vai mazāks, un abos 2018. gadā tas sasniedza četras sekundes. un 2021. gads.

(PA grafika)

– Nē nē nē

Frāze “la la la” tika nostiprināta Eirovīzijas folklorā, kad Spānija uzvarēja konkursā 1968. gadā ar dziesmu ar precīzu nosaukumu: La La La.

Katrā no nākamajiem diviem gadiem, 1969. un 1970. gadā, 25% dalībnieku lepojās ar “la la” savos vārdos: lielākais procents pasākuma vēsturē.

Mūzika – Eirovīzijas dziesmu konkurss – Karaliskā Alberthola – Londona 1968. gads
Viņa atveidoja spāņu dziedātāju Masielu Londonā 1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā, kurā uzvarēja ar dziesmu La La La (PA)

Šīs frāzes popularitāte 1970. gados nedaudz mazinājās, taču vēl 1982. gadā “la la la” joprojām tika rādīts 17% ierakstu.

Kopš tā laika “la” ir vairāk vai mazāk pazudis, izņemot dažas īslaicīgas parādīšanās, piemēram, 8% dziesmu 2012. un 2022. gadā.

READ  Piecas ārzemju filmas, kas tiks filmētas Latvijā / Raksts

Šis gads būs jau 16. gads šajā gadsimtā bez “nē” zīmes.

(PA grafika)

– sekss

Jau no paša sākuma Eirovīzija ir lepojusies ar spēcīgu vīriešu un sieviešu izpildītāju sajaukumu.

Sievietes izpildīja 11 no 14 dziesmām atklāšanas ceremonijā 1956. gadā, un visā konkursa vēsturē ir bijuši tikai deviņi gadi, kuros pārsvarā ir bijuši tikai vīrieši, no kuriem piecas notiek šajā gadsimtā, tostarp 2022. .

– Sviedri

Pagāja līdz 1966. gadam, līdz Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā parādījās pirmais mākslinieks, kas nebija balts: Millija Skota, kura dziedāja Holandes dziesmu Fernando N Filippo.

Kopš tā laika konkurss pamazām ir kļuvis daudzveidīgāks etniskās piederības ziņā, lai gan parasti baltie akti veido vismaz 75% no visiem pieteikumiem.

Līdz šim ir bijuši tikai divi gadījumi, kad šis skaitlis ir samazinājies zem 75 %: 1999. gadā (74 %) un 2021. gadā (73 %).

(PA grafika)

Solisti pret grupām

Grupas konkursā nedrīkstēja startēt līdz 1971. gadam, pirms tam drīkstēja piedalīties tikai solisti vai dueti.

1972. gadā notika akti ar vairāk nekā vienu dalībnieku, kas veidoja 50% no visiem pieteikumiem: straujš lēciens salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un līmenis, kas atkal sasniegts gan 1977., gan 1978. gadā: līdz šim augstākais procents.

Vairāku dalībnieku sastāvi joprojām bija populāra izvēle lielāko daļu 1980. gadu, pirms 90. gados parādījās solo.

Šis gadsimts ir redzēts tikai trīs gadus: 2000., 2005. un 2007. gads, kad akti ar vairāk nekā vienu dalībnieku veidoja vairāk nekā 40% no finālā pieteiktajiem ierakstiem.

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top