11. novembris – Lāčplēša diena Latvijā – Baltijas ziņu tīkls

11. novembris – Lāčplēša diena kalendārā iekļauta kā piemiņas diena. Tā ir diena, kad visā valstī augstu pacelts Latvijas karogs, diena, kad iedzīvotāji iededz sveces, diena, kad latvieši piedalās vēsturiskos notikumos, un diena, kad valsti pārņem vientulība.

Lāčplēša diena ir Latvijas neatkarības izcīnīto karavīru piemiņas diena.

Rīta kafijas vārti atdzīvina vēsturi, lai atgādinātu iedzīvotājiem par šīs dienas nozīmi.

Lāčplēsis – ir latviešu tautas varonis. Viņa varoņdarbi ir attēloti gan literatūrā, gan filmās. Lāčplēsis ir latviešu tautas varenības simbols. Viņa drosme simbolizē drosmi aizstāvēt dzimteni no iebrucējiem.

Latvijas valsts tika dibināta 1918. gada 18. novembrī, taču Latvijai sava eksistence bija jāaizstāv grūtās kaujās gan pret vācu un krievu spēkiem, gan pret padomju Sarkano armiju. Cīņas vēlāk tika sauktas par Brīvības cīņām.

1919. gada 11. novembrī Latvijas armija Rīgā sakāva vāciešu un baltkrievu armijas apvienotos spēkus ģenerāļa Pāvela Pīrmonta Avalova vadībā un atbrīvoja Daugavas kreiso krastu. Šī uzvara nodrošināja Latvijas neatkarību un valsts turpmāku pastāvēšanu. Šis datums ir simbolisks, jo tas atspoguļo brīdi, kad latvieši apvienojās un grūtās cīņās guva uzvaru pret labi ekipētu un skaitliski pārāku ienaidnieku. 11. novembrī Latvija godina karavīrus, kuri atdeva dzīvību par Latviju.

Citas rietumvalstis svin 11. novembri, taču cita iemesla dēļ – 1918. gada 11. novembra pamieru, kas nozīmēja Pirmā pasaules kara beigas.

Atskats uz 11. novembra notikumu nozīmi Latvijā.

Pēc sakāves pie Sisīs 1919. gada jūnijā un saskaņā ar Strazdumuijas pamieru vācu spēkiem bija jāpamet Latvija. Taču vācu ģenerālis Rīdigers fon der Golcs slepus pievienojās krievu virsnieka Pāvela Pirmonta vadītajiem spēkiem un izveidoja Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju. 8. oktobrī apvienotie Krievijas un Vācijas spēki sāka uzbrukumu Rīgai.

READ  Mājokļu cenas Latvijā kopš 2010. gada ir dubultojušās / raksts

Latvijas stāvoklis bija nestabils

Pīrmonta spēki caur Gilgavu, Ulinu un Šikavu strauji tuvojās Latvijas galvaspilsētai. Neskatoties uz latviešu spēku pretestību, Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas ofensīva piespieda latviešu spēkus atkāpties pāri Daugavai. Joglu pārpludināja kara bēgļi. 10. oktobrī Rīgas un Latvijas liktenis bija, kā viņi rakstīja, “mata attālumā no katastrofas”. Tomēr Latvijas armija spēja apturēt ienaidnieku pie tiltiem pār Daugavu.

15. oktobra rītā ap 100 brīvprātīgo devās uz Dzelzs tiltu pār Daugavas labo krastu uz Bārdaugavu. Viņu mērķis bija novērst ienaidnieka uzmanību no Daugavgrīvas – galvenā uzbrukuma virziena. Pa ceļam karaspēks dziedāja «Div` dūjiņas». Viņi bija pārliecināti, ka lielākā daļa neatgriezīsies. Šo epizodi – uzbrukumu Dzelzs tiltam – vēlāk Brīvības pieminekļa malā iemūžināja tēlnieks Karless Zalli.

Tajā pašā dienā Latvijas armija sāka galveno ofensīvu, ko atbalstīja britu un franču karakuģi. Kuģi bombardēja Daugavu, Bolderagu un Pyrmont spēku aizmugures puses. Sabiedrotie palīdzēja Latvijai, kad kļuva skaidrs, ka tās armija ir pietiekami spēcīga, lai turpinātu aizsardzību. Pēc karaspēka pārvietošanas pāri Daugavai pirmais uzdevums bija atbrīvot Bolderāgu, lai no turienes turpinātu ofensīvu. Ar nelieliem zaudējumiem Latvijas armija spēja atgūt svarīgas stratēģiskās pozīcijas – Daugavgrīvu un Bolderājas cietoksni. Iniciatīva bija Latvijas armijas rokās. 16. oktobrī visa Latgales divīzija tika pārcelta uz Daugavas kreiso krastu.

1919. gada 11. novembrī Latvijas armija Rīgā sakāva vācu-krievu spēkus. Līdz novembra beigām Latvijas spēki ienaidnieka spēkus izdzina no valsts. Uzvara pār Piremonta Avalova Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju nodrošināja Latvijas neatkarību un turpmāku pastāvēšanu. Uzvara pār Pyrmonta Avalova spēkiem ļāva Latvijas valdībai 1920. gadā koncentrēties uz Sarkanās armijas apkarošanu austrumos, galu galā atbrīvojot valsti no visiem ārvalstu iebrucējiem.

READ  Pandēmijas gadā eirozona zaudē vairāk nekā 3 miljonus darbavietu

Pēc šīs uzvaras 11. novembris Latvijā tika nosaukts par Lāčplēša dienu. 1920. gadā Latvija nodibināja arī Lāčplēša ordeni, ko piešķīra karaspēkam par piemiņu par brīvības cīņām Latvijā. Pēc okupācijas 1940. gadā Lāčplēša dienas svinēšana Latvijā tika aizliegta.

Pēc neatkarības atjaunošanas Lāčplēša diena tika atjaunota kā piemiņas diena.

Autors: Mazo bibliotēku atbalsta fonds Latvijas vēsturei

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top