Desmit valstis ir apvienojušas spēkus, lai mazinātu Eiropas Savienības vides politikas ambīcijas pesticīdu jomā, liecina iekšējais dokuments, kas datēts ar 8.jūniju un ko redzējis EUobserver.
Austrija, Bulgārija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija vēlas izņēmumu sarakstu, kas atbrīvotu valsti, ja tā nesasniegtu gaidāmajā likumā noteikto pesticīdu ierobežošanas mērķi.
Paredzams, ka ES lauksaimniecības ministri šo priekšlikumu apspriedīs pirmdien (13. jūnijā) Luksemburgā.
Sākoties karam Ukrainā, pieauga bažas par nodrošinātību ar pārtiku, kas noveda pie ES klimata politikas lejupslīdes.
Jauni ES noteikumi par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, kas ir galvenā ES stratēģijas “no lauku līdz galdam” iniciatīva, tika atlikti marta vidū pēc aktīvistu teiktā, intensīvas kampaņas, ko veica pesticīdu atbalstītāji.
Tagad tas jāpublicē 22. jūnijā, lai gan vides aizsardzības grupas baidās no jauniem kavējumiem un ir aicinājušas komisiju ievērot grafiku.
Priekšlikumā tiktu noteikts juridiski saistošs ES mēroga mērķis līdz 2030. gadam samazināt pesticīdu daudzumu par 50 procentiem.
Taču Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu grupa ir paudusi bažas par šādas politikas ietekmi uz pārtikas krīzi, kas pašlaik izvēršas saistībā ar Ukrainas graudu eksporta Krievijas blokādi.
“Pārtikas nodrošinājums un lauksaimniecības ražošanas konkurētspēja Eiropas Savienībā ir saskārusies ar daudziem izaicinājumiem… [which] Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir saasinājies.
Viņi saka, ka šādā kontekstā ir jānodrošina “stabilitāte” un “proporcionāli pasākumi” Eiropas lauksaimniekiem un patērētājiem.
Tā sauktajā “bezpapīra” sistēmā ir iekļauts izņēmumu saraksts, kas attaisnotu dalībvalstu turpmāku vai pastiprinātu pesticīdu lietošanu.
Viņi teica, ka valstīm jāļauj mainīt rīcības virzienu, ja “dalībvalsts paredz, ka tā nesasniegs savu 2030. gada valsts samazināšanas mērķi neparedzētu iemeslu dēļ”, piemēram, jaunu kaitēkļu, invazīvu sugu sastopamības vai strukturālu izmaiņu dēļ lauksaimniecībā.
Tikmēr nesenais ziņojums bija pretrunā oficiālajiem apgalvojumiem, ka toksisko pesticīdu lietošana Eiropas Savienībā samazinās, parādot, kā arvien vairāk augļu un dārzeņu satur šo ķīmisko vielu pēdas.
Savukārt ES revidenti ir pauduši šaubas par sistēmu, ko izmanto, lai novērtētu progresu, kas sasniegts pesticīdu samazināšanas mērķu sasniegšanā 2020. gadā. Riska rādītāji ir satraukuši arī aktīvistus un bioloģisko kopienu.
Kopumā pesticīdu pārdošanas apjomi Eiropas Savienībā kopš 2011. gada ir saglabājušies stabili, un neķīmisko pesticīdu uzņemšana ir salīdzinoši zema, liecina Eurostat sniegtie dati.
pārtikas drošības garantija
“Ir skaidrs, ka neko nedarīt nav risinājums,” pagājušajā nedēļā EP deputātiem sacīja ES veselības komisāre Stella Kiriakide.
Viņa sacīja, ka nākamajā priekšlikumā būs ietverti saistoši mērķi, lai gan valsts mērķi būs atšķirīgi. “Tas ir nepieciešams, lai virzītos uz priekšu… [but] Visām dalībvalstīm ir jāpieliek pūles.”
Tomēr 10 dalībvalstu grupa norādīja, ka mērķis samazināt pesticīdu daudzumu par 50% attieksies uz visu Eiropas Savienību.
Viņi arī neoficiālajā dokumentā teica: “Nosakot pienākumu rīkoties, nevis pienākumu sasniegt mērķi, tiks nodrošināta labāka likumdošanas īstenošana.”
Viņi apgalvo, ka atsevišķu valstu ieguldījumam šo mērķu sasniegšanā ir jāņem vērā pesticīdu lietošanas intensitāte katrā dalībvalstī un “augu aizsardzības nepieciešamība, lai uzturētu atbilstošu lauksaimnieciskās ražošanas līmeni un nodrošinātu pārtikas nodrošinājumu”.
Martā lielāka valstu grupa brīdināja, ka jaunajā likumā pieņemtie samazinājuma mērķi nedrīkst novest pie “lauksaimniecības ražošanas samazināšanās”, kas varētu izraisīt pārtikas trūkumu ES.
Kyriakidis apgalvoja, ka dati liecina, ka ir iespējams “samazināt pesticīdu lietošanu, neapdraudot nodrošinātību ar pārtiku”, norādot, ka pašreizējai krīzei vajadzētu palīdzēt uzlabot pārtikas sistēmu noturību.
Veselības komisārs sacīja, ka saskaņā ar topošo likumdošanu tiek apsvērti arī pesticīdu lietošanas aizliegumi tādās teritorijās kā parki, rotaļu laukumi vai dabas aizsardzības objekti.
