Lai gan pēdējā desmitgadē ir samazinājies dzīvokļu zādzību skaits, kopējais šādu noziegumu skaits joprojām ir diezgan augsts. Latvijas Valsts policija pērn fiksējusi 1700 zādzības. Šogad līdz šim reģistrētas 650 ielaušanās.
Valsts policijas dati liecina, ka visbiežāk zagļiem izdodas iekļūt mājā, uzlaužot slēdzeni vai durvis vai atverot slēdzeni. Citreiz zagļi iekļūst mājās, izsitot logu vai iekļūstot neaizslēgtā mājā. Tomēr visbiežāk dzīvokļu aplaupīšanu cēlonis ir cilvēku prātu maldīšanās.
“Dati liecina, ka 10-14% zādzību notiek durvju atvēršanas vai brīvas piekļūšanas dēļ mājām.
Tas nozīmē, ka māju īpašnieki būtu varējuši novērst noziedzību ar tādām vienkāršām darbībām kā durvju aizvēršana vai ieejas durvju neatstāšana vaļā,” stāsta Valsts policijas (VP) Prevencijas nodaļas priekšnieks Andis Rinkēvičs.
“Domājot, ko varam darīt, lai pasargātu savas mājas no zagļiem, varam raudzīties divos virzienos – ilgtermiņa un īstermiņa risinājumi. Pirmkārt, ir lietas, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu palielināt sabiedrisko drošību. Tas nozīmē, ka, pabeidzot telpu vēdināšanu, neatstāt vērtīgas mantas un aizvērt logus. Arī iedzīvotājiem vajadzētu pievērst uzmanību un pārliecināties, ka viņu durvis ir aizslēgtas. Tikpat svarīgi ir noslēpt savu prombūtni no mājām no svešiniekiem, tostarp remontstrādniekiem, kurjeriem vai attāliem paziņām. Visi šie cilvēki var nodot šo informāciju noziedzniekiem. Runājot par ilgtermiņa perspektīvu, jādomā par nopietnākiem drošības pasākumiem, piemēram, signalizāciju un drošības kamerām. Arī darīšana ar kaimiņiem var palīdzēt saglabāt savu īpašumu drošībā,” iesaka Gjensidige direktore Latvija Sanita Glovecka.
Statistika liecina, ka visvairāk laupīšanu Latvijā notiek lielākajās pilsētās. Rīga šajā ziņā ir neapšaubāma līdere. Apdraudētākie rajoni Rīgā ir Ķengarags, Āgenskalns un Maskavas rajons, savukārt drošākie šajā ziņā ir Čiekurkalns, Ziepniekkalns un Jugla.
