lietotāju stāsti

CIMDU RAKSTI KRUSTPILS NOVADA KŪKU UN VARIEŠU PAGASTOS- brošūra

Latviešu cimdi ir unikāla bagātība rakstu daudzveidībā, krāsu salikumā un pielietojumā. Cimdi visspilgtāk izsaka latvisko gaumi, radošo prieku un izdomu, amata prasmi un latvisko pasaules uztveri.
Laiks un kodes nežēlo pat vissmalkākos cimdu adījumus un rakstus, arī čaklās adītājas jau ir cienījamā vecumā. Lai saglabātu šo rakstu bagātību nākamajām
paaudzēm, aizsākās darbs, apzinot Kūku un Variešu pagastu cimdu adītājas, fotografējot viņu darbus.
Doma vākt cimdu rakstus man radās pēc krustmātes aiziešanas mūžībā. Viņa jubilejās bija sadāvinājusi pārdesmit cimdu pārus, arī mana mamma ir liela adītāja.
Katrs ornamentu salikums ir neatkārtojams, katra adītāja savu dvēseles un gara pasauli izteic rakstos un krāsās. Jums būs iespēja ielūkoties 30 adītāju darbos, no kurām astoņas mums sūta sveicienus jau no aizsaules.
Cilvēku vairākums rakstu uztver kā tautisku musturīti, bet neiedziļinās tā būtībā.
Katra adītāja rada savu rakstu pasauli, ieliekot tur savu jēgu un iekšējo pasau-les uztveri, radot pārsteigumu mums. Raksti lielākoties noskatīti, pašizgudroti, ņemti no grāmatām, žurnāliem. Mūsu pusē mazāk cimdu rakstos ieadīti dabas elementi. Pēdējā laikā maz tiek adīti arī pirkstaiņi. Slaveni ir Krustpils novada baltie, greznie līgavaiņa pirkstaiņi. Arvien mazāk pagastos ada Latgalei tradicionālos
cimdus ar sīkajiem rakstiņiem. Tā kā pastāv migrācija, tad arī cimdu raksti ir sajaukušies un mūsu pusē atradīsiet visus Latvijas novadiem raksturīgos
cimdu rakstus.
VĒSTURISKIE CIMDI
Jēkabpils Vēstures muzeja krājumā atrodamas ziņas par mūsu pusei raksturīgajiem cimdiem.

VĒSTURISKAIS CIMDU IEDALĪJUMS
dūraiņi
pirkstaiņi
• ikdienas • goda
• darba • dāvināšanai
• goda

CIMDU PIELIETOJUMS
nēsāšana
dāvināšana
• silda • iepriecina
CIMDU DĀVINĀŠANA
• bērnu kristot – kūmām, mācītājam,
• dzimstot pirmajam bērnam – tuviniekiem,
• vedot bērnu pirmo reizi baznīcā – ģērbkambarī atstāj cimdus,
• ejot iesvētībās – mācītājam,
• saderinoties – meita puisim,
• preciniekiem,
• līgavainim – brūtgānam,
• kāzās pūra cimdus – pēc laulībām pērminderim. Cimdus saņem palīgs, iekāpjot kamanās. Jaunā sieva atstāj cimdus istabā pie krāsns, kūtī un klētī. Šķūnī met cimdus. Vedot pūra lopus, uz raga liek cimdus, dāvina kāziniekiem – alus devējam, muzikantiem, saimniecēm, arī tam, kas jauno sievu pirmo reizi izdancina u.c.
• Bēru cimdus – zārka gatavotājam, kapa racējiem, krusta nesējam, izvadītājam,
nesējiem, radiniekiem.
IDEĀLS GADĪJUMS – PILNA PŪRA LĀDE, LAI NEBŪTU JĀBAIDĀS NO TRŪKUMA.
Adu cimdus, adu zeķes,
Nevar pūru pieadīt.
Tautiešam apsolīju
Raibus cimdus vakarā.
Nav saulīte nogājusi
Jau cimdiņi pie tautieš’.
Pirkstainīšus vien adīju
Kunga dēlu gaidīdama.
Velns atpūta arājiņu
Dubļainām kājiņām.
Agrāk adīja no bērna kājas, dienā tika noadīts viens pāris.

CIMDU RAKSTU ADĪŠANAS TRADĪCIJAS
Cimdu raksti ir otrā latviešu tautas bagātība aiz tautas dziesmām. Cimdi tiek adīti dažādiem nolūkiem, rakstiem un paņēmieniem.
Adīšana ir vissenākā latviešu tautas nodarbe un pazīstama pirms vācu feodāļu kundzības perioda sākuma.
Arheoloģiskajos izrakumos adīšanas adatas nav atrastas, bet 2 cimdi – pirkstainis un dūrainis datēti ar m.ē. 16. – 18. gs., tie atrasti Līvānu apkārtnē.
6 – 8 gadu vecumā meitas mācās adīt, lai pūrā būtu vairāki desmiti cimdu, ko dāvināt. Adīja vakarējot, kad vienkopus sapulcējās tuvākie kaimiņi un viens no otra varēja daudz ko mācīties.
Vakarēšana notika garajos ziemas vakaros, kad tika arī dziedāts, dejots, iets rotaļās, stāstīti nostāsti, pasakas, minētas mīklas utt. Tad puiši varēja nolūkot čaklākās pūra locītājas. Agrāk, lai meita izietu pie vīra, viņai bija jānoada 20 – 30 pāri cimdu.
Cimdi atšķiras ar lietošanas nolūku, uzbūvi, rakstiem. Cimdus adīja darbam, ikdienai, godam, kāzām, bērēm u.c. gadījumiem.
Darba cimdi bija vienkārši, adīti ar vienu – divām krāsām. Ikdienas cimdos bija sīks rakstiņš un vairākas krāsas. Goda cimdi bija greznāku krāsu gammu un ornamentiem. Visgreznākie bija kāzu cimdi. It īpaši līgavainim dāvinātajos adītāja centās parādīt visu savu prasmi. Bēru cimdus adīja ar tumšākām krāsām un dāvināja kapa racējiem u. c.
Pārcilājot vecmammu, mammu adītos cimdus, rodam idejas rakstu ietērpšanai mūsdienīgā risinājumā.
Būtiski ir saglabāt, dokumentēt pagājušā gadsimta adītos cimdu rakstus. Tagad adīt mācās skolās, to papildina vecmammu un mammu padomi un prasmes. Cimdu un zeķu adīšana pieder pie vissenākajām tradīcijām.
Rakstu izcelšanās saistīta ar senlatviešu mitoloģiju. Raksti zaudēja kulta nozīmi un pārveidojās par rotāšanas elementiem. Tā radās rožu raksti, sīļa spārni, aveņu ragi, cūkactiņas, saulītes, zvaigznītes, josliņās skujiņas, logatiņi, krustaiņi utt. Vēlāk adījumos sāka izmantot augu ornamentus, kas izvietoti pārmīšus ar ģeometriskiem rakstiem.
Parādoties ķīmiskajām krāsām, dziju krāsojumi kļuva spilgtāki.
Es cimdiņu neadīju
Bez dzeltena dzīpariņa.
19. gs. otrajā pusē Latgalē balto, grezno goda cimdu adīšana apsīkst. Nāk tradīcija adīt cimdus tumšā pamatā ar košiem rakstiem, ne vairs joslu kompozīcijā, bet visgarām cimdu vienādi klājošos valnīšos, valdziņus kārtoja dažādos adīšanas paņēmienos.
Īsas ziņas par  cimdu autorēm.
GENOVEFA AVSJUKEVIČA dz. 1935. g. – 8. lpp.
Ada no 6 gadu vecuma, to darīt iemācīja māsa. Sāka ar vienkāršākajiem rakstiem.
Strādājot fermā, adīja brīvajos brīžos, bet vairāk pensijas gados. K
AINA BĒRZIŅA dz. 1933. g. – 8., 9. lpp.
Ada pati un glabā viņai dāvinātos cimdus, kurus saņēmusi, izvadot cilvēkus pēdējā gaitā. Šie cimdi attēlo katrai dzimtai, vietai raksturīgāko. K
ILGA BĒRZIŅA dz. 1931. g. – 9. lpp.
Adīt sāka ganu gaitās. Raksti ņemti no žurnāliem, avīzēm. Ļoti patīk pats adīšanas
process. Daudz adīti arī pirkstaiņi mazbērniem. K
ANNA BIRKĀNE (1924. – 2003.) – 10. lpp.
Adīšanai pievērsās 50. gadu beigās. Rakstus ieteikusi vecmamma. Adīšana ir bijusi vaļasprieks, adīts skatoties TV. Cimdi izlietoti ģimenes vajadzībām. K
ZENTA BLUMENTĀLE dz. 1927. g. – 10., 11. lpp.
Pabeigti šūšanas kursi, pašmācības ceļā apgūta aušana. Ilgus gadus strādājusi
“Daiļradē”. 1968. gadā iegūts Daiļamata meistares nosaukums. Adīšana ir vaļasprieks. K
DZIDRA BOJĀRE dz.1931. g. – 11. lpp.
Adīt iemācīja māte, rakstus veido pati vai noskata no citiem. V
ELGA DĀRZIŅA dz.1928. g. – 11., 12. lpp.
Rokdarbi apgūti pašmācības ceļā. Firmā “Asote” adīti džemperi. Pēdējos gados Elga pievērsusies cimdu adīšanai, pārsteidzot ar skaistajām krāsu pārejām. K
ZELMA DRIĶE (1910. – 1998.) – 12. lpp.
Adīt sākusi ejot ganos. Adīti cimdi, zeķes. Nodarbojusies arī ar cita veida rokdarbiem.
Raksti noskatīti, meklēti žurnālos, avīzēs. V
MARTA JAKSONE (1921. – 1993.) – 12., 13. lpp.
Adīšana bijusi sirds lieta, cimdi dāvināti radiem, draugiem. V
VALIJA KALNIŅA dz. 1927. g. – 14. lpp.
Ada visa mūža garumā, pamatprasmes iegūtas no vecmammas, raksti ņemti no vecajām grāmatām, adīts radiem ASV, Austrālijā, ārzemniecēm adīti pūra cimdi. K
MARTA KRŪMIŅA (1908. – 1997.) – 14. lpp.
Viņas adītos cimdus saglabājis dēls. V
LIDIJA LAPIŅA (1920. – 2006.) – 14., 15. lpp.
Ada no bērnības, daudz adījusi cimdus citiem. Cimdus glabā meita Rudīte. V
STEFĀNIJA LEIKUMA dz. 1938. g. – 15. lpp.
Ilgus gadus bijusi ļoti laba aitkopēja. Iemācījusies adīt no mazām dienām un dara to visu mūžu. Raksti visdažādākie. K
ELZA LEJIŅA dz. 1927. g. – 16., 17., 18. lpp.
Darbojusies Martas Lapiņas daiļrades pulciņā, rokdarbu prasmes apgūtas mācoties Ļaudonas lauksaimniecības skolā. Ada no bērnības, raksti ņemti no grāmatām, arī pati tos veido. V
VILIJA MĒNESE (1920. – 1998.) – 18., 19., 20. lpp.
25 uzadītos cimdus glabā meita Alda. Cimdi adīti 80., 90. gados. Raksti ņemti no grāmatām, žurnāliem. V
VALIJA MIKANOVSKA dz. 1924. g. – 20., 21. lpp.
Ada no bērnības, adīšana ir arī viens no vaļaspriekiem. Raksti ņemti no grāmatām. V
NELLIJA MŪRNIECE dz. 1945. g. – 21., 22. lpp.
Adīt iemācīja vecmamma. Daudz dāvina, raksti ņemti no grāmatām un pašas izgudroti. V
DAINA NIEDRE dz.1925. g. – 22., 23. lpp.
Adīt iemācījusi vecmamma. Adīšanai pievērsusies pēc aiziešanas pensijā. V
AĪDA OŠIŅA dz. 1935. g. – 23., 24., 25. lpp.
Prata adīt jau agrā bērnībā, to darīt iemācīja vecmamma. Zināšanas un prasmes
papildinātas skolas gados, raksti ņemti “kur kurais”. Vairāk laika adīšanai pensijas gados. K
ANNA PAULĪNE PROKOFJEVA (1919. – 2007.) – 25. lpp.
Adīt sāka ganot lopus. Rakstus noskatīja no vecām tantēm. Pēdējos gados no žurnāla “Pavards”. Lielas rokdarbnieces bija vecmamma un mamma. Patika adīt un rakstus bagātināt ar izšuvumiem. V
VELTA ROZENTĀLE dz. 1934. g. – 25., 26., 27. lpp.
Adīt bērnībā iemācīja mamma, adīja savām vajadzībām un dāvināšanai. 1968. gadā iegūts Daiļamata meistares nosaukums. Raksti ņemti no grāmatām, pašas
veidoti, adīšana ir sirdslieta. K
AINA STEPANOVA dz. 1934. g. – 27. lpp.
Pratusi adīt vēl neejot skolā, iemācījusi vecmamma, raksti ņemti “šur un tur”. V
VELTA STRAUTIŅA dz. 1931. g. – 27., 28., 29. lpp.
Ada no bērnības. Padomju laikā adīti cimdi kā dāvanas Rīgas māksliniekiem un ārzemju viesiem. Adot izvēlas spilgtus krāsu salikumus, vēl tagad ada pēc pasūtījuma ārzemju radiniekiem. K
LĪVIJA ŠVEDE dz. 1931. g. – 29. lpp.
Ada no bērnības, iemācījusi vecmamma. Rakstainus cimdus prata adīt jau 2. klasē pie petrolejas lampas. Cimdi adīti pašu vajadzībām, dāvināšanai. Raksti noskatīti, ņemti no grāmatām. K
MARTA TEILE dz. 1940. g. – 29., 30. lpp.
Ada no bērnības, raksti ņemti no grāmatām. Rakstu izgriezumi no dažādiem avotiem apkopoti kladītē. V
UPĪŠU DZIMTA – 30., 31. lpp.
Savulaik adījusi vecmamma Emīlija Ozoliņa (1904. – 1986.), vēlāk Inārija Krūmiņa
dz. 1937. g., tagad arī Antra Upīte. K
ALMA VĪTOLA (1926. – 2001.) – 31., 32. lpp.
Aiviekstes spēkstacijā pabeigti rokdarbu kursi, mājās austs, adīts, izšūts.
Ada no bērnības, rakstus noskatīja no grāmatām, žurnāliem. Ejot sveikt jubilejās
labākā dāvana – pašadīts cimdu pāris. V
TIJA ZEMĪTE dz. 1932. g. – 32., 33. lpp.
Ada no agras bērnības, pati izdomājusi rakstus. Labākā dāvana, ko gribējusi saņemt agrāk – dzija cimdu adīšanai. V
ANNA ZĪBERGA dz.1929. g. – 33. lpp.
Jau bērnībā paticis adīt, tamborēt, šūt un aust. Pirmās iemaņas iegūtas no vecmammas un mammas. Rokdarbi bija un arī tagad ir laba atslodze pēc darba ikdienas. K
NELLIJA ŽEICA dz. 1928. g. – 33., 34. lpp.
Cimdus ada no bērnības, dāvina. Raksti ņemti grāmatās un noskatīti. V
V – Variešu pagasts
K – Kūku pagasts
Projekta “Cimdu raksti Krustpils novada Kūku un Variešu pagastos” mērķis bija: apzināt, savākt, dokumentēt dažādus cimdu rakstus.
Vispirms tika apzinātas adītājas, vākti, fotografēti cimdu raksti. Tika iepazīti vēsturiskie cimdi, kuri glabājas Jēkabpils Vēstures muzeja krājumā.
2006. gada maijā Rakstu svētkos Krustpils kultūras namā tika iekārtots Kūku un Variešu pagastu rokdarbnieču kopīgs stends. Te varēja aplūkot 100 dažādu cimdu rakstus, visvairāk Lejiņu – Vītolu dzimtas, A. Zībergas, Z. Blumentāles,
E. Dārziņas cimdus. Paldies Z. Blumentālei par palīdzību izstādes iekārtošanā.
No 13. līdz 18. novembrim 2006. gadā rokdarbu izstādē Zīlānos tika izstādīti
120 pāri cimdu, kurus darinājušas 12 adītājas: Aīda Ošiņa – 32 pāri, Velta Rozentāle – 17, Velta Strautiņa – 15, Zenta Blumentāle – 8, Anna Zīberga – 7, Valija Kalniņa – 6, Līvija Švede – 7, Aina Bērziņa izstādīja 13 pārus viņai dāvātos
cimdus, Zeltīte Murāne – 8 pārus mātes adītos cimdus, Antra Upīte – savas dzimtas sieviešu adītos cimdus un Lejiņu, Vītolu dzimtas cimdus.
Savukārt no 17. janvāra līdz 3. februārim 2007. gadā Variešu pagasta adītos
cimdus varēja aplūkot Variešu kultūras namā. Elza Lejiņa – 33 pāri, Alma Vītola – 25, Nellija Žeica – 23, Vilija Mēnese – 25, Valija Mikanovska – 21, Marta
Jaksone – 25, Aina Stepanova – 11, Marta Krūmiņa – 10, Nellija Mūrniece – 12, Dzidra Bojāre – 12, Lidija Lapiņa – 12, Marta Teile – 7, Tija Zemīte – 7. Paldies Rūdolfam Krūmiņam, Aldai Mēnesei, Dzidrai Zālītei, Aritai Zālei, Rudītei
Beiziķei par mammu cimdu saglabāšanu.
Izstādes atklāšanā piedalījās Variešu sākumskolas audzēkņi, rokdarbnieces,
atklājot tika aizdedzinātas sveces par septiņām viņsaulē aizgājušajām adītājām, skolēni skandēja tautas dziesmas, uzdeva mīklas, gāja rotaļās par cimdu tēmu.
Noslēguma pasākums Sveču dienas izskaņā notika Variešu kultūras namā. Cimdus skatīt un rokdarbnieces sveikt bija ieradušies pašdarbnieki no Kūku un Variešu pagastiem. Koncerta noslēgumā visus uzjautrināja Variešu dramatiskā
kolektīva izrāde un priecēja folkloras kopa.
Adītājas kā mazu piemiņu saņēma sveces, ziedus un pateicības, bet abu pagastu vadība – diskus ar savākto cimdu fotogrāfijām un vēsturisko aprakstu. Par veiktā nozīmīgumu liecina izstāžu atsauksmes.
SPILGTĀKĀS ATSAUKSMES NO IZSTĀDĒM
Pateicos par cilvēku labo darbu!
Vispār tas ir kaut kas...
Man trūkst vārdu! Gadus 20 neesmu apmeklējusi šādu izstādi.
Zināju, ka mūsu pagastā ir rokdarbnieces, bet tik čaklas, izdomas bagātas,
nenogurdināmas ikdienas darbos prot radīt tik brīnišķīgus darbus!
Pati neesmu adītāja, bet nespēju aprakstīt tās izjūtas, kas pārņēma redzot izstādē izliktos rokdarbus. It kā nebūtu drēgna rudens diena, bet saulaina, brīnišķīga pilnbrieda vasara. Paldies Vizmai un visām pagasta čaklajām rokdarbniecēm.
Paldies par košo krāsu bagātību un darbu meistarību pelēkā rudens dienā.
Lai veselība, izdoma mūsu vecmāmiņām un jaunajām meitenēm! Vēlu pārņemt un tālāk nodot šīs gara mantas.
Sanāca pasmelties arī vienu otru ideju, par cik pati arī esmu adītāja.
Jauka izstāde ar pozitīvu enerģijas lādiņu. Rokdarbniecēm: nepagurt, veidot jaunus citu par citu skaistākus darbiņus.
Vēlu jaunatnei, lai iegriežas izstādēs un darbojas līdzi vecākajai paaudzei.
Ģimenēs rosināt saglabāt tautisko garu, paldies Vizmai.
Sievas neslinkojiet, tad nebūs kad slimot!
Paldies mīļās sievietes, lai Dievs svētī jūsu rokas.
Iesākto turpināt vēl ilgus gadus.
Nenovērtējams mūža ieguldījums!
Lai Jūsu darba māka un mīlestība tiek pārmantota nākamām audzēm un latviskumam!
Lai daudz radošas izdomas! Lai nepietrūkst entuziasma apkopojot unikālos
cimdu rakstus! Prieks par to, ka mēs visi esam tik bagāti: ar krāsām, ar rakstiem, ar uzņēmīgiem cilvēkiem.
Vēlu vēl daudz skaistu cimdu rakstu un labu veselību!
Kad sāk adīt ar košām dzijām, tad aizmirstās visas nebūšanas, nevajag padoties, lai Jums veicas.
Darba prieku, skaistas krāsas un interesantus rakstus adītājām!
Turpmāk uzņēmības garu, lai nepazūd latviešu tautas tradīcijas un māksla.
Vairāk iepazīstināt ar šādām izstādēm jauniešus, jo bērni mājās tādus rokdarbus nav redzējuši.
Lai idejas citiem mīļiem un siltiem darbiņiem!
Lai adītājām tik skaistas, bagātas un krāsainas dienas kā Jūsu košie cimdu raksti.
Lai izdodas savāktos rakstus publicēt.
Skaisti raksti silda ne tikai rokas, bet arī dvēseli. Paldies cimdu adītājām par skaistajām krāsām, kuras zied kā varavīksne.
Interesanti apskatīties tik daudz darbiņu vienkopus. Paldies čaklajām adītājām.
Skaisti krāsu salikumi!
Ļoti patika krāsu apvienojumi un kombinācijas cimdu rakstos! Lai adītājām
nekad neaptrūkst spilgtu un skaistu ideju.
Lai labi adās arī turpmāk!
Lai Jums piepildās visas ieceres, ko vietējās dāmas ar siltumu ir izadījušas
savos cimdos.
Ir tik svarīgi mūsdienās saglabāt kultūras mantojumu.
Liels paldies adītājām par latviskās vides saglabāšanu skaistajos un ori40
ģinālajos cimdu rakstos. Paldies izstādes veidotājiem par skaisto izstādi.
Adu cimdus, adu zeķes
Aukstā ziemas vakarā;
Krāsnī sprēgā egles sveķi
Gaisma ieplūst rakstiņā.
Lai adītājām vienmēr ir gaišas dvēseles un rakstos ieadītā gaisma spēj sildīt rokas un sirdi ilgi! Paldies!
Mūsu latviešu tautas bagātība, gudrība un darba tikums izteikts cimdu rakstos. Paldies par iespēju klātienē baudīt mūsu tautas dzīvesziņu, kas turpina
pastāvēt cimdu brīnišķīgajos rakstos.
Kādi brīnišķīgi cimdi
Mūža garumā noadīti,
Putnu ceļus un zvaigznes
Tajos var saskatīt:
Liels paldies izstādes veidotājiem un dalībniekiem!
Lai jaukās atsauksmes dod spēku turpmākajiem darbiem, glabājot latvisko dzīvesziņu un cimdu rakstus!
2007. gada 17. martā cimdu rakstu svētkos Krustpils KN uz lielā ekrāna varēja apskatīt visus savāktos cimdu rakstus.
Ar tiem var iepazīties digitāli pagastu padomēs, Variešu muzejā pie Gunta Ozoliņa, Kūku novada izpētes centrā pie Vizmas Lejiņas albumos, disku ierakstos
un izmantot, adot cimdus.

Literatūra par cimdiem
1. Latviešu padomju lietišķā māksla. – Rīga: LVI, 1960. Sastādījis J. Pujāts.
2. Slava Mirdza. Latviešu rakstainie cimdi. – Rīga: LVI, Zinātne, 1990.
3. Arheoloģija un etnogrāfija. 2. daļa – Rīga: ZA, 1960. – 137. lpp.
4. Cimdu Jettiņa. – Rīga: Preses nams, 1997.
5. Mājturība. – Rīga: LVI, 1961. – 637. – 642. lpp.
6. Latviešu mūsdienu tautas māksla. – Rīga: Liesma, 1981. – 70. - 86. lpp.
7. Latviešu tautas māksla. – Rīga: Liesma, 1967. – 264. – 265. lpp.
8. Cimdu raksti. – Rīga: LVI, 1961.
9. Ruža I. Adīšana. – Rīga: Avots, 1982. – 177. – 181. lpp.
10. Slava M. Latviešu tautas tērpi. – Rīga: Zinātne, 1966. – 94. lpp.
11. Latvju novada tērpi. – Krustpils-Kanādas izd.
12. Valsts vēsturiskā muzeja krājumi. – Rīga: Valsts vēstures muz. Izdevums mat. Siliņa red., 1931.
13. Rubene E., Ivanova G. Adījumu raksti un adīšanas technika. 2. izd. – Rīga: 1957.
14. Kotjurgina-Lāma N. Viss par cimdiem. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2007.
15. Celms V. Latvju raksts un zīmes. – Rīga: Folkloras informācijas centrs, 2007. – 97. – 107. lpp.

Par stāstu balsots 0 reizes


komentāri

Vēl nav neviena komentāra

Lietotāju stāsti

Aviobiļetes, lētas aviobiļetes, aviobiļetes uz Londonu - CeļotLēti.lv

celotleti Stāsta par  Latvija 07.08.2017.
Londona ceļot uz Londonu ceļojums uz Londonu aviobiļetes uz Londonu biļetes uz Londonu lidojumi uz Londonu lētas aviobiļetes uz Londonu lētie lidojumi uz Londonu kā aizlidot uz Londonu tiešais reiss uz Londonu aviobiļetes Rīga -...

UP mēbeles

upmebeles Stāsta par  Rīgas rajons 28.02.2017.
UP | Mēs radam skaistas mēbeles Tavai mājaiRažošanaUP ražo mūsdienīgas mēbeles pēc klienta individuāla pasūtījuma. Nozares speciālisti izveidos projektu, kas atbildīs tieši Jūsu vēlmēm.MeistariGaldnieki jeb kā mēs viņus saucam – koka virtuozi, kas mūsu komandā ir atlasīti...

27.septembrī – Pasaules tūrisma diena Gulbenes novada Lizumā!

visitgulbene Stāsta par  Gulbenes rajons 27.09.2016.Galerija
Katru gadu visā pasaulē 27.septembrī tiek atzīmēta Pasaules tūrisma diena. PA “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs”, atzīmējot Pasaules tūrisma dienu, aicina ikvienu interesentu pavadīt 27.septembra vakaru, iepazīstot Lizuma pagastu krēslas...