iCeļo stāsti

Grieķija kā dzīvesvieta

Tūkstošiem latviešu dodas meklēt labāku dzīves līmeni, lielāku iespēju savu vēlmju piepildīšanai vai cilvēcīgāku attieksmi pret sevi. Tomēr, ne visi ieraugot tirkizzilu jūru vai atlaides universālveikalā uzreiz nodibina apmetni un paliek tur uz dzīvi. Daudzi sameklē kādu sezonālu darbiņu vai studijas. Viņiem ir vienreizēja iespēja lieliski iepazīt un izbaudīt vietējo kultūru un paražas pašiem uz savas ādas. Veidojot šo rakstu sēriju, mums šie tipiņi ļoti interesē - tie, kuriem ir bijusi iespēja vismaz pussoli spert pāri vietējo iedzīvotāju sadzīves slieksnim.

Dace pavadīja Grieķijā trīs vasaras mēnešus un dalījās ar mums  savos iespaidos.

foto: Dzintra Liepa

Kāpēc izvēlējies braukt tieši uz Grieķiju? Ko tu tur darīji?

Tas bija negaidīts darba piedāvājums, patiesībā vēlējos braukt citur. Bet tā kā Grieķijā vēl nebiju bijusi un man par to zemes stūrīti un cilvēkiem bija diezgan skopa informācija, piedāvājumu pieņēmu. Un noteikti varu apgalvot, ka nenožēloju ne vienu brīdi. Jā, un es tur strādāju par oficianti viesnīcā netālu no Atēnām.

Nu tad kādi ir grieķi?

Neko jaunu nepateikšu par dienvidnieku dzīves ritmu. Viņiem tas ir kaut kādā veidā tāds easy٭. Un ja esi ziemeļnieks, tad ātri vien vari palikt bez nerviem.

foto: Johanna

Piemēram, esi sarunājis tikšanos, bet viņš nokavē par stundu, un tu nesaņem nekādus konkrētus paskaidrojumus. Vienīgais, ko saņemu par atbildi ir „esmu grieķis”, bet ar to jau arī pietiek! Vai ne?! Ja runā par darbu vai citām svarīgām lietām, tad gan jāsaka, ka viņi ir gana punktuāli.

Tu strādāji kopā arī ar grieķiem?

Jā. Un varu pateikt, ka grieķietes ir īstas raganas (smejas). Protams, tas nav tik viennozīmīgi. Mēs mēdzām jokot, ka citādāk nemaz nevarētu sadzīvot ar tik temperamentīgiem vīriešiem. Dabā viss ir līdzsvarots.

foto: Paskalis

Kāda ir grieķu sabiedriskā dzīve?

Tur viss notiek ārpus mājas. Ejot no darba viņi vispirms iegriežas kafe. Pasēž paņem kādu dzērienu, parunā ar kolēģiem, draugiem. Viņiem ir ļoti svarīga biedrošanās un komunikācija ar citiem. Un noteikti satiekoties!! Tas man bija liels brīnums, ka grieķi slikti integrē interneta vai mobilā telefona piedāvātās komunikācijas iespējas. Viņi izmanto telefonu tikai, lai norunātu tikšanos. No tā laika, ko pabiju Grieķijā, es mājās neatvedu nevienu pašu tur iegūtā drauga e-pasta adresi. Tāpat arī grūti ir atrast kādu interneta kafejnīcu. Ja man vajadzēja sazināties ar mājām, bija jāmēro garš un nogurdinošs ceļš līdz kādu kafejnīcu atradu.

Kafejnīca Atēnās. Foto: theage.com

Kā viņi izklaidējas?

Jāsāk varbūt ar to, ka viņiem pēc jautrības tālu nav jāmeklē. Mēs spriedām, ka anekdotes ir izdomājuši latvieši, lai viens otru sasmīdinātu. Viņiem tas nav vajadzīgs, viņi vienkārši tāpat ir jautri! Viņiem nav jāsalietojas alkohols, lai atbrīvotos un dejotu vai iepazītos. Klubi tur ir augstā līmenī...

Nav pilni ar ziemeļu tautu sirotājiem?

Tas tur jau ir nodalījies. Angļi (tādus kādus mēs viņus pazīstam Rīgā) un līdzīgi jokupēteri iet uz vieniem klubiem, vietējie uz citiem. Grieķu klubos skan pārsvarā vietējā mūzika. Ir tādas vietas, kurās spēlē nacionālo mūziku, tās pamatā ir mandolīnai līdzīgais bouzouki instruments. Tajās visi dejo nacionālās dejas, gan jauni, gan veci. Tas ir kaut kas tāds, ko es noteikti iesaku pamēģināt. Deju, es domāju. Nebaidies, ka nemāki viņi tev ātri apmācīs, vismaz pamatus(smejas).

Tāds kā patriotisms...

Ar uzviju! Ir ko mācīties. Viņu mīlestība pret nacionālo mūziku, dejām, sportu, ēdieniem... visu. 

    Gaidot Valentīna dienu Atēnās (2008.02.13). foto: Dzintra Liepa     

Par pašu pilsētu...

Teikšu atklāti, tur bez Akropoles, kura, protams, ir bezgala skaista, īpaši naktīs, kad apgaismota, gandrīz nekā cita nav. Es gan neaizbraucu līdz Olimpiskajam ciematam, kas tur tika uzcelt Atēnas olimpisko spēļu vajadzībām, un kuru ir vērts apskatīt.

Atēnās senatne mijas ar mūsdienām(2008.02.13). foto: Dzintra Liepa

 Bet vispār jau vieni akmeņi, kuri saplūst ar klucīšveidīgajām daudzstāvenēm. Maz zaļuma. Gandrīz vispār nav. Reiz gan uzgāju vienu parku, bet viņā nevarēja tikt iekša. Tādi džungļi! Nevarēja saprast, aizlaists, vai tā domāts.

Tad jau viss nav nemaz tik balts, kā to mālē?

Protams, problēmu viņiem ir daudz, varbūt vairāk nekā mums. Jautājums par to cik ļoti katrs personīgi to ņem pie sirds. Albāņi viņiem ir liela problēma, jo iebrauc meklēt darbu, bet dažādu iemeslu dēļ to nedabū un ar laiku veidojas Albāņu noziedzīgās grupas. Piemēram, laikā, kad es tur atrados, zemās pensijas dēļ streikoja pensionāri. Tāpat, ar Turkiem nesadalītā Kipra u.c.

Policisti gatavojas streikotāju gājienam Atēnās (2008.02.13.) foto: Dzintra Liepa 

Tauta gana temperamentīga...

Tieši tā. Es tur gana daudz strādāju, bet pēc darba mani vadāja pa ballītēm un kafenēm, to laiku atceros kā vienu lielu jautru tusiņu.

Ko tu atvedi sev līdzi no turienes?

...Kalni. Jūra. Siltais gaiss. Vakara pastaigas. Uz turieni jābrauc ballēties un satikt cilvēkus. Viņi paši nemīl ceļot. Varbūt aizbrauc uz kādu no savām salām, lai pavadītu brīvdienas. Vai uz Itāliju. Bet ja godīgi, kāpēc gan viņiem jābrauc kaut kur, ja tur ir viss, ko kārojas? Nekad neaizmirsīšu, kad mani draugs vienu nakti aizveda uz kādu kafejnīcu, kura atradās uz terases kādai augstceltnei – zvaigznēm pilnas debesis, silts vasaras gaiss, tālumā jūra... Ā! Super!! (smejas)

foto: Dzintra Liepa

 

٭easy - viegli

tt



komentāri

Vēl nav neviena komentāra